. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Aktivitātes >> Aktivitātes >> Arhīvs 2008

 12.12.2008. LVA izstāde "Prāgas pavasara un Hartas – 77 atbalsis Latvijā/Baltijā"

Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas – 77 atbalsis Latvijā/Baltijā" no 30. marta līdz 15. maijam būs apskatāma Latvijas Universitātes Vēstures muzeja telpās Raiņa bulvārī 19.

Izstādes sadarbības partneri ir Latvijas Republikas vēstniecība Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts.

Izstāde vēsta kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Parādīti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem sakarā ar PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā. Izstādē nozīmīga vieta atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju "Hartas-77" ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu.

 13.11.2008.  Hūvera institūta dokumentu dāvinājums Latvijai

 

 Atvērto durvju dienas Latvijas Valsts arhīvā

Atvērto durvju dienas laikā 11. novembrī arhīvā viesojās Rīgas N. Draudziņas ģimnāzijas 10. humanitārās klases skolēni un vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa.

Skolēniem tika demonstrēta Jura Podnieka studijas dokumentālā filma par Latvijas nacionālajiem partizāniem "Nesalauztie". Pirms filmas noskatīšanās tās scenārija autors - Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas darbinieks Ritvars Jansons - skolēnus iepazīstināja kā ar filmas tapšanu, tā arī ar arhīvā glabātajām krimināllietām, kuru izpēte palīdzēja filmas veidošanā.

Pēc filmas noskatīšanās un iepazīšanās ar lietām skolēni uzdeva jautājumus. Tā nebūt nav viegla tēma, tāpēc arhīva darbinieki cer, ka skolēniem filma un sarunas palīdzēs saprast pēckara Latvijas sarežģīto un pretrunīgo vēsturi.

 06.11.2008.  

5. novembrī Latvijas Kara muzejā notika Latvijas Valsts arhīva organizētais pasākums par godu Latvijas Republikas 90. gadadienas atcerei.

 21.09.2008. LVA izstāde Aizkrauklē

Kopš 20.septembra izstāde "Represētie kultūras darbinieki" skatāma Aizkraukles pilsētas bibliotēkā, Lāčplēša ielā 3, Aizkrauklē, kas notiek pasākumu cikla ietvaros "Latvijai 90".

 17.09.2008. Veronikas Janelsiņas (1910 – 2001, ASV) gleznu izstāde

No 2008. gada 27.augusta LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāmas gleznotājas Veronikas Janelsiņas gleznas.
Dzimtenē Veronika Janelsiņa galvenokārt pazīstama kā rakstniece, tikai retu reizi atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā bijusi redzama pa gleznai. Latvijas Valsts arhīvs ar Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas testamenta izpildītāja mākslinieka Gvido Augusta gādību saņēmis gleznas, zīmējumus, ilustrācijas, vēstules, fotogrāfijas un citus materiālus.

Veronikas Janelsiņas gleznu izstāde ar nosaukumu "Pirmā …" šovasar bija skatāma galerijā Mūrnieks, Rīgā.

 10.07.2008. Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā
10. jūlijā Čehijā - Homutovas apgabala muzejā Latvijas Republikas vēstniece Čehijā Argita Daudze, Homutovas apgabala muzeja direktors Stanislavs Djeds un Čehijas Zinātņu akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūta zinātniskā līdzstrādniece Dr.Helena Noskova atklāja Latvijas Valsts arhīva veidoto izstādi "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā".

Latvijas Republikas vēstniecība Čehijā un Čehijas Zinātņu akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts ir izstādes sadarbības partneri.
Latvijas vēstniece savā uzrunā uzsvēra to, ka šī izstāde ir pierādījums tam, ka informācijas cenzūras laikā, informācija par notikumiem Čehijā tomēr spēja sasniegt Latviju un iedvesmoja daļu tās iedzīvotāju. Prāgas pavasaris bija stimuls baltiešiem turpināt pretošanos padomju okupācijas režīmam.

Izstāde, kura līdz šim bija skatāma Čehijas Zinātņu Akadēmijas Prezidija aulā, ir uzsākusi ceļojumu pa Čehijas reģioniem, un Homutovā tā būs apskatāma līdz šī gada 6. septembrim. Izstādei Homutovā ir izveidots arī katalogs čehu valodā, kurā ir iekļauta informācija par izstādi, kā arī par Latvijas valsti. Kopā ar latviešu veidoto izstādi apmeklētāji varēs iepazīties arī ar čehu veidoto izstādi "1968. gada augusts Homutovā", kuru izveidojuši pilsētas iedzīvotāji daloties savās atmiņās par piedzīvoto.

Šī gada laikā izstāde Čehijā būs redzama arī Česke Budejovices un Ostravas universitātēs. Novembra sākumā izstādi varēs skatīt Rīgā, Kara muzejā.
Izmantojot LR vēstniecības Čehijā informāciju, ziņu sagatavoja R.Jansons
 
 03.07.2008. LVA sagatavotie kursi vēstures skolotājiem skolotāju tālākizglītības programmas ietvaros

Skolotāju tālākizglītības programmā "Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana vēsturē pamatizglītībā un vidējā izglītībā" iesaistījās arī Latvijas Valsts arhīva darbinieki.

Programmas ietvaros 1. un 3. jūlijā Latvijas Valsts arhīva ēkā Kurzemes prospektā 5 notika vienas dienas kursi vēstures skolotājiem "Latvijas iedzīvotāju deportācijas. Pētījumu un arhīvu dokumentu izmantošana vēstures stundās".

Priekšlasījumu "Pirmā masveida deportācija 1941. gada 14. jūnijā un lielākā masveida deportācija 1949. gada 25. martā" skolotājiem sniedza Jānis Riekstiņš. Ritvars Jansons runāja par 1949. gada 25. martā izsūtīto nacionālo partizāņu atbalstītājiem. Aināra Bambala vadībā skolotāji iepazinās ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu glabātuvi – ar izsūtīšanas lietām un kartotēkām. Lai kursu dalībniekus sagatavotu praktiskam darbam ar ģimenes izsūtīšanas lietām, Aija Kalnciema bija sagatavojusi prezentāciju par lietu dokumentiem un šo dokumentu specifiku. Skolotāji arhīva darbinieku vadībā ar lielu ieinteresētību iepazinās ar izsūtīšanas lietām, izvēlējās optimālos dokumentus, kuri būtu izmantojami deportāciju tēmas apguvei skolās, kā arī prezentēja grupu darba rezultātus.

Kursu noslēgumam Iveta Šķiņķe skolotājus iepazīstināja ar statistiku un kartēm par 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijām, kā arī arhīva sagatavotajām virtuālajām izstādēm un to izmantošanas iespējām skolās".

Arhīva darbinieki cer, ka tiem gandrīz 100 skolotājiem no visdažādākajām Latvijas skolām, kursi deva padziļinātu ieskatu Latvijas iedzīvotāju deportāciju vēsturē.

 17.06.2008. LVA sagatavotās izstādes atklāšana Prāgā
Latvijas Republikas Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai vadītājs Edmunds Stankevičs (pirmais no kreisās) saka apsveikuma vārdus izstādes "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā" atklāšanā š.g. 17. jūnijā Čehijas Zinātņu Akadēmijā. No kreisās - Čehijas Zinātņu Akadēmijas viceprezidents Jaroslavs Paneks, Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa, Latvijas Republikas vēstniece Čehijā Argita Daudze, Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūta direktors Oldržihs Tuma.

17. jūnijā Čehijas Zinātņu Akadēmijā tika atklāta Latvijas Valsts arhīva veidotā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā". Sadarbojoties Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Republikas vēstniecībai Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūtam, izstāde bija iekļauta starptautiskās konferences "1968. gada Prāgas pavasaris. Sabiedrība. Mēdiji. Politisko un kultūras procesu pārveide" programmā (www.konference.usd.cas.cz). Izstādes atklāšanā piedalījās konferences dalībnieki, Čehijas zinātnieku aprindu pārstāvji, Baltijas valstu, Somijas, Vācijas un Horvātijas vēstnieki.

Atklāšanā Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa uzsvēra: par Prāgas pavasara atbalsīm Latvijā sākotnēji bija maz ziņu. Tomēr, izpētot dokumentus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvos, arhīvisti atrada faktus, kas liecina, cik būtiski Prāgas notikumi bijuši baltiešiem.

Latvijas vēstniece Čehijā Argita Daudze svinīgajā uzrunā apsveica abu valstu vēsturniekus ar veiksmīgo zinātnisko sadarbību. Izstādi atklāja 17.jūnijā, un vēstniece atgādināja, ka "šī diena Latvijai bija ļoti drūma diena – staļinistiskā Padomju Savienība okupēja Latviju, un ar okupācijas sekām mūsu sabiedrība saskaras vēl šodien". Tomēr neatkarību zaudējušajām valstīm dzelzs priekškara austrumu pusē Prāgas pavasara demonstrācijas viesa arī zināmas cerības, kuras sākt piepildīt varēja tikai no 1989. gada. Izstādes autori – Ritvars Jansons, Iveta Šķiņķe un Guntis Švītiņš uzsver: Čehoslovākijas reformas Baltijai deva cerību un stimulu drosmīgiem cīnītājiem, kuri nostājās pret režīmu Baltijā.

Izstāde vēsta kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Parādīti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem sakarā ar PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā.

Izstādē nozīmīga vieta atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju "Hartas-77" ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu. Izstādē redzamie dokumenti un bagātīgais foto klāsts informē, ka cīņa par cilvēktiesībām Baltijas valstīs noveda pie prasības par neatkarīgu valstu atjaunošanu. Skatītājs var iepazīties ar to, kā Latvija, Lietuva un Igaunija atguva neatkarību. Izstādē izmantoti Baltijas valstu un Krievijas arhīvu, muzeju, kā arī personīgo kolekciju dokumenti. Latvijas Valsts arhīvs sagatavojis arī bagātīgi ilustrētu izstādes bukletu. Bukleta sastādītāja – Aija Kalnciema. Savukārt izstādes projekta sadarbības partneris - Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts izstādes pamattekstu čehu valodā izdevis brošūrā "Ohlas Pražsského jara a Charty 77 v Lotyšsku a Pobalti".

Izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā" Čehijas Zinātņu akadēmijā Prāgā, Narodni ielā 3 būs apskatāma līdz 4.jūlijam. Šī gada laikā Čehijā būs redzama arī Česke Budejovices, Ostravas Universitātēs un Homutovas apgabala muzejā. Novembrī izstāde būs aplūkojama arī Latvijā.

Ritvars Jansons

 18.06.2008. LVA ceļojošā izstāde Liepājas muzejā

No 2. jūnija Liepājas muzeja nodaļā "Liepāja okupācijas režīmos" līdz 30. jūnijam skatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde "Represētie kultūras darbinieki".

5.jūnijā notika tematisks pasākums "Represētie kultūras darbinieki – intelektuāls parāds Latvijai". Piedalījās izstādes autore Anda Mjurka, Liepājas literātu un radošo mūziķu kluba "Helikons" literāte Irma Markopa, kas lasīja represētā rakstnieka Aleksandra Pelēča (1920 – 1995) izsūtījumā rakstīto dzeju un vēstules. Pasākumu papildināja mūziķu Andra Kristsona, Andas Lindes un Eduarda Talalass muzikāls priekšnesums.

 14.06.2008. LVA sagatavotā izstāde Prāgā

2008. gada 17. jūnijā plkst.18.00 Čehijas Zinātņu Akadēmijas Prezidija aulā Prāgā, Narodni ielā 3 tiks atklāta Latvijas Valsts arhīva veidotā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā". Izstāde, sadarbojoties Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Republikas vēstniecībai Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūtam, iekļauta 16.-17.jūnijā Prāgā notiekošās starptautiskās konferences "1968. gada Prāgas pavasaris. Sabiedrība. Mēdiji. Politisko un kultūras procesu pārveide" programmā. Šī gada laikā Čehijā izstāde būs aplūkojam arī Česke Budejovices, Ostravas Universitātēs un Homutovas apgabala muzejā.

Izstāde vēstīs kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Tajā atklāti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem pret PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā.

