. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Aktualitātes >> Aktualitātes >> Arhīvs 2010

 Daiņa Breikša personālizstāde
LVA galvenajā ēkā (Bezdelīgu 1) vēl ir apskatāma pazīstamā karikatūrista Daiņa Breikša personālizstāde "Divas pasaules". Ekspozīcijā redzamas mākslinieka darinātās karikatūras no "Dadža" laikiem līdz pat mūsdienu aktualitātēm, kā arī grāmatu ilustrācijas un gleznas.
 26.11.2010. Seminārs par arhīvu dokumentu pieejamību

25. novembrī Latvijas Valsts arhīvā notika seminārs "Pieejamība, tās ierobežojumi un personas datu aizsardzība Latvijas Valsts arhīvā glabātajiem Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un Latvijas Komunistiskās partijas dokumentiem". 2011. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais arhīvu likums un bija vērtīgi padiskutēt par pieejamību un ierobežojumiem jaunā likuma kontekstā.

Seminārā piedalījās Latvijas Valsts arhīva darbinieki, pārstāvji no Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas (Normunds Zernis bija sagatavojis prezentāciju par normatīvajos aktos noteikto pieejamību šīm dokumentu grupām), Latvijas Valsts vēstures arhīva kolēģes, pieredzē dalījās Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurore Iveta Mētele, bij. SAB Totalitārisma un seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte un Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons.

 31.10.2010. Berlīnes konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā"

No 27. līdz 29. oktobrim Berlīnē notika konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā", ko organizēja Berlīnes Literatūras māja ( Literaturhaus Berlin) , fonds "Piemiņas vieta-muzejs - Berlin-Hohenschönhausen" (bij. komunistiskās Austrumvācijas drošības dienesta STASI cietums) un Roberta Boša fonds.

Konferences tematika bija saistīta ar komunistisko diktatūru atstāto mantojumu un sekām, kā arī ar demokrātiskas atmiņas kultūras veidošanu Eiropā, izmantojot dokumentus, analizējot un iestrādājot tos pētījumos, muzeju ekspozīcijās, ar mediju starpniecību iepazīstinot ar tiem sabiedrību.

Konferences darba kārtība bija saturīga un interesanta - sešās plenārsēdēs un noslēguma diskusijā uzstājās pārstāvji no arhīviem, muzejiem, piemiņas vietām un dokumentācijas centriem kā no Vācijas, tā no Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas un Baltkrievijas.

Baltiju pārstāvēja Igaunijas Okupācijas muzeja direktors Heiki Ahonens, Latvijas Okupācijas muzeja kolēģi Valters Nollendorfs, Ritvars Jansons un Latvijas arhīva darbiniece Iveta Šķiņķe.

Pirmajā sēdē "Avoti par noziegumiem un arhīvu loma noziegumu apzināšanas un izpētes procesā" kopā ar kolēģiem no Vācijas un Ungārijas Latvijas Valsts arhīva pārstāve piedalījās ar prezentāciju par bijušās Valsts drošības komitejas un Komunistiskās partijas dokumentiem Latvijas Valsts arhīvā un to izmantošanu pētniecībā. Tika prezentētas gan abas lielās dokumentu grupas, kas glabājas LVA, gan arī runāts par šo dokumentu izmantošanu arhīva projektā "Aizvestie", gan arī darbā ar sabiedrību.

Otrās sēdes referātos un diskusijās tika diskutēts, par kādiem komunisma izpētes jautājumiem un kā raksta vēsturnieki, trešā sēde bija veltīta justīcijas lomai.

Otrajā dienā tika apskatīta dažādu no komunisma režīmiem cietušo organizāciju loma, muzeju, piemiņas vietu un dokumentācijas centru darbība komunisma noziegumu parādīšanā, mediju loma tēmas izstrādē.

Bet noslēguma diskusija bija veltīta kā dokumentu pieejamībai, tā noziedznieku sodīšanas un upuru godināšanas jautājumiem un komunisma noziegumu izpētei kā daudzu valstu kopīgam un koordinētam darbam.

Katru vakaru konferences dalībniekiem tika prezentēts kāds tematisks pasākums – iepazināmies ar 2009. gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvējai Hertai Millerei ( Herta Müller ) veltīto izstādi, notika bulgāru rakstnieces Ivailas Aleksandrovas grāmatas fragmentu lasījumi, tika rādīta Edvīna Šņores filma "The Soviet Story" un rumāņu režisora Alexandru Solomon filma " Marele jaf comunist "(kuras vācu valodas nosaukums bija "Lielā komunistiskā bankas laupīšana").

 22.10.2010.Latvijas Universitātes studenti LVA
21. oktobrī Latvijas Valsts arhīvu mācību kursa ietvaros apmeklēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas bakalauru programmas 2. kursa studenti pasniedzēja un mūsu bijušā kolēģa Valda Rūsiņa vadībā. Kopīgi izdiskutējām jautājumu par arhīviem un to pieejamību. Kolēģe Aija Gūtmane studentiem pastāstīja par trimdas dokumentu sakārtošanu un aprakstīšanu. Studentus iepazīstinājām arī ar arhīva glabātavām un Latvijas Valsts arhīvam raksturīgākajām dokumentu grupām, kā arī katram studentam bija iespēja praktiski iepazīt kādu no arhīva lietām.
 12.10.2010. "Baltiešu mantojuma tīkla" seminārs LVA
7. un 8. oktobrī Latvijas Valsts arhīvā notika "Baltiešu mantojuma tīkla" (Baltic Heritage Network, turpmāk BaltHerNet) ikgadējais seminārs, kurā tika runāts par igauņu, latviešu un lietuviešu diasporām pasaulē, par to dokumentārā mantojuma vākšanu, uzkrāšanu un saglabāšanu. Semināru, kurš bija veltīts jauno pētnieku darbībai, atklāja BaltHerNet prezidente Piret Noorhani (Igaunija) un tāpēc arī Igauniju pārstāvēja galvenokārt jaunie pētnieki; Sander Jürisson un Tõnis Märtson no Tallinas Universitātes, Maarja Merivoo- Parro no Tallinas Pilsētas muzeja gan Jane Kalajärv no Igaunijas Mākslas akadēmijas. Piedalījās arī Birgit Kibal no Igaunijas Nacionālā Arhīva un Lietuviešu emigrācijas institūta (Kauņa) pārstāvis Linas Saldukas. LVA pārstāvēja Inese Kalniņa ar stāstījumu par trimdas latviešu aktivitātēm, kas bija saistītas ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet Guntis Švītiņš prezentēja LVA sadarbību ar Amerikas latviešu apvienības organizētajiem projektiem "Sveika Latvija" un "Heritage Latvia" 2010.gadā. Marianna Auliciema (Latvija) stāstīja par Muzeja LAPA darbību 2008-2010.
Piedalījās arī Andris Ķesteris no Kanādas, Lelde Neimane no Latvijas Okupācijas muzeja, Inga Vilcāne no Latvijas Universitātes un Kristīne Beķere no Latvijas Zinātņu akadēmijas.
Semināra dalībnieki iepazinās ar LVA dokumentu glabātuvi un apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju.
 1991. gada augusta puča notikumi

Apskatāma jauna dokumentu kopa sadaļā "Aktualitātes Latvijas vēsturē arhīva dokumentos"

 27.08.2010. Rīgas Skolu muzeju vadītāji arhīvā
26. augustā Rīgas Skolu muzeja organizēto kursu ietvaros Latvijas Valsts arhīvu apmeklēja skolu muzeju vadītāji.
Nodarbības mērķis bija skolotājus iepazināt ar arhīvu un iespējām arhīvā pētīt skolu vēsturi.
Vispirms Dokumentu izmantošana sektora vecākā referente Iveta Šķiņķe interesentus iepazīstināja ar arhīvu būtību un Latvijas arhīvu sistēmu, Saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne skolotājus vadīja mācību ekskursijā pa arhīvu, atklājot dokumenta ceļu no tā nonākšanas arhīvā līdz novietošanai glabātuves plauktā.
Nodarbības laikā skolotāji praktiski iepazinās ar aprakstiem un lietām, apguva lasītavas darba iemaņas un dokumentu anotēšanu.
Nobeigumā Dokumentu izmantošana sektora arhīva eksperts Guntis Švītiņš skolotājiem stāstīja par dokumentu digitalizāciju un to tālāko izmantošanu interneta vidē, gan virtuālajās izstādēs, gan digitālajās publikācijās.
 23.08.2010. LVA izstāde Čehijā stāsta par vēstures notikumiem
No 29. jūlija līdz 30. augustam Reģionālajā zinātniskajā bibliotēkā Liberecā (Čehijas Republika) ir apskatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā". Izstāde notiek ar kuratores PhDr. Helenas Noskovas (Mūsdienu Vēstures institūta Prāgā sekcijas vadītāja) laipnu aprūpi.
 13.08.2010. Kanādas un Amerikas jaunieši LVA.
13.augustā arhīvu apmeklēja Amerikas latviešu apvienības (ALA) izglītojošā ceļojuma "Sveika Latvija!" 13 dalībnieki. Šajā grupā bija jaunieši no Kanādas un ASV, kuri mācījušies latviešu sestdienas skolās, kā arī "Garezera" vasaras vidusskolā (ASV).
Pēc neliela ievada Iveta Šķiņķe pastāstīja par arhīvu nozīmi dokumentu uzkrāšanā un glabāšanā, kā arī par LVA dokumentu krājumu. Par trimdas dokumentiem arhīvā stāstīja Aija Gūtmane. Viesiem bija interesanti un uzskatāmi iepazīties ar dokumenta ceļu no brīža, kad tas nonāk arhīvā, līdz pat glabātuves plauktam. Nelielajā ekskursijā pa LVA jaunieši ielūkojās gan dokumentu glabātuvē, gan lasītavā.
Tālākā saruna jau veidojās par apstrādāta dokumenta izmantošanas dažādām formām. Guntis Švītiņš iepazīstināja ar LVA virtuālajām izstādēm, kuras jaunieši varēs izmantot kā papildmateriālu mācībām par Latvijas vēsturi un kultūru. Noslēgumā Miķelis Niedra no Kanādas varēja aplūkot savu senču attēlus fotoalbumā, kas glabājas operdziedātāja Jāņa Niedras dokumentu fondā. Tas bija jauks un saviļņojošs brīdis visiem klātesošajiem.
Skolotājs Filips Andersons izteica atziņu, ka arhīva apmeklējums bērniem būs iemesls nedaudz savādāk palūkoties uz savas ģimenes fotogrāfijām un dokumentiem.
 11.08.2010. Vēstures arhīva izstādē izmantoti arī LVA dokumenti

11. augustā, atzīmējot Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas 90. gadadienu, Latvijas Valsts vēstures arhīvā atklāja dokumentu izstādi "No augusta līdz augustam. Latvijas un Krievijas miera līgums".
Ekspozīcijas pamatā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti par Miera līguma izstrādes gaitu un Latvijas starptautiskajām attiecībām līdz 1940. gadam. Par 1940. gada notikumiem stāsta Latvijas Valsts arhīva dokumenti, bet dokumenti par neatkarības atjaunošanas atzīšanu 1991. gadā ir no Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva.

Izstāde apskatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Slokas ielā 16.

 14.07.2010. Arhīvā viesojas jaunieši no Amerikas.

Foto: Polīna Šķiņķe, koordinatore Rīgā
13.jūlijā arhīvā viesojās Amerikas latviešu apvienības (ALA) izglītojošā ceļojuma "Heritage Latvia" 13 dalībnieki. ALA jau 13 gadus rīko šādus izglītojošus ceļojumus Amerikas latviešu jauniešiem, kuri absolvējuši savas mītnes zemes latviešu sestdienas skolas. Pēdējos četrus gadus tiek rīkoti ceļojumi arī tiem latviešu izcelsmes jauniešiem, kuri neprot latviski, bet interesējas par savām latviskajām saknēm un vecvecāku dzimteni.
Šāda jauniešu grupa šoreiz bija arhīva viesi. Nelielu ieskatu arhīva vēsturē, par glabājamo dokumentu krājumu sniedza Guntis Švītiņš. Inese Kalniņa stāstīja par trimdas latviešu dokumentiem un parādīja laikraksta "Laiks" pirmā redaktora Helmāra Rudzīša dokumentu krājuma daļu. Šo dokumentu apskate izraisīja jauniešos interesi, jo grupā bija H.Rudzīša mazmazdēls Tālis Simmons. Viesošanās noslēgumā visi kopīgi apskatīja arhīva glabātuvi, kurā atrodas trimdas dokumentu krājums. Noslēgumā ALA projektu vadītāja Anita Juberte bērniem atgādināja, cik svarīgi ir zināt un krāt savu senču dzīvesstāstus un dokumentārās liecības.
 21.06.2010. Karikatūrista D.Breikša personālizstāde LVA
No 21.jūnija LVA galvenajā ēkā (Bezdelīgu 1) apskatāma pazīstamā karikatūrista Daiņa Breikša personālizstāde "Divas pasaules". Ekspozīcijā apskatāmas mākslinieka darinātās karikatūras no "Dadža" laikiem līdz pat mūsdienu aktualitātēm, kā arī grāmatu ilustrācijas. Iespējams, tikai retais zina, ka mākslinieks Latvijas Mākslas akadēmijā ieguva gleznotāja profesiju pie profesora Eduarda Kalniņa. Izstādē arī skatāmas D.Breikša darinātās ainavas un klusās dabas liecina par uzticību reālistiskajai un plenēra glezniecībai. Mākslinieka darbi tikuši eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs un allaž guvuši ievērību.
 16.06.2010. Zviedrijas pedagogi LVA

16. jūnijā Latvijas Valsts arhīvā sava studiju ceļojuma ietvaros pa Igauniju un Latviju viesojās Zviedrijas skolotāju delegācija.

Mācību ekskursijas mērķis bija iepazīties ar Latvijas vēsturi - nacisma un padomju totalitārā režīma noziegumu kontekstā. Sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programmas vadītāju Danuti Dūru, zviedru skolotājiem tika izstrādāta divu dienu pasākumu programma Latvijā, kuras ietvaros bija paredzēts arī Latvijas Valsts arhīva apmeklējums.

Dokumentu izmantošanas sektora darbinieku Ivetas Šķiņķes un Gunta Švītiņa vadībā skolotāji iepazinās ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentiem arhīva glabātuvē Kurzemes prospektā 5, ieklausījās prezentācijā par deportācijām un to raksturojošiem arhīva dokumentiem. Skolotāju ekskursijas tālākais mērķis bija bijušā Zvārdes poligona apmeklējums, tāpēc sagatavojām arī ieskatu arhīva dokumentos par zemes ierādīšanu poligona vajadzībām.

Aija Raude tulkoja zviedru valodā visai specifisko, bet svarīgo informāciju par arhīva dokumentiem, kas liecina par padomju totalitārā režīma noziegumiem Latvijā.

 1941. gada 14. jūnijs

Apskatāma jauna dokumentu kopa sadaļā "Aktualitātes Latvijas vēsturē arhīva dokumentos"

 04.06.2010. Polijas arhīvisti LVA

4.jūnijā Latvijas Valsts arhīvā viesojās kolēģi no Polijas arhīvistu biedrības. Direktora vietniece Vera Guzanova iepazīstināja ar arhīva vēsturi, struktūru, un glabājamo dokumentu krājumu. Par dokumentu popularizāciju, publikācijām, sadarbību ar izglītības iestādēm pastāstīja arhīva eksperts Guntis Švītiņš. Patiesu interesi viesos izraisīja trīs sējumu izdevums par 1941. un 1949. gada iedzīvotāju deportācijām Latvijā, kā arī virtuālā izstāde "Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs".

 03.06.2010. Tikšanās ar mākslinieci Dainu Eglīti
2.jūnija pēcpusdienā pie arhīva darbiniekiem viesojās Jēkabpils māksliniece Daina Eglīte, lai sarunātos par izstādē redzamajiem darbiem un radošā procesa īpatnībām. Arhīvistiem bija interesanti uzzināt, kā veidojas figurālas kompozīcijas, kāpēc vairākkārt tiek gleznots viens un tas pats motīvs. Nepiespiestā sarunā radās atbildes un jauni jautājumi. Vasarīgās noskaņās ieturētā Dainas Eglītes personālizstāde tuvojas savai izskaņai un aplūkojama līdz 15.jūnijam.
 Digitalizēts LVA uzziņu krājums

Mājas lapas sadaļā "Digitālās publikācijas" interesentiem ir iespēja iepazīties ar uzziņu krājuma "Trimdas arhīvi atgriežas" 4.daļu. Uzziņu krājums sniedz informāciju par trimdas arhīviem, muzeju vērtībām un mākslas darbiem, kuri atgriezušies Latvijā. Krājums domāts arhivāriem, bibliotekāriem, muzeju darbiniekiem, pētniekiem, studentiem un visiem, kurus interesē latviešu kultūra, vēsture.

 LVA dokumenti izstādē Jelgavas muzejā

Atceroties Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienu, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika izveidota izstāde "4.maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi", kurā izmantoti Latvijas Valsts arhīva dokumenti, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva fotogrāfijas, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja materiāli un fotogrāfijas no P. Korsaka personīgā arhīva.
Hronoloģiski dokumenti atspoguļo laika posmu no 1987. gada līdz 1991. gada 21. augustam un konceptuāli sadalīta 5 daļās – Soli pa solim pretim neatkarībai (1987. gads – līdz 1990. g. 4. maijam), 4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi (1990. gada 4. maijs), Mērķis sasniegts (notikumi pēc 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam), Notikumi Jelgavā atmodas laikā (1987 – 1990) un Novadnieki, kuri balsoja PAR (Latvijas PSR AP deputāti, Jelgavas novadnieki, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju).
Foto: Mārcis Stumbris

 Mākslas dienas ienāk LVA
16.aprīļa pēcpusdienā pie LVA darbiniekiem viesojās Jēkabpils mākslinieks Ziedonis Bārbals, kurš atraisītā sarunā iepazīstināja klātesošos ar savu darbu izstādi. Mākslinieks stāstīja gan par sižetu izvēli, gan gleznotāja ikdienas "melno darbu", par kuru skatītājs pat nenojauš, jo redz tikai gatavo gala rezultātu. Z.Bārbals ir arī Jēkabpils Mākslas skolas direktors un viņa kolēģe grafiķe Daina Eglīte papildināja stāstījumu ar savu redzējumu par mākslu kultūras norisēm. Šī tikšanās izveidojās par simbolisku Mākslas dienu ieskaņu arhīvā.
  1949. gada 25. marta deportācijas atceres diena.

1949. gada 25. – 30. martā no Latvijas izsūtīja 13 248 ģimenes, kopskaitā - 42 125 cilvēkus. Ceļā un 1949. gadā izsūtījumā piedzima 211 bērni. Pēc 1949. gada marta līdz 1953. gadam vēl papildus izsūtīja 513 cilvēkus. Pēc soda izciešanas pie savām ģimenēm specnometinājumā tika nosūtīti 1422 cilvēki.
Pavisam šīs deportācijas akcijas sakarā cieta 44 271 cilvēks.
No 44 271 nometinātā atbrīvoti tika 38 902, izsūtījumā miruši – 5231, bet par 138 cilvēkiem nav ziņu ne par to, ka viņi būtu miruši, ne arī, ka atbrīvoti no specnometinājuma.
Viss, kas saistās ar otro un skaitliski lielāko Latvijas iedzīvotāju deportāciju ir apkopots grāmatā "Aizvestie. 1949. gada 25.marts", Latvijas Valsts arhīvs, Nordik, 2007, I un II daļa.
Arhīva mājas lapā ievietojam 1949. gada martā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju sarakstus apriņķu un pagastu alfabētiskā secībā, minot izsūtīto cilvēku personas datus, dzīvesvietas adresi, izsūtīšanas datumu, specnometinājuma vietas nosaukumu, atbrīvošanas vai personas nāves datumu, kā arī lietas numuru.
 24.03.2010. Otrā Starpnovadu zinātniski pētnieciskā konference
"Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos", kas šogad notika 19. martā Cesvainē.

Konferences būtība ir, ka skolēni izstrādā savus zinātniski pētnieciskos darbus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām, un labākie darbi tiek prezentēti konferencē, kur represēto biedrību pārstāvji tos vērtē. Skolēni apzina un intervē savus izsūtītos radiniekus, savus pagasta iedzīvotājus, pierakstot atmiņas un izstrādājot pētniecisko darbu.
Starpnovadu konferencē piedalījās arī dzejniece un publiciste Anda Līce, režisore Dzintra Geka un Latvijas Valsts arhīva pārstāve, projekta "Aizvestie" darba grupas vadītāja Iveta Šķiņķe.
Bija gandarījums, ka skolēni pētnieciskā darba izstrādē izmanto arhīva sagatavotās grāmatas "Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs" un "Aizvestie. 1949. gada 25. marts".
 24.03.2010. Arhīva dokumenti ieinteresē ne tikai vēstures, bet arī literatūras skolotājus.
22. martā Dokumentu izmantošanas sektora vecākā referente Iveta Šķiņķe bija uzaicināta piedalīties Valsts izglītības satura centra organizētajā Latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību vadītāju seminārā.
Skolotājiem tika prezentēts materiāls "Arhīva dokumenti kā laikmeta liecība un to izmantošana mācību procesā".
Tā kā klausītāji bija latviešu valodas un literatūras skolotāji, tad tika demonstrēti arhīva dokumenti, kas "stāsta" par literātiem –arī arhīvā esošie Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja protokoli, kuros biroja locekļi analizē un kritizē dramaturga Gunāra Priedes, rakstnieka Alberta Bela, dzejnieku Vizmas Belševicas, Imanta Auziņa darbus.
 23.02.2010. Latvijā projektu nedēļa skolēniem.
Latvijas Valsts arhīvā projektu nedēļas ietvaros ar arhīvu iepazinās un ar dokumentiem strādāja Āgenskalna ģimnāzijas skolēni skolotājas Līgas Strazdiņas un arhīva darbinieces Iveta Šķiņķes vadībā.

Āgenskalna ģimnāzijas skolēni jau trešo gadu projektu nedēļas ietvaros nāk uz arhīvu.

Šogad skolēnu izvēlētā tēma bija "Tavs vārds cauri laikam".
Pēc neliela ievada arhīva vēsturē un ekskursijas pa arhīvu, kuru vadīja Saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne, skolēni iepazinās ar Klāva Siliņa veikumu latviešu personvārdu vārdnīcas sagatavošanā, kā arī ar Klāva Siliņa fondā glabātajiem dokumentiem. Pēc tam sekoja skolēnu darbs ar arhīva dažādu fondu dokumentiem, kuros tika meklētas un atrastas liecības par latviešu personvārdiem.

Arhīva darbinieki bija gandarīti par Āgenskalna ģimnāzijas skolēnu labajām zināšanām un pozitīvo attieksmi.

 Izstādē romantiskas noskaņas

No 27.aprīļa līdz 15.jūnijam LVA galvenajā ēkā (Bezdelīgu 1, Rīga) apskatāma mākslinieces Dainas Eglītes personālizstāde "Ilgas pēc saules". Ekspozīciju veido 18 reālistiskā manierē darinātas gleznas. Māksliniece savu uzmanību galvenokārt vērš dabas virzienā un tā ir tapuši gan ziedu, gan ainavu gleznojumi. Nereti tiek darinātas arī figuratīvas kompozīcijas, kuras runā alegoriju valodā. Daina Eglīte ir profesionāla grafiķe, kā arī pedagogs Jēkabpils Mākslas skolā, bet aktīvā dalība plenēros Latvijā un ārzemēs liecina par nepieciešamību radoši izteikties ar glezniecības paņēmieniem un krāsu.

 LVA ceļojošā izstāde Saldus Vēstures un mākslas muzejā.
Kopš 25. marta Latvijas Valsts arhīva sagatavotā ceļojošā izstāde "Latviešu bēgļu gaitas Vācijā 1944-1949" atvērta Jaņa Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzejā. Muzeja speciālisti ieplānojuši iepazīstināt ar izstādi skolu pedagogus, skolēnus un citus interesentus.
 18.02.2010. Latvijā Ēnu diena notiek jau desmito gadu.

Ēnu diena ir visā pasaulē atsaucību ieguvusi izglītojoša programma un praktiska mācību metode. Tās laikā skolēni dodas iepazīt dažādu nozaru speciālistu darba pienākumus, lai paplašinātu savu redzesloku un saprastu, kādu profesiju un darba jomu viņi gribētu izvēlēties beidzot skolu.

Arī Latvijas Valsts arhīvā 17. februārī Dokumentu izmantošanas sektora vecākajai referentei Ivetai Šķiņķei bija sava ēna – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11. vispārējās klases skolniece Līva Klismeta.

Līva iepazinās ar arhīvu, tā funkcijām un darba veidiem, vairāk uzmanības veltot arhīva popularizācijas darbam, kāpēc un kā dokumenti tiek izmantoti un padarīti pieejami sabiedrībai.

Skolniece kopā ar arhīva darbinieci praktiski strādāja ar arhīva lietām, pētot un atlasot lietu dokumentus, kā arī meklēja dokumentus sava zinātniski pētnieciskā darba izstrādei.

 11.02.2010. Daugavpils Universitātes organizētie lasījumi – starptautiskā konference.

Latvijā zinātnes dzīvē notiek daudzi pasākumi, kur arī arhīva darbiniekiem ir iespēja piedalīties, popularizējot arhīva dokumentus.

28. un 29. janvārī Daugavpilī notika jau divdesmitie Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes organizētie zinātniskie lasījumi – starptautiskā konference.

Lasījumos piedalījās 247 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Lielbritānijas, Vācijas, Kazahstānas, un Slovākijas.

Konferences darba grupā "Vēsture: avoti un cilvēki" piedalījās arī Latvijas Valsts arhīva pārstāvji - Ainārs Bambals ar referātu "Latvijas PSR VDK krimināllietas autentiskums, ticamība, falsifikācijas" un Iveta Šķiņķe " Izsūtīto Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāsti un notikumu atspoguļojums Latvijas Valsts arhīva personu lietu dokumentos. Krāslavas apriņķa piemērs".

10. februārī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē LU 68. konferences ietvaros notika konference "Valoda, literatūra un izglītība", kurā tika uzaicināta arī Latvijas Valsts arhīva Dokumentu izmantošana sektora pārstāve Iveta Šķiņķe ar priekšlasījumu un prezentāciju " Arhīva dokumenti kā laikmeta liecība un to izmantošana mācību procesā".


Aktualitāšu arhīvs:

2012    2011    2010    2009    2008    2007    2006    2005



Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv