23.08.2010. LVA izstāde Čehijā stāsta par vēstures notikumiem
No 29. jūlija līdz 30. augustam Reģionālajā zinātniskajā bibliotēkā Liberecā (Čehijas Republika) ir apskatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā". Izstāde notiek ar kuratores PhDr. Helenas Noskovas (Mūsdienu Vēstures institūta Prāgā sekcijas vadītāja) laipnu aprūpi.
11.08.2010. Vēstures arhīva izstādē izmantoti arī LVA dokumenti
11. augustā, atzīmējot Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas 90. gadadienu, Latvijas Valsts vēstures arhīvā atklāja dokumentu izstādi No augusta līdz augustam. Latvijas un Krievijas miera līgums.
Ekspozīcijas pamatā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti par Miera līguma izstrādes gaitu un Latvijas starptautiskajām attiecībām līdz 1940. gadam. Par 1940. gada notikumiem stāsta Latvijas Valsts arhīva dokumenti, bet dokumenti par neatkarības atjaunošanas atzīšanu 1991. gadā ir no Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva.
Izstāde apskatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Slokas ielā 16.
14.07.2010. Arhīvā viesojas jaunieši no Amerikas.
Foto: Polīna Šķiņķe, koordinatore Rīgā
13.jūlijā arhīvā viesojās Amerikas latviešu apvienības (ALA) izglītojošā ceļojuma Heritage Latvia 13 dalībnieki. ALA jau 13 gadus rīko šādus izglītojošus ceļojumus Amerikas latviešu jauniešiem, kuri absolvējuši savas mītnes zemes latviešu sestdienas skolas. Pēdējos četrus gadus tiek rīkoti ceļojumi arī tiem latviešu izcelsmes jauniešiem, kuri neprot latviski, bet interesējas par savām latviskajām saknēm un vecvecāku dzimteni.
Šāda jauniešu grupa šoreiz bija arhīva viesi. Nelielu ieskatu arhīva vēsturē, par glabājamo dokumentu krājumu sniedza Guntis Švītiņš. Inese Kalniņa stāstīja par trimdas latviešu dokumentiem un parādīja laikraksta Laiks pirmā redaktora Helmāra Rudzīša dokumentu krājuma daļu. Šo dokumentu apskate izraisīja jauniešos interesi, jo grupā bija H.Rudzīša mazmazdēls Tālis Simmons. Viesošanās noslēgumā visi kopīgi apskatīja arhīva glabātuvi, kurā atrodas trimdas dokumentu krājums.
Noslēgumā ALA projektu vadītāja Anita Juberte bērniem atgādināja, cik svarīgi ir zināt un krāt savu senču dzīvesstāstus un dokumentārās liecības.
No 21.jūnija LVA galvenajā ēkā (Bezdelīgu 1) apskatāma pazīstamā karikatūrista Daiņa Breikša personālizstāde Divas pasaules. Ekspozīcijā apskatāmas mākslinieka darinātās karikatūras no Dadža laikiem līdz pat mūsdienu aktualitātēm, kā arī grāmatu ilustrācijas. Iespējams, tikai retais zina, ka mākslinieks Latvijas Mākslas akadēmijā ieguva gleznotāja profesiju pie profesora Eduarda Kalniņa. Izstādē arī skatāmas D.Breikša darinātās ainavas un klusās dabas liecina par uzticību reālistiskajai un plenēra glezniecībai. Mākslinieka darbi tikuši eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs un allaž guvuši ievērību.
4.jūnijā Latvijas Valsts arhīvā viesojās kolēģi no Polijas arhīvistu biedrības. Direktora vietniece Vera Guzanova iepazīstināja ar arhīva vēsturi, struktūru, un glabājamo dokumentu krājumu. Par dokumentu popularizāciju, publikācijām, sadarbību ar izglītības iestādēm pastāstīja arhīva eksperts Guntis Švītiņš. Patiesu interesi viesos izraisīja trīs sējumu izdevums par 1941. un 1949. gada iedzīvotāju deportācijām Latvijā, kā arī virtuālā izstāde Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs.
03.06.2010. Tikšanās ar mākslinieci Dainu Eglīti
2.jūnija pēcpusdienā pie arhīva darbiniekiem viesojās Jēkabpils māksliniece Daina Eglīte, lai sarunātos par izstādē redzamajiem darbiem un radošā procesa īpatnībām. Arhīvistiem bija interesanti uzzināt, kā veidojas figurālas kompozīcijas, kāpēc vairākkārt tiek gleznots viens un tas pats motīvs. Nepiespiestā sarunā radās atbildes un jauni jautājumi. Vasarīgās noskaņās ieturētā Dainas Eglītes personālizstāde tuvojas savai izskaņai un aplūkojama līdz 15.jūnijam.
Digitalizēts LVA uzziņu krājums
Mājas lapas sadaļā "Digitālās publikācijas" interesentiem ir iespēja iepazīties ar uzziņu krājuma Trimdas arhīvi atgriežas 4.daļu. Uzziņu krājums sniedz informāciju par trimdas arhīviem, muzeju vērtībām un mākslas darbiem, kuri atgriezušies Latvijā. Krājums domāts arhivāriem, bibliotekāriem, muzeju darbiniekiem, pētniekiem, studentiem un visiem, kurus interesē latviešu kultūra, vēsture.
LVA dokumenti izstādē Jelgavas muzejā
Atceroties Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienu, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika izveidota izstāde 4.maijs diena, kas mainīja Latvijas vēsturi, kurā izmantoti Latvijas Valsts arhīva dokumenti, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva fotogrāfijas, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja materiāli un fotogrāfijas no P. Korsaka personīgā arhīva.
Hronoloģiski dokumenti atspoguļo laika posmu no 1987. gada līdz 1991. gada 21. augustam un konceptuāli sadalīta 5 daļās Soli pa solim pretim neatkarībai (1987. gads līdz 1990. g. 4. maijam), 4. maijs diena, kas mainīja Latvijas vēsturi (1990. gada 4. maijs), Mērķis sasniegts (notikumi pēc 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam), Notikumi Jelgavā atmodas laikā (1987 1990) un Novadnieki, kuri balsoja PAR (Latvijas PSR AP deputāti, Jelgavas novadnieki, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju).
Foto: Mārcis Stumbris
1990. gada 4. maijs
Mākslas dienas ienāk LVA
16.aprīļa pēcpusdienā pie LVA darbiniekiem viesojās Jēkabpils mākslinieks Ziedonis Bārbals, kurš atraisītā sarunā iepazīstināja klātesošos ar savu darbu izstādi. Mākslinieks stāstīja gan par sižetu izvēli, gan gleznotāja ikdienas melno darbu, par kuru skatītājs pat nenojauš, jo redz tikai gatavo gala rezultātu. Z.Bārbals ir arī Jēkabpils Mākslas skolas direktors un viņa kolēģe grafiķe Daina Eglīte papildināja stāstījumu ar savu redzējumu par mākslu kultūras norisēm.
Šī tikšanās izveidojās par simbolisku Mākslas dienu ieskaņu arhīvā.
1949. gada 25. marta deportācijas atceres diena.
1949. gada 25. 30. martā no Latvijas izsūtīja 13 248 ģimenes, kopskaitā - 42 125 cilvēkus. Ceļā un 1949. gadā izsūtījumā piedzima 211 bērni. Pēc 1949. gada marta līdz 1953. gadam vēl papildus izsūtīja 513 cilvēkus. Pēc soda izciešanas pie savām ģimenēm specnometinājumā tika nosūtīti 1422 cilvēki.
Pavisam šīs deportācijas akcijas sakarā cieta 44 271 cilvēks.
No 44 271 nometinātā atbrīvoti tika 38 902, izsūtījumā miruši 5231, bet par 138 cilvēkiem nav ziņu ne par to, ka viņi būtu miruši, ne arī, ka atbrīvoti no specnometinājuma.
Viss, kas saistās ar otro un skaitliski lielāko Latvijas iedzīvotāju deportāciju ir apkopots grāmatā Aizvestie. 1949. gada 25.marts, Latvijas Valsts arhīvs, Nordik, 2007, I un II daļa.
Arhīva mājas lapā ievietojam 1949. gada martā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju sarakstus apriņķu un pagastu alfabētiskā secībā, minot izsūtīto cilvēku personas datus, dzīvesvietas adresi, izsūtīšanas datumu, specnometinājuma vietas nosaukumu, atbrīvošanas vai personas nāves datumu, kā arī lietas numuru.
24.03.2010. Otrā Starpnovadu zinātniski pētnieciskā konference
Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, kas šogad notika 19. martā Cesvainē.
Konferences būtība ir, ka skolēni izstrādā savus zinātniski pētnieciskos darbus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām, un labākie darbi tiek prezentēti konferencē, kur represēto biedrību pārstāvji tos vērtē. Skolēni apzina un intervē savus izsūtītos radiniekus, savus pagasta iedzīvotājus, pierakstot atmiņas un izstrādājot pētniecisko darbu.
Starpnovadu konferencē piedalījās arī dzejniece un publiciste Anda Līce, režisore Dzintra Geka un Latvijas Valsts arhīva pārstāve, projekta Aizvestie darba grupas vadītāja Iveta Šķiņķe.
Bija gandarījums, ka skolēni pētnieciskā darba izstrādē izmanto arhīva sagatavotās grāmatas Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs un Aizvestie. 1949. gada 25. marts.
24.03.2010. Arhīva dokumenti ieinteresē ne tikai vēstures, bet arī literatūras skolotājus.
22. martā Dokumentu izmantošanas sektora vecākā referente Iveta Šķiņķe bija uzaicināta piedalīties Valsts izglītības satura centra organizētajā Latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību vadītāju seminārā.
Skolotājiem tika prezentēts materiāls Arhīva dokumenti kā laikmeta liecība un to izmantošana mācību procesā.
Tā kā klausītāji bija latviešu valodas un literatūras skolotāji, tad tika demonstrēti arhīva dokumenti, kas stāsta par literātiem arī arhīvā esošie Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja protokoli, kuros biroja locekļi analizē un kritizē dramaturga Gunāra Priedes, rakstnieka Alberta Bela, dzejnieku Vizmas Belševicas, Imanta Auziņa darbus.
11.02.2010. Daugavpils Universitātes organizētie lasījumi starptautiskā konference.
Latvijā zinātnes dzīvē notiek daudzi pasākumi, kur arī arhīva darbiniekiem ir iespēja piedalīties, popularizējot arhīva dokumentus.
28. un 29. janvārī Daugavpilī notika jau divdesmitie Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes organizētie zinātniskie lasījumi starptautiskā konference.
Lasījumos piedalījās 247 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Lielbritānijas, Vācijas, Kazahstānas, un Slovākijas.
Konferences darba grupā Vēsture: avoti un cilvēki piedalījās arī Latvijas Valsts arhīva pārstāvji - Ainārs Bambals ar referātu Latvijas PSR VDK krimināllietas autentiskums, ticamība, falsifikācijas un Iveta Šķiņķe Izsūtīto Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāsti un notikumu atspoguļojums Latvijas Valsts arhīva personu lietu dokumentos. Krāslavas apriņķa piemērs.
10. februārī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē LU 68. konferences ietvaros notika konference Valoda, literatūra un izglītība, kurā tika uzaicināta arī Latvijas Valsts arhīva Dokumentu izmantošana sektora pārstāve Iveta Šķiņķe ar priekšlasījumu un prezentāciju Arhīva dokumenti kā laikmeta liecība un to izmantošana mācību procesā.
17.11.2009. LVA izstāde Prāgā.
16. un 17. novembrī Prāgas Nacionālajā muzejā tika atklāta izstāde Be free!, kas veltīta 1989. gadā Čehoslovākijā notikušās Samta revolūcijas 20. gadadienai.
Tās ietvaros skatāma arī Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā".
Par šo iespēju jāpateicas Latvijas vēstniecei Čehijas Republikā Argitai Daudzei, kuras iniciatīva un tālākā sadarbība ar Prāgas Nacionālā muzeja ģenerāldirektoru Mihailu Lukešu (Michail Lukeš) un Vēstures muzeja direktoru Pāvelu Doušu (Pavel Douša) ļāva realizēt šo ideju.
Izstādi Nacionālajā muzejā atklāja Čehijas Senāta prezidents Pršemisls Sobotka (Přemysl Sobotka). Atklāšanas runu teica arī Latvijas vēstniece Čehijas Republikā Argita Daudze.
Ar izstādi iepazinās arī Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kurš Prāgā piedalījās Eiropas post-komunisma valstu Parlamentu priekšsēžu konferencē "Izkļūšana no važām" ("Out of the fetters").
No kreisās: Latvijas Republikas vēstniece Argita Daudze, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Čehijas Vēstures muzeja direktors Pāvels Douša (Pavel Douša), Prāgas Kārļa universitātes pasniedzējs Pāvels Štolls (Pavel Štoll).
