. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Izstādes >> Latviešu bēgļu gaitas Vācijā (1944 - 1949)

Otrā pasaules kara beigās - 1944. gadā simtiem tūkstošu Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Cilvēki bēga no boļševiku terora un deportācijām, bēgļu kustību noteica arī frontes un karadarbības tuvošanās. Daudzus Latvijas iedzīvotājus piespiedu kārtā evakuēja nacistu okupācijas varas iestādes. Bēgļu skaitu Vācijā papildināja nacistu okupācijas laikā uz turieni nosūtītie strādnieki, cietumos un koncentrācijas nometnēs ieslodzītie, arī leģionāri un Vācijas gaisa karaspēku izpalīgi u.c.

Pēc aptuveniem datiem Vācijā 1945.gada sākumā bija ap 580 tūkstošiem Baltijas valstu iedzīvotāju. Viņu skaitā arī daudzi Latvijas pilsoņi. Dažādās publikācijās Latvijas civilo bēgļu skaits Vācijā minēts no 175 tūkstošiem līdz 202 tūkstošiem, bez tam tur atradās ap 35 tūkstošiem latviešu karavīru un ap 15 tūkstošiem vācu palīgdienestos iesaistīto un rūpnīcu strādnieku.

Izstāde Nacionālajā teātrī Amerikas un Kanādas latviešu kopdarba dziesmu spēles "Eslingena" izrāžu laikā 2005. gada jūlijā
Izstāde Nacionālajā teātrī Amerikas un Kanādas latviešu kopdarba dziesmu spēles "Eslingena" izrāžu laikā 2005. gada jūlijā

Daudzi bēgļi gāja bojā aviācijas uzlidojumos, kā arī karadarbības un slimības dēļ. Apmēram 100 tūkstoši no viņiem nonāca padomju okupācijas zonā un tika nosūtīti atpakaļ uz Latviju un vēlāk nonāca PSRS filtrācijas nometnēs. Apmēram 9 tūkstoši cilvēku no rietumvalstu okupācijas zonām atgriezās Latvijā. 1945. gada vasarā Rietumvācijā (amerikāņu, britu un franču okupācijas zonās) bija ap 122 tūkstošiem bēgļu no Latvijas.

Lielākais skaits latviešu bēgļu, oficiāli saukti par "pārvietotām personām" (angliski Displaced Persons, saīsinājumā - DP), tika izmitināti Šlēsvigā-Holšteinā, Hamburgā un tās apkaimē (22 978) un Bavārijā (30 690), Lejassaksijā un Ziemeļreinā - Vestfālē bija 12 805 latviešu bēgļu, Bādenes - Virtembergas amerikāņu okupācijas zonā - 8137, franču - 3375 un Hesenē - 4039 latviešu bēgļu.

1945. gadā UNRRA (United Relief and Rehabilitation Administration - Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas pārvalde) uzturētās bēgļu nometnes ar lielāko latviešu skaitu bija Eslingene (5200), Vircburga (3500), Amberga (2400), Gēstahta (2276). Vairāk nekā 1000 latviešu bija Augsburgas - Hohfeldes nometnē (1661), Fišbahā (1510), Manheimā (1500), Eihštetē, (1433), Hanavā (1400), Flensburgā (1360), Altgargē (1300), Mērbekā (1200), Rāvensburgā (1200), Husumā (1100), Šlēsvigā (1050).

1946. gadā UNRRA sāka likvidēt mazās nometnes, tās apvienojot un veidojot lielākas. 1947. gada 1. jūlijā bēgļu aprūpi pārņēma IRO (Internationmal Refugee Organisation - Starptautiskā bēgļu aprūpres organizācija), turpinot nometņu tīklā pārkārtošanu un mazo nometņu apvienošanu. Dažkārt notika nometņu pārcelšana, lai pārkārtotu tās pēc etniskā principa, veidojot atsevišķas nometnes, kurās izmitināja vienas tautības cilvēkus.

Ar 1949. gadu radās jauni cēloņi bēgļu nometņu tīkla reorganizācijai sakarā ar emigrējušo skaita pieaugumu. Bēgļus centās koncentrēt noteiktos apvidos. 1949. gadā sāka realizēt IRO plānu par īpašu nometņu izveidi speciālām bēgļu kategorijā atkarībā no iespējām tās izvietot imigrācijas zemēs, izveidojot izceļošanas nometnes un izceļojošo caurlaides nometnes. Īpašas nometnes izveidoja slimiem un veciem cilvēkiem, kuriem nebija iespējams izceļot vai sākt patstāvīgu dzīvi ārpus nometnēm.

Bēgļu vidū bija ļoti daudz inteliģences - augstas kvalifikācijas speciālistu dažādās dzīves jomās, tāpēc nometnēs plauka rosīga sabiedriskā un kultūras dzīve. Tur tika kaldināti plāni Latvijas jaunuzbūvei pēc tās atbrīvošanas no okupācijas. Izcila loma bēgļu sabiedriskās aktivitātēs bija bēgļu centrālajām organizācijām - Latvijas Centrālajai padomei, Latviešu Centrālajai padomei, Latviešu Centrālajai komitejai, Daugavas Vanagiem un citām. Darbību izvērsa Baltijas universitāte, vairāk nekā 50 latviešu ģimnāziju, liels skaits tautskolu un bērnu dārzu. Pārsteidzoši plašs ir bēgļu nometņu jeb tā sauktās "Mazās Latvijas" laikā izdoto grāmatu un periodikas klāsts, māksliniecisko varēšanu apliecina bēgļu gaitās tapušie kori, dziesmu ansambļi, teātra un operas trupas.

Tādējādi bēgļu nometnēs Vācijā pēckara gados tika likti pamati latviešu trimdas politiskajai, sabiedriskajai un kultūras rosmei, kam bija nenovērtējama nozīme Latvijas valstiskuma idejas saglabāšanā un cīņā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Izstāde veidota no Latvijas Valsts arhīva glabāšanā nodotajiem latviešu trimdas organizāciju un privātpersonu dokumentiem un 2000. gada 15. septembrī prezentēta starptautiskajā konferencē "Trimdas arhīvi atgriežas. Latviešu bēgļu gaitas Vācijā 1944-1949".

Izstāde atspoguļo latviešu politisko organizāciju veidošanos 1944. gadā, bēgļu nometņu pašpārvaldi, struktūru, nometņu ikdienas dzīvi - sadzīvi, sabiedriskās aktivitātes, kultūras plašo spektru - sākot ar koriem un beidzot ar dziesmu svētkiem, kā arī izceļošanas sākuma posmu.

Izstādes eksponāti - dokumenti, shēmas, kartes, fotogrāfijas, zīmējumi un citi materiāli izvietoti 32 planšetēs.



Pēdējās izmaiņas: 10.06.2019.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv