. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 

Dokumentu raksturojums

Datu bāze

Arhīva dokumenti >> Dokumentu raksturojums >> Trimdas latviešu organizācijas

Latviešu bēgļi, emigrācija, trimda, latviešu diaspora ārzemēs - tie ir jēdzieni, kas lielās līnijās iezīmē trimdas vēsturi un arī nākotni. Pusgadsimta garumā latvieši ir bijuši šķirti. Latvijas neatkarības atjaunošana ir devusi iespēju likvidēt kā fizisko, tā arī garīgo atšķirtību. Līdz ar trimdas dokumentāro mantojumu mēs atgriežam un atgūstam to pieredzes, zināšanu un izjūtu daļu, kas bijusi no mums atrauta, mēs atgūstam tās paaudzes daļu, kuras domas un centieni mums ilgu laiku palika nezināmi, arī katra atsevišķa cilvēka uzkrātā pieredze ļauj mums spilgtāk un skaidrāk izprast 20. gadsimta vidus notikumus, kas ienesa tik lielas pārmaiņas mūsu tautas dzīvē.

Latvieši trimdā, kopjot un uzturot latvisko identitāti, ir uzkrājuši ievērojamu dokumentāro mantojumu gan par bēgļu laiku Vācijā, gan par aktivitātēm dažādās mītnes zemēs. Visspilgtāk trimdas latviešu dzīve atspoguļojas dažādu sabiedrisko organizāciju materiālos. Ievērojama daļa šo materiālu atrodas mītnes zemju arhīvos, tomēr, pateicoties Latvijas Valsts arhīva aktivitātēm, daudzi materiāli ir nonākuši arī Latvijā. Tie ir gan trimdas centrālo organizāciju, atsevišķu kultūras, izglītības u.c. organizāciju dokumenti, gan privāto personu arhīvi un kolekcijas. Tāpat kā pārējie arhīva dokumenti, arī šie ir grupēti fondos, bet to sastāvs un pilnīgums ir atšķirīgs. Trimdas materiālu specifika ir tāda, ka daļa materiālu par sabiedriskajām organizācijām atrodas privātajos arhīvos un kolekcijās. Tas ir objektīvs tālaika dzīves faktors. Sabiedriskajām organizācijām, baznīcai un skolām ir bijusi ļoti liela nozīme latviskās vides un latviskuma, Latvijas neatkarības atjaunošanas uzturēšanā trimdā. Tādēļ arhīvs galveno uzmanību velta gan globālo, gan lokālo sabiedrisko organizāciju dokumentu uzkrāšanai.

Trimdas dzīves koordinācijas centrs ir Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), organizācija, kas apvieno visas latviešu organizācijas trimdā. Centrālā organizācija Amerikā ir Amerikas Latviešu apvienībai, Kanādā - Latviešu nacionālā apvienība, Austrālijā un Jaunzēlandē - Latviešu apvienība, Vācijā - Latviešu kopība utt. Sabiedrisko organizāciju fondus nosacīti var iedalīt četrās grupās.

Trindas globālās organizācijas pārstāv PBLA Informācijas biroja arhīvs, kas atradās Minsterē Vācijā. Tas atspoguļo galvenokārt PBLA politisko darbību no 20. gs. 70. gadiem līdz 90. gadu sākumam un ir visai pilnīgs un daudzveidīgs. Materiālus par PBLA var atrast arī privātajos arhīvos (piemēram, PBLA valdes priekšsēža I. Spilnera fondā), taču dokumentārās liecība tajos ir visai nepilnīgas un fragmentāras. Šo dokumentu pilnīgumu noteica tas, cik ilgi konkrētā persona tajā strādāja vai cik lielā mērā tā bija iesaistīta PBLA aktivitātēs. Šajā fondu grupā ietilpst arī Latviešu skautu kustības (LSkK) dokumenti.

Valstu un kontinentu latviešu centrālās organizācijas un biedrības pārstāv Amerikas Latviešu apvienība (ALA), Amerikas Latviešu Katoļu apvienība (ALKA), Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība (ALJA), Dānijas Latviešu nacionālā komiteja, kā arī fonds “Trimdas latviešu organizāciju dokumenti”, taču, tā kā šīs organizācijas vēl aktīvi darbojas (ALA, ALJA u.c.), to dokumentācija ir nepilnīga. Dokumentārās liecības par šīm organizācijām var atrast arī atsevišķos fondos rādītāja nodaļā “Personu fondi”.

Mazāk pārstāvētas ir reģionālās latviešu organizācijas un biedrības. Galvenokārt tie ir biedrību arhīvi, kuru darbība jau pārtraukta vai redzami apsīkst. Ir dažas reģionālās organizācijas, kas jau nodevušas arhīva glabāšanā savus dokumentus, kaut arī joprojām darbojas. Piemēram, tādas ir Kolumbusas un Konektikutas latviešu biedrības. Šie arhīvi ir pilnīgi.

Interešu profesionālās, kultūras un citas organizācijas un biedrības ir pārstāvētas visai plaši. Te ir gan Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas arhīvs, Indianapoles Akadēmiskās kopas arhīvs, gan ģenerāļa K. Gopera fonda materiāli, Latviešu veco strēlnieku kopu dokumenti, gan arī dažādu izglītības un kultūras organizāciju arhīvi, piemēram, Jelgavas Valsts Skolotāju institūta Absolventu centra, Latviešu studiju centra (Kalamazū), Ķelnes Latviešu kora arhīvi u.c. Bagātīgs ir Latviešu virsnieku apvienības Kanādā arhīvs. Šādā secībā fondi ir sakārtoti arī rādītāja trešajā nodaļā. No izklaidus saņemtajiem dokumentiem arhīvs ir izveidojis tādas tematiskas dokumentu kolekcijas kā, piemēram, “Trimdas latviešu organizāciju dokumenti”, “Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienas Visbijā (1979) un Minsterē (1984; 1987)” u.c.



Pēdējās izmaiņas: 10.06.2019.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv