Ievads

Vara un citādi domājošie

Protesti un cilvēktiesību prasības Cilvēks un ideoloģija

Harta 77 -
ierosme Baltijas hartai


Ceļš uz neatkarību
   
Nevardarbīgā pretestības kustība pret komunistisko režīmu Lietuvā sāka veidoties un nonāca konfliktā ar pastāvošo režīmu 60. gadu sākumā. No 60. gadu vidus pretestības kustību Lietuvā spēcīgi ietekmēja Krievijas disidentu un cilvēktiesību kustība. Radās saikne starp Krievijas disidentiem un vairākiem Lietuvas pārstāvjiem.
No 60. gadu sākuma Lietuvā tika dibinātas nelegālas jauniešu organizācijas. Jauniešu organizētā pretestība dažkārt guva izpausmi individuālās protesta akcijās, kas izvērsās par masu protestiem. 1972. gada 14. maijā Kauņā arodskolnieks Roms Kalanta – līdzīgi Janam Palaham, Janam Zaicam un Evženam Pločekam Čehoslovākijā – pašsadedzinājās. Kalanta protestēja pret komunistisko režīmu un Lietuvas okupāciju. Viņa pēdējie vārdi bija: “Brīvību Lietuvai!” Pašsadedzināšanās radīja jaunus protestus. Vairāki tūkstoši jauniešu un strādnieku 18. un 19. maijā izgāja demonstrācijās. Pilsētas varas iestādes deva rīkojumu izklīdināt pūli un novērst līdzīgu notikumu atkārtošanos. Demonstrācijas dalībnieki iesaistījās cīņās ar miliciju. Vairāk nekā 400 cilvēku tika arestēti, 50 – administratīvi sodīti, desmit – tiesāti, un astoņiem no viņiem piesprieda vienu līdz trīs gadus ilgu cietumsodu. Demonstrācijas parādīja, ka Lietuvas sabiedrība prasīja brīvību un neatkarību.
Roms Kalanta – Lietuvas pilsētas Kauņas arodskolnieks, kurš 1972. gada 14. maijā pašsadedzinājās. Roms Kalanta protestēja pret komunistisko režīmu un Lietuvas okupāciju. Fotogrāfijā R. Kalanta redzams 1971.–1972. gadā.
Lietuvas Genocīda un pretošanās kustības izpētes centra Genocīda upuru muzeja krājums, R-P 355.
Roms Kalanta – Lietuvas pilsētas Kauņas arodskolnieks, kurš 1972. gada 14. maijā pašsadedzinājās. Roms Kalanta protestēja pret komunistisko režīmu un Lietuvas okupāciju.
Demonstrācija Kauņā 1972. gada 18. maijā sakarā ar arodskolnieka Roma Kalantas pašsadedzināšanos.
Lietuvas Sevišķais arhīvs, K-1. f., 58. apr., 47644./3. l., 1. sēj., 63. lp.
Demonstrācija Kauņā 1972. gada 18. maijā sakarā ar arodskolnieka Roma Kalantas pašsadedzināšanos.
Lietuvas PSR VDK Kauņas daļas vadītāja G. Vaigauska 1968. gada 9. augusta ziņojums par iedzīvotāju attieksmi pret notikumiem Čehoslovākijā 1968. gadā un PSRS – ČSSR vadības apspriedi Černā pie Tisas un Varšavas līguma valstu vadītāju apspriedi Bratislavā. Ziņojumā uzsvērts, ka liela sabiedrības daļa izsakot bažas, ka Čehoslovākijas notikumi varot vājināt sociālistisko sistēmu un izraisīt bruņotu konfliktu. Daudzi pilsētas iedzīvotāji esot neapmierināti, ka masu informācijas līdzekļos esot maz informācijas par notikumiem Čehoslovākijā. Vienlaikus atsevišķi cilvēki izteikuši arī viedokli, kas atbalsta Čehoslovākijas vadību un Čehoslovākijas notikumu ietekmē bijuši gatavi cīņai par Lietuvas atdalīšanos no PSRS (arī bruņotas cīņas ceļā).
Lietuvas Sevišķais arhīvs, K-1f, 14. apr., 145. l., 22.–30. lp.

Lietuvas PSR VDK Kauņas daļas vadītāja G. Vaigauska 1968. gada 9. augusta ziņojums par iedzīvotāju attieksmi pret notikumiem Čehoslovākijā 1968. gadā un PSRS – ČSSR vadības apspriedi Černā pie Tisas un Varšavas līguma valstu vadītāju apspriedi Bratislavā. Ziņojumā uzsvērts, ka liela sabiedrības daļa izsakot bažas, ka Čehoslovākijas notikumi varot vājināt sociālistisko sistēmu un izraisīt bruņotu konfliktu. Daudzi pilsētas iedzīvotāji esot neapmierināti, ka masu informācijas līdzekļos esot maz informācijas par notikumiem Čehoslovākijā. Vienlaikus atsevišķi cilvēki izteikuši arī viedokli, kas atbalsta Čehoslovākijas vadību un Čehoslovākijas notikumu ietekmē bijuši gatavi cīņai par Lietuvas atdalīšanos no PSRS (arī bruņotas cīņas ceļā).

Lietuvas PSR VDK priekšsēdētāja J. Petkeviča izziņa par izmeklēšanu sakarā ar Kauņā 1972. gada 18. un 19. maijā notikušajām demonstrācijām. Izziņā minēts, ka pret vairākiem demonstrācijas organizētājiem un aktīviem dalībniekiem ierosināta krimināllieta. 1972. gada 18. maijā ap 500 jauniešu devušies uz Roma Kalantas, arodskolnieka, kurš pašsadedzinājās, protestējot pret valdošo režīmu, mājām, lai izvadītu viņu uz kapiem. Varas iestādes bēru sākšanās laiku bija tīši mainījušas, un tas jauniešos izraisījis dusmas. Sācies stihisks mītiņš un demonstrācija Kauņas ielās ar saucieniem: ”Brīvību Lietuvai!”, „Brīvību jaunatnei!”, ”Brīvību hipijiem!”. Demonstranti protestēdami devās uz Kauņas miliciju, taču tur ceļu jauniešiem nobloķēja miliču ķēdes. Lai notušētu pašsadedzināšanās politiskos cēloņus, Romu Kalantu pēc nāves, balstoties uz VDK veiktajām liecinieku nopratināšanām, atzina par “psihiski slimu”.
Lietuvas Sevišķais arhīvs, K-1. f., 3. apr., 793. l., 150.–153. lp.

Lietuvas PSR VDK priekšsēdētāja J. Petkeviča izziņa par izmeklēšanu sakarā ar Kauņā 1972. gada 18. un 19. maijā notikušajām demonstrācijām. Izziņā minēts, ka pret vairākiem demonstrācijas organizētājiem un aktīviem dalībniekiem ierosināta krimināllieta. 1972. gada 18. maijā ap 500 jauniešu devušies uz Roma Kalantas, arodskolnieka, kurš pašsadedzinājās, protestējot pret valdošo režīmu, mājām, lai izvadītu viņu uz kapiem. Varas iestādes bēru sākšanās laiku bija tīši mainījušas, un tas jauniešos izraisījis dusmas. Sācies stihisks mītiņš un demonstrācija Kauņas ielās ar saucieniem: ”Brīvību Lietuvai!”, „Brīvību jaunatnei!”, ”Brīvību hipijiem!”. Demonstranti protestēdami devās uz Kauņas miliciju, taču tur ceļu jauniešiem nobloķēja miliču ķēdes. Lai notušētu pašsadedzināšanās politiskos cēloņus, Romu Kalantu pēc nāves, balstoties uz VDK veiktajām liecinieku nopratināšanām, atzina par “psihiski slimu”.

Uzsaukums, kuru sakarā ar arodskolnieka Romas Kalantas pašsadedzināšanos Kauņā 1972. gada 18. maija demonstrācijas laikā nolasīja viens no tās organizētājiem – Vītauts Kalade. Uzsaukumā minēts, ka R. Kalanta gājis bojā par brīvību un ļaudis aicināti piedalīties demonstrācijā R. Kalantas piemiņai.
Lietuvas Sevišķais arhīvs, K-1. f., 58. apr., 47644/3. l, 2. sēj., 220-1. lp.

Uzsaukums, kuru sakarā ar arodskolnieka Romas Kalantas pašsadedzināšanos Kauņā 1972. gada 18. maija demonstrācijas laikā nolasīja viens no tās organizētājiem – Vītauts Kalade. Uzsaukumā minēts, ka R. Kalanta gājis bojā par brīvību un ļaudis aicināti piedalīties demonstrācijā R. Kalantas piemiņai.
Demonstrācija Kauņā 1972. gada 18. maijā sakarā ar arodskolnieka Roma Kalantas pašsadedzināšanos.
Lietuvas Sevišķais arhīvs, K-1. f., 58. apr., 47644./3. l., 1. sēj., 80., 85. lp.

Demonstrācija Kauņā 1972. gada 18. maijā sakarā ar arodskolnieka Roma Kalantas pašsadedzināšanos.

Demonstranti Kauņā 1972. gada 18. maijā Romas Kalantas pašsadedzināšanās vietā Muzikālā teātra parkā.
Lietuvas Sevišķais arhīvs, K-1. f., 58. apr., 47644./3. l., 1. sēj.,72., 82. lp.

Demonstranti Kauņā 1972. gada 18. maijā Romas Kalantas pašsadedzināšanās vietā Muzikālā teātra parkā.

Piemiņas vieta Kauņas muzikālā teātra parkā, kur 1972. gada 14. maijā, protestējot pret komunistiskā režīma politiku Lietuvā, pašsadedzinājās R. Kalanta. Fotografēts 2007. gada 16. maijā.
Vilmas Jozevičūtes foto. V. Jozevičūtes personīgais arhīvs.

Piemiņas vieta Kauņas muzikālā teātra parkā, kur 1972. gada 14. maijā, protestējot pret komunistiskā režīma politiku Lietuvā, pašsadedzinājās R. Kalanta. Fotografēts 2007. gada 16. maijā.