Izstādē nozīmīga vieta tiks atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju "Hartas-77" ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu. Izstādē redzamie dokumenti un bagātīgais foto klāsts informēs, kā no cīņas par cilvēktiesībām Baltijas valstīs izauga prasības par neatkarīgu valstu atjaunošanu. Izstādē izmantoti Baltijas valstu un Krievijas arhīvu, muzeju, kā arī personīgo kolekciju dokumenti. Izstāde Prāgā būs atvērta līdz šī gada 4.jūlijam. Novembrī izstāde būs aplūkojama arī Latvijā.

 18.04.2008. BAAC seminārs Rīgā

2008.gada 18. aprīlī Rīgā tika organizēts BAAC (Baltijas audiovizuālo arhīvu padome) seminārs "Attēlu kolekcijas institūciju arhīvos. Saglabāšana un pieejamība.". Seminārā piedalījās speciālisti no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas, un Somijas. No LVA seminārā piedalījās Informātikas un uzskaites daļas vecākais eksperts Guntis Švītiņš. Foto: Aldis Pūtelis

 18.03.2008. Izstādes "Represētie kultūras darbinieki" atklāšana

Izstāde bija apskatāma Rīgas latviešu biedrības namā no 2008.gada 18. marta līdz 30.martam. Izstādes atklāšana fotogalerijā.

 21.02.2008. Jauna virtuālā izstāde "Represētie kultūras darbinieki"

Izstāde iepazīstina interesentus ar divpadsmit personībām – komunistiskā totalitārisma režīma represētiem Latvijas kultūras darbiniekiem.
Izstādes autori apzinās, ka neuzgleznoto gleznu, uz pusgadsimtu no aprites izņemto grāmatu un talantīgo cilvēku genofonda iznīcināšanu nevar uzrādīt skaidri saprotamās, konkrētās zaudējumu vienībās. Tomēr izstādē apskatāmie materiāli par radošās inteliģences paveikto, skatot tos salīdzinājumā ar ekspozīcijā iekļauto represīvo institūciju sastādīto dokumentu saturu, rosinās psiholoģiski emocionālas atziņas par totalitārās valsts un kādas atsevišķas partijas visaptverošās kontroles bīstamību pār ļaužu prātiem.

  Gleznotājas Sofijas Samsones gleznas un dokumenti

LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) pirmā stāva vestibilā apskatāmas gleznotājas Sofijas Samsones (1913.13.X - 2005. 5.IX) (Zviedrija) gleznas un dokumenti.

 18.02.2008. Skolu projektu nedēļa

13. februārī arhīvā skolu projektu nedēļas ietvaros notika nodarbība Āgenskalna ģimnāzijas skolēniem. Skolotājas Līgas Strazdiņas vadītās projekta grupas izstrādātā darba tēma bija "Latvijas kino". Arhīva darbinieki jau iepriekš bija sagatavojuši dokumentus, kas raksturotu gan kinostudijas darbu, gan dokumentālo un mākslas filmu uzņemšanu.
Nodarbība sākās ar īsu ieskatu arhīva darbā un funkcijās, kā arī ar iepazīšanos ar dokumentu glabātavu, kurā atrodas lietas par Latvijas kino. Tālāk skolēni strādāja ar oriģinālajiem arhīva dokumentiem – iepazinās ar lietu, izvēlējās dokumentu, kuru raksturoja, kā arī iemācījās pareizi noformēt atsauces. Gan skolēnu izstrādātā projekta tēma, gan oriģinālais un ieinteresētais skatījums uz dokumentiem iepriecināja mūs, arhīva darbiniekus, un ļoti gribas cerēt, ka radīja arī skolēniem pozitīvu priekšstatu par arhīvu.
Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītājas vietniece Iveta Šķiņķe

 15.01.2008. Starptautiskais seminārs "BaltHerNet Seminar"

10.-11.janvārī Tartu, Igaunija, Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs Māris Brancis piedalījās Baltijas valstu starptautiskajā seminārā "BaltHerNet Seminar", kurā tika prezentēta Baltijas valstu kultūras mantojuma kopīgā mājas lapa. http://www.balther.net/ Tajā tiks koncentrēta informācija par šo trīs Baltijas tautu diasporu arhīviem ASV, Austrālijā, Kanādā un Eiropā un nodibināja Baltijas valstu kultūras mantojuma asociāciju.


Aktualitāšu arhīvs:

2012    2011    2010    2009    2008    2007    2006    2005



Pēdējās izmaiņas: 15.03.2017.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv