. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 

Dokumentu raksturojums

Datu bāze

Arhīva dokumenti >> Dokumentu raksturojums >> Personu fondi

Personu fondi kā dokumentu kopumi, kas uzkrājušies atsevišķas personas darbības, kā arī ģimenes vai dzimtas pastāvēšanas laikā, ir neatņemama nacionālā dokumentārā mantojuma daļa. Tās ir ne vien nozīmīgas liecības par atsevišķa cilvēka dzīvi, darbu, ģimeni, sadzīvi un sasniegumiem, bet arī svarīga informācija un ilustrācija par sabiedrības attīstības norisēm un vēsturiskiem notikumiem. Latvijas Valsts arhīvs turpina sava priekšteča Centrālā Valsts Oktobra revolūcijas arhīva 1972. gadā sākto personu fondu uzkrāšanu, dokumentus pārsvarā saņemot kā dāvinājumu. Arhīva darbinieki pieņēmuši pastāvīgā glabāšanā tūkstošiem literatūras un mākslas, tautsaimniecības, zinātnes un izglītības, kā arī sabiedrisko darbinieku personisko dokumentu glabāšanas vienību. Atšķirībā no iestāžu lietvedības dokumentiem personu dokumenti ir ļoti daudzveidīgi gan izmēru, gan veidu un materiālu - informācijas nesēju - ziņā. Blakus tradicionālā formāta papīra dokumentiem ir fotogrāfijas, fotofilmas, gleznas, skices, ex libris, diplomi, rokraksti, personiskās lietas u.c. dokumenti.

Kaut arī totalitārās varas apstākļos personu izvēle arhīvam bija ierobežota un reglamentēta, 20. gs. 70. un 80. gados uzkrātajos personu fondos glabājas daudzveidīgi un nozīmīgi sava laikmeta dokumenti. Tie bijuši mākslinieku un arhitektu jubilejas un tematisko izstāžu, kā arī pētījumu un monogrāfiju pamatā.

Īpašu grupu veido 14 personu fondi, kuru dokumenti sistematizēti un aprakstīti Krievijā Maskavā 20. gs. 30. gados Viskrievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas Marksa, Engelsa un Ļeņina institūta Centrālajā arhīvā. 1948. gadā šos dokumentus nodeva glabāšanā Latvijas Komunistiskās partijas arhīvā, kas 1991. gadā iekļauts Latvijas Valsts arhīvā. Tie galvenokārt ir sociāldemokrātisko un komunistisko organizāciju dalībnieku dokumenti. Šo fondu uzziņas kodam pievienots šifrs PA.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1990. gadā arhīvam radās iespēja papildināt personu fondu kolekciju ar dokumentiem, ko uzkrājuši trimdā dzīvojošie latvieši. Svešatnē saglabātais dokumentārais mantojums veido lielāko daļu no arhīva pēdējo gadu jaunieguvumiem. Par tiem arhīvs regulāri informē savā uzziņu sistēmā, izstādēs un uzziņu krājumā “Trimdas arhīvi atgriežas”.

Personu dokumentu kopumi arhīvā nonāk nesakārtotā veidā. Pēc dokumentu satura izpētes un sistematizācijas arhīva speciālisti kārto tos noteikta veida fondos - personas, ģimenes un dzimtas fonds vai noteikta veida dokumentu kolekcija. Katram dokumentu kopumam, kas apvienots konkrētā fondā, ir savas pazīmes, piemēram, personas fonds - dokumentu kopums, kas radies vienas personas dzīves un darbības rezultātā; personas privātarhīvs - dokumentu kopums, kurā ietilpst šīs personas fonds, kā arī personas mērķtiecīgi veidota dokumentu kolekcija; ģimenes un dzimtas fonds - dokumentu kopums, kas radies vienas ģimenes vai vienas dzimtas vairāku paaudžu pastāvēšanas un darbības rezultātā; apvienotie personu fondi ir izveidoti 20. gs. 80. gados, un tajos ir stematizēti vairāku personu, parasti vienas nozares vai darbības sfēras pārstāvju, dokumenti.



Pēdējās izmaiņas: 10.06.2019.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv