II nodaļa

NODOKĻU POLITIKA – ZEMNIEKU     IZPUTINĀŠANAS LĪDZEKLIS


 

27.No Ilūkstes apriņķa tautas tiesas izpildītāja K. Jozāna  iesnieguma LPSR tieslietu tautas komisāram A. Jablonskim par mantas konfiskāciju Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā

 

 

1945. gada 20. septembrī

 

 

Latvijas PSR tieslietu tautas komisāram b.JABLONSKIM

 

IESNIEGUMS

 

1945. gada 15. oktobrī es, Ilūkstes apriņķa II iecirkņa tautas tiesas izpildītājs, Kazimirs Jozāns apmeklēju Ilūkstes apriņķa izpildu komitejas Finansu nodaļu, lai saņemtu ziņas par izpildlapas realizāciju par mantas konfiskāciju, un man valsts ieņēmumu inspektore b. Zīļa paskaidroja, ka viņa Skrudalienas pagastā izdarījusi realizāciju. Viņa kopā ar Skrudalienas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju N. Šešoku ieradusies Skrudalienas pagasta “Strēlnieku” mājās, kur paskaidroja, ka notiesātā Antona Kursiša sieva var samaksāt viņam no kopējās saimniecības pienākušos daļu [..], kas aprēķināta Ilūkstes apriņķa Finansu nodaļai un nomaksāt divu nedēļu laikā. Otrā dienā Skrudalienas pagasta partorgs paziņoja, ka esot jāizņem lopi, bet nevis nauda. Otrā dienā tika izņemta 1 gadu veca tele, 2 cūkas[..], aitas, 1 kumode, 1 skapis, kuri tika aizvesti uz Skrudalienas pagasta izpildu komiteju. Kam nodots viss augstāk minētais, man nav zināms. Viss izņemtais īpašums tika nocenots par 1950 rbļ. un nodots par labu valstij uz Ilūkstes apriņķa Finansu daļas vārda.

Papildus: atbildētāja papildus iesniedza iesniegumu, ka viņai paņemtas pēdējās cūkas, ka viņai vairāk nepalika un, ka viņa bijusi ar mieru nomaksāt naudā, bet lai lopus atstātu viņai.  Tiesu izpildītājs bija izdarījis  šādu nocenošanu:

cūkas – 2 – 3000 rbļ.

aita – 1 –     400 rbļ.

tele – 1 –     500 rbļ.

kumode – 1 – 500 rbļ.

skapis [..] – 500 rbļ.

Kopā :         4900 rbļ.

K.Jozāns

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 21. l., 81. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

28.No LPSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska ziņojuma LK(b)P CK sekretāram F. Titovam par mantas konfiskāciju Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā

 

 

1945.gada 30. oktobrī

 

 

 

Latvijas K(b)P CK sekretāram F.Titovam

 

ZIŅOJUMS

 

 

[..]

Ilūkstes apriņķa II iecirkņa tautas tiesu izpildītājs b. Jozāns ziņo, ka pēc tribunāla sprieduma bija jāizdara pilsoņa Antona Kursiša īpašuma konfiskācija, kurš dzīvo Skrudalienas pagasta “Strēlnieku” mājās. Ieradies uz vietas, viņš izdarījis visas sētas aprakstīšanu. Ar tautas tiesas lēmumu bija noteikts, ka īpašuma daļa, par kuru ir jāizdara konfiskācija, ir 1950 rbļ. un par šo summu saskaņā ar aprakstu ir jāizdara mantas izņemšana. Šajā lietā iejaucās partorgs (uzvārdu nezin) un izņēma no šīs saimniecības īpašumu par 4900 rbļ., bet apriņķa finansu nodaļā nodeva 1950 rbļ.

 

Latvijas PSR tieslietu tautas komisārs A.Jablonskis

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 21. l., 80. lp. Oriģināls.

 

 

 

 

29. Demobilizētā vecākā leitnanta P. Kalačeva vēstule laikraksta “Sovetskaja Latvija” redakcijai par nodokļu inspektoru patvaļu

 

 

Laikraksta “ Sovetskaja Latvija” redakcijai

 

Rīgā                                                            1947. gada 9.jūnijā

 

 

1947. gada 18. jūnijā, būdams ciemos pie savas paziņas J. Jansones Cēsu apriņķa Drabešu pagasta “Priežu” mājās, es sastapos ar kaitīgas aģitācijas faktiem, kura ir vērsta pret valsts interesēm un tās kārtību. Šie fakti ir šādi: 1874. gadā dzimusī J. Jansone saņēma uzdevumu 1946. gadā nomaksāt lauksaimniecības nodokli par summu 395 rubļi un 90 kapeikas. Viņa šo summu līdz šim laikam nav samaksājusi, jo Finansu ministrijā viņai pateica, ka viņa ir aplikta nepareizi, jo viņa ir gados veca un algotu darbu neizmanto. Tā iemesla dēļ viņa uzskatīja, ka nodoklis viņai nav jāmaksā. Un, lūk, 1947. gada 18. jūnijā pie viņas ieradās Cēsu apriņķa nodokļu inspektore b. Treimane un Drabešu pagasta izpildu komitejas nodokļu inspektore, lai izdarītu mantas aprakstīšanu. Pilsone Jansone viņām paziņoja, ka viņa no nodokļa ir atbrīvota, bet viņai pateica, ka esot papīrs no Finansu ministrijas par to, ka viņai esot jāmaksā un ka viņas šo papīru atsūtīšot vēlāk, jo tas esot aizkavējies pagastā. Tad uzsāka mantas aprakstīšanu – apraksta slaucamu govi un novērtē to par 700 rubļiem. Bet slaucama govs ir viena, bet ir vēl gadu vecs teliņš un 2 zirgi. Pilsone Jansone aktu parakstīt atteicās, paziņojot savu nepiekrišanu govs aprakstīšanai.

Es par to ieinteresējos un savukārt b. Treimanei uzdevu dažus jautājumus. Kādēļ tika izdarīta govs aprakstīšana, ja varēja aprakstīt mājturības lietas par summu 395 rubļiem un 90 kapeikām, kuru mājās ir pietiekami un, ka ir arī vērtīgas klavieres. Viņa man atbildēja, ka apriņķa izpildu komitejā esot saņēmusi instrukciju, aprakstīt to, kas ir izdevīgi finansu nodaļai un pirmkārt jau lopus, jo tie ātri tiekot realizēti ar patērētāju kooperācijas palīdzību un apriņķa izpildu komitejas finansu nodaļa no tā saņem ienākumus, kuri par pagājušo gadu ir 50 tūkstoši rubļu. [..]

Es uzdevu arī tādu jautājumu: “Kā jūs uzskatiet, ja tiks konfiscēta slaucama govs, bet pilsonei Jansonei valstij ir jānodod 400 litri piena, vai viņa ar savu parādu valstij nenodarīs zaudējumu?”

Man atbildēja, ka uz viņām tas neattiecas, nodos viņa pienu vai ne. Un par gaļu arī. Viņām to nevajagot un ka viņas aizstāvot naudas intereses. Lūk, aprakstīja govi, rītdien – konfiscēja un realizēja un ar to segšot naudas parādus, bet pilnvarotais par piena sagādi, lai par parādiem paņemot otru govi.

Es teicu, ka tādā veidā var konfiscēt visus lopus, izjaukt visu saimniecību. Uz šo jautājumu b. Avotiņa man atbildēja, ka 1946. gadā tādā veidā esot izjauktas 10 saimniecības, 1947. gadā 4 saimniecības un līdz gada beigām tikšot izpostītas vēl vairākas saimniecības. Uz viņām tas neattiecoties. Tā vajagot padomju varai. Tā spiežot viņas tā rīkoties, bet zemniekiem uzliekot pārāk lielus nodokļus. Ulmaņa laikā tā neesot bijis. Visi dzīvojuši labāk un bijuši apmierināti.

Par šiem nepareiziem prātojumiem es devu paskaidrojumu šādā formā: īpašuma aprakstīšana tiek izdarīta saskaņā ar PSRS TKP 1940. gada jūnija lēmumu un tiek novērtēta uz vietām, bet tiek veikta ar tādu aprēķinu, lai nemaksātājs saprastu un izjustu savu vainu un pienākumu valsts priekšā. Pie tam, aprakstot mantu pirmo reizi, jārīkojas tā, lai saimniecība neciestu, nenostātos uz izputēšanas ceļa.

[..] Ja katrs pilnvarotais aizstāv savas intereses, t. i. finansu – savas un paņem govi, piena sagādes – savas un paņem otru, bet par gaļu paņem trešo, tad tas novedīs pie zemnieka izputināšanas.

[..] Tad b. Treimane nolēma govs vietā aprakstīt pianīno, kurš ir novērtēts par 500 rubļiem.

 

 

                                                P.Kalačevs

 

 

 

LVA, PA-115. f., 3. apr., 8. l., 16.- 17. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

30. No LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojuma PSRS Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu  pārvaldei par nodokļu iekasēšanas rezultātiem

 

Rīgā                                                            1948.gada 15. janvārī

 

 

PSRS Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldei

ZIŅOJUMS

 

 

Par PSRS Finansu ministrijas 1949. gada 3. decembra pavēles                  Nr. 909. “ Par nodokļu iekasēšanas rezultātiem Latvijas PSR”izpildi

 

[..]

Uz 1948. gada 1. janvāri ar nodokli ir apliktas 10 565 kulaku saimniecības jeb 3,9 % no kopējā zemnieku saimniecību skaita.

Kulaku saimniecību lauksaimniecības nodokļa kopējā summa ir 99657 tūkstoši rubļu, ievākti ir 80 000 rubļu jeb 80,4 %.

Uz 1948. gada 1. janvāri lauksaimniecības nodokļa parāds ir 2428 kulaku saimniecībām, no kurām 1432 ir aprakstītas un 840 nodotas tiesai. Apriņķu finansu nodaļām ir dots norādījums aprakstīt visus kulakus – parādniekus un lietas par viņiem nodot tiesai. [..]

 

Latvijas PSR finansu ministrs (A.Tabaks)

 

LVA, 327. f., 7. apr., 154. l., 1., 2. lp. Kopija. Tulkojums no krievu val.

 

 

31. Ogres apriņķa izpildu komitejas Finansu nodaļas vadītāja J. Bormaņa un nodokļu sektora priekšnieces A. Platkājas ziņojums apriņķa izpildu komitejas Lauksaimniecības nodaļas vadītājam P. Ļuļakam par parādnieku lopu pieņemšanu

 

1948. gada 25. februārī

 

 

Ogres apriņķa  Lauksaimniecības nodaļas vadītājam b.ĻUĻAKAM

                                      ZIŅOJUMS

 

Ogres apriņķa Finansu nodaļa atkārtoti pieprasa Jums nekavējoši nodrošināt uz tiesas izpildrakstu pamata izņemto lopu saņemšanu sovhoziem un kolhoziem pēc no Jums iesniegtā rakstveida norādījuma. Nepieciešams, lai lopus saņemtu pats sovhoza vai kolhoza priekšsēdētājs vai viņa pilnvarotā persona uz rakstiskas pilnvaras pamata.

Tāpat nepieciešams Jums nokārtot steidzamā kārtā caur Lauksaimniecības ministriju un Lauksaimniecības banku naudas aizdevumu saņemšanu sovhoziem un kolhoziem lopu apmaksāšanai.

Uz tautas tiesas izpildraksta pamata izņemamie lopi atrodas pie līdzšinējiem īpašniekiem jau vairāk nekā mēnesi, kādēļ netiek kārtīgi apkopti, trūkst barības un lopu uzturētājs var vēl uzstādīt prasību atlīdzināt par kopšanu un barošanu.

Ņemot vērā pievestos apstākļus, apriņķa Finansu nodaļa nevar uzņemties atbildību par izņemto lopu saglabāšanu labā stāvoklī, vēl vairāk, ar šādu vilcināšanos tiek dota iespēja kulaku saimniecībām aprakstītos lopus apmainīt pret mazvērtīgiem lopiem, tādā veidā apkrāpjot valsti.

Pievesto apstākļu dēļ apriņķa Finansu nodaļa uzaicina apriņķa Lauksaimniecības nodaļu šo jautājumu atrisināt vienas dienas laikā un par pieņemtiem lēmumiem nekavējoši ziņot Finansu nodaļai, lai vistuvākās dienās varētu aprakstītos lopus izņemt un nodot attiecīgiem kolhoziem vai sovhoziem. [..]

 

Finansu nodaļas vadītājs J.Bormanis

Nodokļu sektora priekšniece A.Platkāja

 

 

LVA, PA-138. f., 2. apr., 14. l., 32. lp. Oriģināls.

 

32. No LPSR Finansu ministrijas atskaites PSRS finansu ministra vietniekam F.Urjupinam par nodokļu maksājumu ievākšanu un parādu piedziņas stāvokli

 

 

Nr.04395                                                     1948. gada 10. maijā

 

 

PSRS finansu ministra vietniekam

b. URJUPINAM

 
Par nodokļu maksājumu ievākšanas un parādu piedziņas stāvokli

 

 

 

[..] 7. Saskaņā ar LPSR Ministru Padomes 1948. gada 24. marta lēmumu LPSR Tieslietu ministrija pārbaudīja vairāku tautas tiesu darbu par to, kā tās izskata parādnieku lietas un kā tiesu, tā arī finansu orgānu darbā atklāja veselu rindu trūkumu par lietu noformēšanu.

Saskaņā ar šīs pārbaudes rezultātiem Finansu ministrija uz vietām deva attiecīgus norādījumus.

Pēc informācijas no vietām piespiedu pasākumu izmantošanu nodokļu piedziņā laika posmā no 1947. gada 1. oktobra līdz 1948. gada 1. aprīlim raksturoja šādi dati (bez 3 apriņķiem) un bez republikāniskās pakļautības pilsētām.

 

 

Kulaku saimniecības
Zemnieku saimniecības

1. Pavisam saimniecības

8722

194259

2. T.sk. parādnieki uz 1948.g. 10.04.

1290

30834

3. No 1947.g. 1.10. līdz 1948.g.10.04. izdarīta mantas aprakstīšana

2128

7270

4. Samaksāja parādu līdz lietas nodošanai tiesai

414

2308

5. Nodotas tiesai

1641

4461

6. Samaksāja parādu līdz lietas izskatīšanai tiesā

326

909

7. Tiesā izskatītās lietas

1153

2487

8. No tām prasība atteikta

27

92

9. Samazināja parādu pēc tiesas lēmuma

300

610

10. Izpildīti tautas tiesas lēmumi

513

574

11. Parādu summa, kas nav nodrošināta ar mantu tajās saimniecībās, kurām manta atņemta ar tiesas lēmumu

4686,5

3569,5

12. Prokuroram nodotās lietas, lai sauktu pie kriminālatbildības,

no tām:

a)         sauktas pie kriminālatbildības

b) sakarā ar pārtraukšanu atdotas atpakaļ apriņķu finansu daļām

157

 

 

 

 

8

 

 

 

25

12

 

 

 

 

1

 

 

 

3

 

 

Šajā laikā (no 1947. gada 1. oktobra līdz 1948. gada 1. aprīlim) pēc izpildītiem tiesu lēmumiem parādniekiem atņemti:

zirgi                       640    par summu            1500 tūkstoši rubļu

govis                     783    par summu            896,3 tūkstoši rubļu

jaunlopi                 373    par summu            185,9 tūkstoši rubļu

aitas un kazas        436    par summu            61,9 tūkstoši rubļu

cūkas                    268    par summu            129,6 tūkstoši rubļu

kuļmašīnas            135    par summu            387,2 tūkstoši rubļu

dzinēji                   119    par summu            372,0 tūkstoši rubļu

lauksaimniecības

inventārs                         par summu            278,9 tūkstoši rubļu

cits īpašums                    par summu            283,6 tūkstoši rubļu

 

_______________________________________________________

                                      KOPĀ:                 4095,4 tūkstoši rubļu

 

Uz 1948. gada 1. aprīli tām organizācijām, kas pieņēma parādniekiem atņemto mantu, skaitījās parāds par summu 2600 tūkst. rbļ., tajā skaitā:

lauksaimniecības biedrībām                                   2170 tūkst. rbļ.

kolhoziem                                                              279 tūkst. rbļ.

citām organizācijām                                                151 tūkst. rbļ.

Pašlaik parādi palielinās. Sakarā ar līdzekļu trūkumu biedrības un kolhozi atsakās pieņemt šo īpašumu vai pieņemt to ar nosacījumu, ka samaksās tad, kad līdzekļi tiks saņemti.

Pēc informācijas, kas saņemta no 23 apriņķiem līdz 1. maijam, aprīlī ir izpildīti  894 tiesas lēmumi, uz 1. maiju neizpildīti palikuši 1037 lēmumi, tiesās atrodas  1275 neizskatītas lietas. Bez tam, apriņķu finansu daļās atrodas 723 īpašuma apraksti, kuri ir jānodod tiesai.

To organizāciju parādu summa, kas pieņēma īpašumu 23 apriņķos, uz 1. maiju paliek 3294 tūkst. rbļ. (uz 1. aprīli tā bija 2496 tūkstoši rubļu).

3. Plāna izpilde uz 1948. gada 1. maiju un no vietām ienākusī informācija liecina, ka vajadzīgā lūzuma darba pastiprināšanā par parādu piedziņu vēl nav un LPSR Ministru Padomes 1948. gada 24. marta lēmuma izpilde notiek neapmierinoši.

Vairākos gadījumos vietējās izpildu komitejas  un finansu darbinieki nenovērtē līdzekļu ievākšanas no iedzīvotājiem politisko un saimniecisko nozīmi. Tā rezultātā vairākos apriņķos nav veikti pasākumi, kurus saskaņā ar 1948. gada 24. marta lēmumu vajadzēja organizēt apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem [..].

Republikas Finansu ministrija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pastiprinātu parādu piedziņas darbu un lai izpildītu nodokļu maksājumu ievākšanas plāna izpildi, taču lūzumu tā vēl nav panākusi. Parādu piedziņa un plāna izpilde paliek neapmierinoša.

Aprakstītā īpašuma realizācija, ievērojama daudzuma nereālo ienākumu summas esamība - tas viss negatīvi ietekmē plāna izpildi. Bez tam, pēdējā laikā daudzi parādnieki, iestājoties kolhozā, ir sabiedriskojuši lopus un inventāru un viņiem nav palicis īpašums, kuru varētu paņemt parādu vietā, bet daži parādnieki, iestājoties kolhozā, ir sabiedriskojuši aprakstīto īpašumu.

Sakarā ar to, ka plāna izpilde uz 1. maiju paliek neapmierinoša un, ņemot vērā, ka maija pirmajā pusē sakarā ar aizņēmuma realizāciju nodokļu parādu piedziņas darbs kļuva nedaudz vājāks, Finansu ministrija griezās republikas Ministru Padomē ar lūgumu apspriest šo jautājumu 24. marta lēmuma izpildes  pārbaudes kārtībā.

 

Latvijas PSR finansu ministrs (A. Tabaks)

 

Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes

priekšnieka vietnieks

(Fļerovs)

 

LVA, 327. f., 7. apr., 154. l., 87. - 90. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu val.

 

33. LPSR finansu ministra A. Tabaka telegramma apriņķu finansu nodaļu vadītājiem par nodokļu parādnieku sodīšanu

 

 

Valdības telegramma

 

 

Rīga                                                                      1948.gada 19.jūnijā

 

Apriņķu finansu nodaļu vadītājiem

 

Telegrafējiet par stāvokli uz 1. jūniju neizpildītajās tiesu lietās, kā arī par parādu summu atsevišķiem kolhoziem, lauksaimniecības kooperācijai un citām organizācijām nodoto īpašumu. Nekavējoties izpildiet visus tiesu lēmumus. Turpmāk katrās desmit dienās telegrafējiet par atlikumu neizpildītajos tiesu lēmumos.

 

                             Latvijas PSR finansu ministrs A.Tabaks

 

LVA, 327. f., 7. apr., 155. l., 2. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

 

 

 

 

 

34. No LK(b)P Limbažu apriņķa komitejas biroja lēmuma par nodokļu finansu plāna izpildi

 

1948. gada 29. jūnijā

 

 

[..]

Nolēma: Nosodīt kā nederīgu tādu apriņķa finansu nodaļas praksi, kad aprakstīšanai tiek pakļauti tikai liellopi, lai tiesas ceļā no kulaku saimniecībām piedzītu parādus.

Uzdot Finansu nodaļas vadītājam b. Matisonam laikā līdz 1. augustam pieņemt mērus, lai pilnā apjomā piedzītu parādus no kulaku saimniecībām, likvidējot viņu parādus valstij. Aprakstīšanas gadījumā aprakstā pirmkārt iekļaut nekustāmo īpašumu kā, piemēram, drēbes, pulksteņus un citas vērtīgas lietas. [..]

 

LVA, 127. f., 2. apr., 4. l., 7. lp. Oriģināls.

 

 

35. LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V. Lācim par nodokļu parādnieku sodīšanu

 

1948 gada 5. jūlijā

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. V. LĀCIM

sakarā ar LPSR tieslietu ministra b. JABLONSKA

 un LPSR prokurora b. MIŠUTINA dienesta ziņojumu,

 

atbildot uz 1948. gada 24. maija Nr. 6/4026

 

[..]

 

 

Nodokļu piespiedu piedzīšanas darba prakse liecina, ka parādnieki, pieļaujot īpašuma aprakstīšanu un civilprasības iesniegšanu tautas tiesā, cer lietu novilcināt un saņemt nodokļu samaksas pagarinājumu vai pilnīgu atbrīvošanu no nodokļu samaksas, kā rezultātā piespiedu līdzekļu piemērošanu pret parādniekiem, sākot ar 1947. gada 3. ceturksni, palielinājās, konkrēti:

 

 

 

1947. gada

3. ceturksnis

1947. gada

4. ceturksnis

1948. gada

1. ceturksnis

1.Pavisam sastādīti īpašuma apraksti

1494

4103

7865

2.Dzēsuši parādu līdz tiesai

828

1568

2322

3. Nodoti tiesai

648

1663

5063

4.Dzēsuši parādu pēc tiesas

 

188

389

1276

 

1947. gada 4. ceturksnī un 1948. gada 1. ceturksnī tika aprakstīts īpašums  lielākajam kulaku saimniecību parādnieku vairākumam un lietas par viņiem (1641 lieta) nodotas tiesai.

Lai sauktu pie kriminālatbildības, finansu orgāni līdz 1948. gada 1. jūnijam nodeva prokuroram materiālus par 241 kulaku-parādnieku. No tiem pie atbildības  saukti 35, pārtrauktas 75 lietas, pārējā 131 vēl nav izskatīta. Tautas tiesas nav arī izskatījušas līdz 1948. gada 1. jūnijam finansu orgānu civilprasības 1403 lietās.

 

Latvijas PSR finansu ministrs

(A. Tabaks)

 

LVA, 327. f., 7. apr., 154. l., 154. - 155. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu val.

 

 

36. Informācija laikrakstā “ Cīņa”  par nodokļu parādnieku sodīšanu Ventspils un Kuldīgas  apriņķos

 

1948.gada 23.septembrī

 

Sodīti nodokļu nemaksātāji

 

Žanis Ķengis izvairījās no lauksaimniecības nodokļu samaksas par savu budža saimniecību. Viņš palika valstij parādā 35145 rubļus.

Ventspils apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa notiesāja Žani Ķengi ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

Ansis Heidemanis, apsaimniekojot budža saimniecību, izvairījās nomaksāt ienākuma nodokli.

Kuldīgas apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa sodīja Heidemani ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

LPSR Augstākā tiesa tiesu spriedumus apstiprināja.

 

Cīņa, 1948. gada  23. septembris.

 

 

37.  No LPSR ministru, pārvalžu priekšnieku, apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju un apriņķu finansu nodaļu vadītāju sanāksmes stenogrammas par nodokļu ievākšanas plāna izpildi

 

1948. gada 24. septembrī

 

 [..]

 

A.Tabaks - LPRS finansu ministrs:

 [..]

Neraugoties uz PSRS Ministru Padomes 1948. gada 9. augusta lēmumu un Latvijas PSR Ministru Padomes un LK(b)P CK vairākkārtējiem lēmumiem, finansu orgānu darbs nodokļu un apdrošināšanas maksājumu ievākšanā, acīm redzot, ir neapmierinošs. Tā rezultātā 3. ceturkšņa plāns uz 1948. gada 20. septembri kopumā  republikā par nodokļiem ir izpildīts par 57,8 % un par apdrošināšanas maksājumiem par 62,8 %. Pastāvot iepriekšējo gadu parādam par summu 63 miljoni rubļu, ir pieļauts jauns parāds par summu – vairāk nekā 75 miljoniem rubļu.

Kulaku saimniecībām pagājušo gadu un šā gada nodokļu parāds pārsniedz 50 miljonus rubļu. [..]

Pastāvot kulaku un šķiriski naidīgo elementu sabotāžai savu nodokļu saistību izpildē valsts priekšā, finansu orgāni izrādījās nespējīgi salauzt kulaku pretošanos, bet izpildu komiteju priekšsēdētāji finansu orgāniem nesniedza nepieciešamo palīdzību, neorganizēja lauku padomju un partijas aktīva uzbrukumu kulakiem vienotā frontē. Tiesa un prokuratūra līdz pēdējam laikam pret kulakiem neveica pietiekami noteiktus pasākumus, kā rezultātā kulaku saukšana pie kriminālatbildības notika tikai retos gadījumos. [..]

Tas fakts, ka 1948. gada pirmajā pusgadā finansu orgāni izdarīja tikai 12887 parādnieku mantas aprakstīšanu, no kuriem 7747 lietas tika nodotas tiesai un pēc tiesas lēmumiem 2303 parādniekiem tika atņemta manta, izteiksmīgi runā par piedziņas piespiedu mēru atraušanos no masu izskaidrošanas darba. [..]

Plāna sekmīgu izpildi un maksāšanas disciplīnas nostiprināšanu ietekmē arī jautājums par tautas tiesu lēmumu nekavējošu izpildi un parādnieku par parādiem aprakstītā īpašuma ātru realizāciju. Taču republikā ir vairāk nekā 100 neizpildītu tautas tiesu lēmumu. Pēdējās divdesmit dienās kulaku saimniecībās aprakstīto lopu daudzums (18 apriņķos) sastāda: zirgi – 2996, govis – 4209, jaunlopi – 3100. [..]

Lai nodrošinātu LK(b)P CK biroja un LPSR Ministru Padomes lēmuma izpildi, apriņķu un pilsētu finansu daļu vadītājiem un darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem ir nekavējoties jāmobilizē visi finansu, padomju un partijas aktīva spēki, lai īstenotu dzīvē visus tos praktiskos pasākumus, kurus ieteica īstenot partijas Centrālās Komitejas birojs. Tā, piemēram, ir nepieciešams:

[..]

7. Ņemt īpašā kontrolē kulaku saimniecību nodokļu saistību izpildi. [..]  Noteikt kontroli par to, lai prokuratūras un tiesu orgāni ātri izskatītu lietas, kuras tiem nodotas par kulakiem, lai sauktu pie kriminālatbildības vai lai izskatītu civilo prasību kārtībā.

Nodrošināt ar tautas tiesu lēmumiem izņemamo lopu ātru izņemšanu un realizāciju, pirmkārt – kulaku saimniecībās.

Lopu izņemšanu lietderīgi izdarīt šādā kārtībā:

Tiesu lēmumus izpildīt pagastos kopumā vienas – divu dienu laikā. Līdz tai dienai uz pagastu ir jāizbrauc nepieciešamajam iecirkņa inspektoru, kolhozu pārstāvju, piensaimniecības biedru, lopu sagādes un lauksaimniecības daļas veterināro darbinieku skaitam, lai lopus novērtētu, izbrāķētu un pieņemtu pēc aktiem.

Lai piedalītos lopu izņemšanā, piešķirt pagastu izpildu komitejas un ciemu padomju pārstāvjus un nepieciešamo iznīcinātāju skaitu apsardzei, sagatavot telpas priekš izņemtajiem lopiem, kur notiks to sadale.

Vienlaicīgi ar lopu izņemšanu, ir nepieciešams izņemt arī nepieciešamo lopbarības daudzumu. [..]

Es gribu īpaši uzsvērt, ka jautājumam par lopu izņemšanu un izvietošanu ir ne tikai saimnieciska, bet arī politiska nozīme. [..]

8. Finansu daļām ir jāpastiprina piedzīšanas piespiedu pasākumi pret parādniekiem no turīgo saimniecību vidus un jānodrošina parādu piedzīšana visos gadījumos, kad parādu dzēšanai saskaņā ar likumu var tikt aprakstīts īpašums, kā arī graudi un lopbarība. [..]

9. [..] Tajos gadījumos, kad kulaki pašlikvidācijas ceļā pamet saimniecības, viss pamestais īpašums ir jāapraksta un ar aktu jānodod glabāšanā, lai šo īpašumu izņemtu ar tiesas lēmumu parādu dzēšanai, ieskaitot arī dzīvojamās un saimniecības ēkas. [..]

Biedrs Mežaraups (Ilūkstes apriņķis):

Man jāsaka, ka Ilūkstes apriņķī finansu plāna izpildi daudz traucēja neskaidrības ar lopu pārdošanu. Vēl ziemā bija telegramma ar b. Lāča un b. Kalnbērziņa parakstiem, kurā bija norādīts, ka ir jāaizliedz pārdot lopus tām zemnieku saimniecībām, kuras neizpilda lopkopības plānu. Vadoties no tās, mēs pieņēmām lēmumu, ka zemnieks drīkst pārdot govi vai aitu tad, ja viņam ir izziņa par to, ka viņš lopkopības plānu ir izpildījis.

Tiesa, tur prokurors mūs pārbaudīja un norādīja, ka šis mūsu lēmums ir nelikumīgs. Mums neesot bijis tiesību tādu lēmumu pieņemt. Es lūdzu, lai dod oficiālu protestu. Mēs devām norādījumu, lai tiem zemniekiem, kam nepieciešama nauda,  atļauj pārdot. Manuprāt, vajag dot skaidru norādījumu, lai mēs savukārt uz vietām, pagastos un ciemu padomēs varētu dot norādījumu. Zemnieki žēlojas, ka tamdēļ, ka viņiem nav tiesību pārdot, viņi nevar samaksāt nodokli. Es lūgtu rast skaidrību šajā jautājumā.

Ir vēl lūgums – izskatīt un atrisināt jautājumu par tirdzniecību ar maizi, tas veicinās finansu plāna izpildi. Mēs valsts labības sagādes plānu izpildījām un, manuprāt, tas ir jāizdara.

Biedrs Lācis- LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs:

Uz to var atbildēt tūdaļ pat: lai atļautu brīvu maizes pārdošanu, mums ir jāsaņem Savienības valdības atļauja. Jautājums Savienības valdībai ir izvirzīts un kad atļauja tiks saņemta, mēs jums par to paziņosim.

[..]

Biedrs Šlosmans (Ogres apriņķis):

[..] Otrs iemesls, kas bremzēja – tā ir kulaku sabotāža. Jāsaka, ka no 325 kulaku saimniecībām norēķinājās 157, 168 kulaku saimniecības nav uzsākušas norēķinus. No tām līdz šodienai ir aprakstīti 144 kulaki. Ir aprakstīti 89 zirgi, 111 govis, 38 aitas un sīkais inventārs. Mums ir jāsedz 497 tūkstoši rubļi, bet aprakstītais īpašums ir par 288 tūkstoš rubļiem. Iznāk, ka mēs varam nosegt mazāk kā 50 % no tās summas, kura ir jāsaņem no kulakiem. No šīm 168 kulaku saimniecībām 24 saimniecībās šobrīd vairs nav nekā ko aprakstīt. Tās tika aprakstītas jau agrāk. [..]

Biedrs Zommers (Talsu apriņķis):

[..]

Pie mums ir aprakstīti 32 zirgi. Es vairākas reizes griezos pie b. Tabaka, kur šos zirgus likt? Pie mums šos zirgus nepieņem. Ar šiem zirgiem mēs mokāmies kopš pavasara un neviens nevar pateikt, kur viņus var nodot. Mēs nevaram izpildīt Ministru Padomes lēmumu par viņu nodošanu kolhoziem, sovhoziem un kooperācijai. Kolhoziem zirgi ir. Viņi nepērk. Lauksaimniecības kooperācija arī. Ir jāatrod izeja, kur zirgus likt.

Pēc pirmā nomaksas termiņa ir aprakstīts 241 zirgs. Kamēr neatradīsim vietu, kur zirgus likt, naudas nebūs. Ir priekšlikums nodot kolhoziem, sovhoziem un kooperācijai saglabāšanai. Bet kas samaksās par uzturēšanu? Šis jautājums ir jāatrisina. [..]

Biedrs Burkevičs (Ventspils apriņķis):

[..]

Ventspils apriņķī ir aprakstīti 400 zirgi, bet viņus nav kur likt. Lauksaimniecības kooperācijai tie nav vajadzīgi, kolhoziem arī nav vajadzīgi, bet Lopu sagādes kantoris neņem, jo ir pieņēmis zirgus no citiem apriņķiem. Es lūgtu dot norādījumu, uz kurieni šos 400 zirgus nosūtīt. [..]

Biedrs Jevstigņejevs (Cēsu apriņķis):

Līdz šodienai mēs nodokļu plānu esam izpildījuši par 74 %, tātad atpaliekam. [..] Pavisam kulaku saimniecību ir 579, no tām 191 nav norēķinājusies. Visas 191 saimniecības 17. septembrī tika aprakstītas. Īpašums aprakstīts. No tām prokuroram ir nodotas 160 lietas, pārējās – 31 lieta tiks nodota šodien vai rīt. Pie kriminālatbildības ir saukti tikai 4 kulaki. Man ir jāpievienojas iepriekšējo biedru balsīm par to, ka prokuratūras darbinieki velkas to notikumu astē, kuri laukos ir cīņā ar kulaku sabotāžu. Cēsu apriņķī mēs pagājušā gada decembrī nodevām lietas par 54 kulaku saimniecībām un prokurors mūsu lietas “izskatīja” 8-9 mēnešos un līdz šai dienai no vecajiem kulakiem pie atbildības ir saukti 12. Kādi soda mēri viņiem piemēroti? Vai nu piespiedu darbi uz 3 vai 6 mēnešiem, vai labākajā gadījumā – viens ieslodzījuma gads cietumā. [..]

Es uzskatu, ka republikas prokuroram ir jādod norādījums un ne tikai jādod, bet arī jāprasa un jākontrolē, lai prokurori uz vietām ātrāk realizētu tos materiālus, kurus dod finansu orgāni.

Rodas grūtības ar īpašuma realizāciju. Pie mums tikai kulakiem ir aprakstīti 340 zirgi, 419 govis, 286 teles, 400 aitas, 150 cūkas, pļaujmašīnas, dažāds inventārs – apmēram 500 mašīnas un daudz cita dažāda īpašuma. Mūsu lauksaimniecības kooperācija jau ir parakstījusies savā nevarībā, līdzekļu trūkumā un kaut arī tai lopi ir nepieciešami, tomēr no mums lopus pieņemt nevar. Kolhozi arī tik lielu lopu daudzumu pieņemt nevar, tamdēļ ka ir jauni un lopi tiem jau ir. Lopu sagādes kantoris zirgus neņem. Ir nepieciešamība tos pārdot kaut kur citur. Tas ir jādara tā, lai notiktu centralizētā kārtībā, lai nepārdotu gadījuma, iebraukušiem pārstāvjiem.

Tāpat mēs nezinam, ko darīt ar lauksaimniecības mašīnu – arklu, ecešu, pļaujmašīnu realizāciju. Kolhozi tos nepērk, viņiem sīkais inventārs ir. Ir jāatrisina jautājums par sīkā lauksaimniecības inventāra pārdošanu individuālajiem zemniekiem.

Attiecībā par īpašumu –mēbelēm, apģērbu, kurš ir par lielu summu, jautājums netiek risināts. Es domāju, ka vajag pārdot tirdzniecībā, tāpat kā agrāk, tādēļ, ka citu izeju mēs neredzam.

Attiecībā par to jautājumu, kuru aizskāra biedrs Mežaraups. Iznāk tā, ka zemnieks nevar pārdot kartupeļus, graudus, gaļu, bet par to, ko viņš nodod sagādes orgāniem, viņš arī neko nesaņem. Bet mēs no zemniekiem prasām naudu. Bet ne patērētāju biedrība, ne lauksaimniecības kooperācija zemniekiem nesamaksā. [..]

Biedrs Lācis:

Pārejam pie mūsu sanāksmes nākamā dienas kārtības punkta – par to lopu realizācijas kārtību, kuri izņemti parādniekiem.

Biedrs Ozoliņš (LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks):

Lielais vairums priekšsēdētāju un finansu darbinieku, kuri uzstājās, paziņoja, ka pirmstermiņa līdzekļu piedziņa kavējas, ka nav nokārtota to lopu realizācija, kurus finansu orgāni pēc tiesas lēmumiem ir aprakstījuši tajās saimniecībās, kuras savlaicīgi nemaksā. Lopi ir jāizņem, bet nav skaidrs, kā tos realizēt. Pēc nepilnīgām ziņām tādu lopu ir vairāk nekā 10-15 tūkstoši.

Ministru Padome šo jautājumu Birojā apsprieda un gribētu ar jums pakonsultēties, lai nepieļautu tās kļūdas, kādas tika pieļautas pagājušajā gadā, kad daļa lopu tika izņemta un nenokļuva tajā virzienā, kur vajadzēja. Mums ir šeit jāsaglabā divi principi. Lai tie lopi, kuri tiks izņemti kulaku saimniecībās, nokļūtu pie patērētāja, kurš tos varēs izmantot. Būtu nepareizi šos labākos lopus, kādi ir kulaku saimniecībās, nodot nokaušanai. Tamdēļ ir priekšlikums, lai tos lopus, kurus apraksta finansu orgāni, nekavējoties izņemtu un nodoti tieši patērētājam. Galveniem patērētājiem ir jābūt kolhoziem, sovhoziem, lauksaimniecības biedrībām. Liekas, tehniski tas ir vienkārši. Ja Finansu ministrija vai jūs, apriņķa darbinieki, aprakstījāt lopus, paziņojat viņiem par to, viņi atbrauca, samaksāja un paņēma. Taču prakse parādīja, ka tā tas nav. Ir daži šķēršļi. Lopi atrodas lopu sagādes kantorī, jo kolhozi, kooperācija neņem, viņi negrib šos lopus un tamdēļ lopi aiziet ne tajā virzienā, kurā vajag. Mēs gribētu pakonsultēties, ko darīt, lai šo lietu nokārtotu organizēti. Teiksim, ņemsim pagastu. Finansu darbiniekiem, speciālistiem [..] šie lopi jāizņem pagasta robežās un jāsakoncentrē pagasta centrā komisijas vadībā, kura ir jāizveido apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja vadībā. Sugas lopi ir jānosūta uz kolhoziem, piensaimniecības biedrībām un sovhoziem atkarībā no tā, kā izlems komisija. Skaidrs, ka šiem lopiem ir jāiziet karantīna un speciālistiem tie ir jāapstrādā, jo uz kolhozu fermām tūlīt nodot nevar. [..] Vienlaikus mēs uzskatam, ka kulaku saimniecībās ir jāizņem arī lopbarība. Tas ir jādara Finansu ministrijai.

Ļoti daudz runu ir par to, ka vairākos apriņķos kopš pavasara nav atrisināts jautājums attiecībā uz to, ko darīt ar zirgiem. Mēs savā projektā domājam to atrisināt šādā veidā: uzdot lopu sagādes kantorim iepirkt lopus no Finansu ministrijas. Mēs tagad izpildu komitejām piešķiram tiesības paņemt šos lopus, šos zirgus, lai šie zirgi, aizietu tur, kur vajag.

Smags jautājums, kuru arī vajag atrisināt, ir tas, ka ir apriņķi, kuri sava apriņķa robežās lopus nevarēs izvietot, jo tur kolhozu skaits ir mazs.[..] Šeit apriņķa organizācijām būs savlaicīgi jāiesniedz pieteikums Lauksaimniecības ministrijai par to lopu daudzumu, kuru tās taisās izvietot savā apriņķī un par to daudzumu, kurš būs lieks vai tās pietrūks, lai Lauksaimniecības ministrija varētu organizēt un nodot citiem apriņķiem.

[..]

 

LVA, 270. f., 2. apr., 3151. l., 6., 8.- 9., 11., 14., 16.-17., 20., 22.- 23., 27., 29., 35.-  37., 54. - 57. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

 

 

 

 

38. LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojums PSRS finansu ministra vietniekam Janbuhtinam par nodokļu parādu piedziņu

 

1948. gada 14. oktobrī

 

PSRS finansu ministra vietniekam

biedram JANBUHTINAM

ZIŅOJUMS

Par PSRS Ministru Padomes 1948. gada 9. augusta lēmuma izpildi

 

Saskaņā ar PSRS valdības 1948. gada 9. augusta lēmumu Nr. 3007 par parādu piedziņas  stāvokli, nodokļu un apdrošināšanas maksājumu plāna izpildi Latvijas PSR, tika ziņots Ministru Padomei un Latvijas K(b)P CK.

Latvijas PSR Ministru Padome 1948. gada 18. augustā pēc republikas finansu ministra ziņojuma pieņēma izvērstu lēmumu "Par nodokļu un ieņēmumu parādu piedziņu no iedzīvotājiem". Ar šo pašu lēmumu tika apstiprināti pasākumi, kas  vērsti uz parādu piedziņas uzlabošanu un maksājumu disciplīnas nostiprināšanu.

Republikas Finansu ministrijā ir apstiprināts ieņēmumu 5 dienu grafiks, kurš ir paziņots apriņķu un pilsētu finansu daļām, bet tās to ir paziņojušas nodokļu inspektoru palīgiem. 1948. gada 20. augustā finansu ministrs izdeva pavēli Nr.332 "Par nodokļu parādu un obligāto apdrošinājumu maksājumu neapmierinošo saņemšanu no iedzīvotājiem". No 1948. gada 21. septembra ir noteikta operatīvā ikdienas informācija pa telefonu par tām summām, kas saņemtas no katra apriņķa un pagasta. Nodokļu inspektoru palīgi par dienas ieņēmumiem pa telefonu paziņo apriņķu finansu daļām, bet tās - Finansu ministrijai. Pamatojoties uz šīm operatīvajām ziņām, republikas vadošās organizācijas katru dienu ir informētas par grafika izpildes stāvokli katrā apriņķī un pilsētā.

Panākt republikas vadošo darbinieku nosūtīšanu uz apriņķiem, lai savlaicīgi organizētu pilnīgu lauksaimniecības nodokļa saņemšanu, neizdevās.

Latvijas K(b)P CK sekretārs biedrs Kalnbērziņš 1948. gada 20. augusta telegrammā ieteica visiem apriņķu komiteju un pilsētu komiteju sekretāriem nekavējoties apspriest radušos stāvokli ar nodokļu un apdrošināšanas maksājumiem no iedzīvotājiem, apstiprināt līdzekļu ienākumu ikdienas grafiku un noteikt kontroli pār to izpildi.

1948. gada 21. augustā otrajā telegrammā Latvijas K(b) CK sekretārs biedrs Kalnbērziņš uzdeva visiem Latvijas K(b)P CK pilnvarotajiem, kuri atrodas apriņkos, reizē ar labības sagādes uzdevumu izpildi, ņemt savā kontrolē arī finansu daļu un apriņķu izpildu komiteju darbu par parādu likvidāciju un 1948. gada lauksaimniecības nodokļa pirmstermiņa iekasēšanu.

1948. gada 21. augustā partijas apriņķa komitejas sekretāriem tika nosūtīta arī Latvijas K(b)P CK vēstule ar ieteikumu veikt pasākumus, lai 3. ceturksnī nodrošinātu parādu piedziņu un kārtējo maksājumu saņemšanu. Šī vēstule tika adresēta arī atpalikušo pagastu partijas komitejām un to sekretāriem.

Piecu dienu telegrāfiskās ziņas un ikdienas operatīvās ziņas pa telefonu no vietējiem finansu orgāniem bija nodrošinātas. Līdzekļu ienākumu rezultātus par piecām dienām un par katru dienu analizēja kā Finansu ministrijas vadība, tā arī  Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks biedrs Guļaņickis.

Sakarā ar to, ka noteikto līdzekļu ieņēmumu grafiku dienā un piecās dienās visi finansu orgāni, izņemot Rīgas, neizpildīja uz 15 atpalikušajiem apriņķiem līdz 1948. gada 20. septembrim tika komandēti LPSR Finansu ministrijas darbinieki. Apriņķu finansu daļām palīgā komandētie biedri sniedza palīdzību vietējiem finansu darbiniekiem, lai organizētu darbu to kulaku saimniecību aprakstu sastādīšanā, kuras nebija uzsākušas lauksaimniecības nodokļa samaksu pirmajā termiņā, kurš beidzās 1948. gada 10. septembrī, taču krasu lūzumu līdzekļu savākšanā nepanāca, jo šajā laikā republikā tika izsludināts labības sagādes plāna nobeiguma mēnesis un vietējo padomju izpildu komitejas un apriņķu un pagastu partijas organizācijas nespēja apvienot labības sagādes plāna izpildi ar naudas līdzekļu mobilizācijas plāna izpildi, kā to bija ieteikusi Latvijas PSR K(b)P Centrālā Komiteja.

Sakarā ar līdzekļu neapmierinošo ienākumu Latvijas K(b)P CK 1948. gada 14. septembrī apsprieda jautājumu "Par valsts budžeta un līdzekļu mobilizācijas plāna izpildes gaitu".

Centrālās Komitejas birojs pieņēma izvērstu lēmumu un apstiprināja finansu darba uzlabošanas pasākumus republikā.

Ar šo pašu lēmumu par naudas līdzekļu mobilizācijas plāna neizpildi man tika izteikts rājiens.

Lai īstenotu Latvijas K(b)P CK biroja 1948. gada 14. septembrī pieņemtos pasākumus, Ministru Padome un Latvijas K(b)P CK birojs 1948. gada 17. septembrī sarīkoja radio pārbaudi jautājumā par iedzīvotāju naudas maksājumu plāna izpildi un lopkopības produktu, labības virsplāna nodošanas, sējas un rudens aršanas plāna izpildi.

Jautājumā par iedzīvotāju nodokļu un apdrošināšanas  maksājumu plāna izpildi pie mikrofona tika izsaukti Ogres, Talsu, Jelgavas, Kuldīgas, Bauskas un citu atpalikušo apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāji.

1948. gada 22. septembrī tika sarīkota otra radiopārbaude, kurā Latvijas K(b)P CK sekretārs biedrs Ņikonovs pieprasīja apriņķu vadošajām organizācijām nekavējoties izpildīt Latvijas K(b)P CK biroja 1948. gada 14. septembra lēmumu un mobilizēt partijas un padomju aktīvu, lai palīdzētu finansu orgāniem.

1948. gada 24. septembrī Ministru Padomē notika apriņķu izpildu komiteju, rajonu izpildu komiteju priekšsēdētāju, apriņķu un pilsētu finansu daļu vadītāju republikāniskā apspriede, kurā īpaši tika apspriests jautājums par nodokļu un apdrošināšanas maksājumu ievākšanu. Apspriedi vadīja republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs biedrs V. Lācis.

No vairāku apriņķu izpildu komiteju (Ilūkstes, Ludzas, Ogres, Talsu, Ventspils, Krāslavas, Limbažu un Viļānu) priekšsēdētāju runām kļuva skaidrs, ka apriņķu organizācijas vēl pa īstam nav iesaistījušās nodokļu un apdrošināšanas maksājumu savākšanā, nav spējušas vienlaicīgi savienot darbu labības plāna izpildē un līdzekļu mobilizēšanas plāna izpildē.

Tajā pašā laikā tika atzīmēts, ka iedzīvotāju naudas maksājumu plāna izpildi negatīvi ietekmē aizliegums zemniekiem tirgū pārdot lopus, graudus un arī vairākus citus lopkopības produktus, kā arī radušās grūtības par parādiem aprakstīto lopu, īpaši zirgu realizācijā.

Lai novērstu šīs grūtības lopu pārdošanā un realizācijā republikas Ministru Padome atļāva tiem zemniekiem, kuri nav izpildījuši lopkopības plānu, pārdot tirgū sīklopus un liellopus, kuri nav derīgi atražošanai.

Vienlaicīgi ar to tika pieņemts lēmums par to lopu realizāciju, kuri aprakstīti par parādiem. Visi par parādiem aprakstītie lopi ir jānodod kolhoziem, sovhoziem un piensaimniecības biedrībām. Lai saglabātu sugas un produktīvos lopus, pagastos tiek izveidotas komisijas, kuras vada apriņķa izpildu komitejas pārstāvis un kurās piedalās zooveterinārais personāls.

Taču sakarā ar to, ka republikā ir 700 kolhozi un 45 sovhozi un to, ka tiem nav līdzekļu, visus aprakstītos lopus, īpaši zirgus, republikas robežās nav iespējams izvietot. Uz 1948. gada 5. oktobri republikā par parādiem skaitās aprakstīti: zirgi - 5460,  govis - 7978, aitas, cūkas un jaunlopi - 9555. Turpmāk realizējamo lopu skaits palielināsies uz kulaku un turīgo saimniecību aprakstīšanas rēķina.

1948. gada 27. septembrī Latvijas K(b)P CK sasauca LK(b)P apriņķu komiteju un pilsētu komiteju sekretāru apspriedi. Latvijas  K(b)P CK sekretārs biedrs Kalnbērziņš pieprasīja apriņķu komiteju sekretāriem veikt pasākumus, kādi ir norādīti Latvijas K(b)P CK biroja 1948. gada 14. septembra lēmumā un nodrošināt lauku maksājumu ievākšanu no iedzīvotājiem līdz Lielās Oktobra sociālistiskās  revolūcijas 31. gadadienai

[..]

1948. gada 3. ceturksnī republikas orgāni veica piespiedu pasākumus, lai piedzītu nodokļu parādus:  izdarītas 7279 īpašuma aprakstīšanas, t. sk., par lauksaimniecības nodokli - 4720, no tiem aprakstīts īpašums 4028 kulakiem. Tautas tiesām nodotas 3405 lietas, t. sk., par lauksaimniecības nodokli - 2592, no tām - 2028 lietas par kulakiem. Lai sauktu pie kriminālatbildības, prokuroriem nodotas 2199 lietas, t.sk., 2043 lietas par kulakiem. Kriminālā kārtā sodīti 106 kulaki. Ir izpildīti 1246 tautas tiesas lēmumi. Neizpildīto tautas tiesas lēmumu skaits uz 1948. gada 1. oktobri ir 1046, galvenokārt, uz neizņemto zirgu un sīklopu rēķina, kuru pilnīga realizācija Latvijas  robežās ir apgrūtināta.

Augstāk minētie pasākumi nav devuši gaidītos rezultātus un republikas finansu orgāni nav nodrošinājuši nodokļu ienākuma un apdrošināšanas maksājumu 3. ceturkšņa plāna izpildi. 3. ceturkšņa nodokļu un ieņēmumu plāns ir izpildīts par 70,9% un apdrošināšanas maksājumos - par 82,3%. Pagājušo gadu nodokļu parāds 3. ceturkšņa laikā ir samazinājies no 57 miljoniem 28 tūksošiem rubļu līdz 47 miljoniem 544 tūkstošiem rubļu jeb par 10 miljoniem rubļu. Šajā pašā laikā uz 1948. gadu lauksaimniecības  nodokļa un neprecēto nodokļa rēķina izveidojās jauns parāds par summu - 61 miljons 70 tūkstoši rubļu un samazinājās citu nodokļu kārtējo maksājumu parāds par 1 miljonu 730 tūkstošiem rubļu. Parādnieku kulaku skaits sastāda 4720 par lauksaimniecības nodokļa summu - 38 miljoni 383 tūkstoši rubļu [..].

 

Latvijas PSR finansu ministrs (A. Tabaks)

 

LVA, 327. f., 7. apr., 155. l., 135. - 138. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu val.

 

 

39.  No LK(b)P Valkas apriņķa komitejas sekretāra J. Vočtova runas LK(b)P CK 1948. gada 26.-27. oktobra plēnumā par “kulaku”  lopu nodošanu kolhoziem

 

1948.gada 26. oktobrī

 

 

[..]

Sakarā ar spiedienu uz kulaku, mēs izvirzījām uzdevumu, palīdzēt kolhozniekiem izveidot cūku fermas un tās cūkas, kuras aprakstīs finansu nodaļa, mēs nodosim kolhoziem. [..] Sakarā ar kulaku saimniecību likvidāciju mums ir lielas grūtības tādēļ, ka, neraugoties uz to, ka mums jau ir noorganizēti 25 kolhozi, mums ir ārkārtīgi lielas grūtības ar lopu novietošanu. [..] 200 zirgus mēs nevarējām izvietot tajos kolhozos, kuri ir noorganizēti.

Es esmu vienkārši pārsteigts par biedra Vanaga runu. Es uzskatu, ka biedrs Vanags kā lauksaimniecības ministrs, uzstājoties pēc biedra Bērziņa*, asi nokritizēja b. Bērziņa uzstāšanos, bet tagad, tā kā biedrs Vanags neko neteica par b. Bērziņa uzstāšanos, radās tāds iespaids, ka visa Lauksaimniecības ministrijas kolēģija slimo ar bailēm no kulakiem, jo biedrs Bērziņš šeit, no šīs tribīnes mums propagandēja kulaku ideoloģiju attiecībā pret kolhozu organizēšanu [..]. Biedrs Bērziņš pārdzīvo par zemniecības turīgo daļu un pierunā, lai kolhozi saņemtu lopus un par tiem maksātu turīgajiem zemniekiem, tā vietā, lai šos lopus sabiedriskotu.

[..] Viņam iznāk tā, kulakam, kulaku elementam jautājums ir jāizvirza tā: ja trūcīgais zemnieks iestājas kolhozā ar 1 govi, bet man ir 4 slaucamas govis, tad es varu sabiedriskot 2, bet 2 pārdot [..] Tā ir īsta kulaku aģitācija. [..]

 

LVA, PA-101. f., 11. apr., 7. l., 55. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

* lauksaimniecības ministra vietnieks

 

 

40.  No LK(b)P Talsu apriņķa komitejas sekretāra A. Sējas runas LK(b)P CK 1948. gada 26.-27. oktobra plēnumā par “kulaku” saimniecību sagraušanu

 

1948. gada 26. oktobrī

 

[..]

Mūsu apriņķī no kolhozu teritorijas ir jau pārvietotas 97 kulaku saimniecības. Bez tam par vienotā lauksaimniecības nodokļa nenomaksāšanu 141 kulaku saimniecība ir aprakstīta. No tām 18 kulaki ir notiesāti kriminālā kārtā ar visa īpašuma konfiskāciju. Kulakiem atņemtais īpašums tika nodots kolhoziem.

 

LVA, PA-101. f., 11. apr., 7. l., 28. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

41. No LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas informācijas LK(b)P CK Sevišķajam sektoram par nodokļu parādnieku sodīšanu

 

 

Slepeni

 

Nr. 0117                                             1948. gada 10. decembrī

 

Latvijas K(b)P  CK Sevišķajam sektoram

 

[..]

Par nodokļu maksājumu sabotāžu pie kriminālās atbildības ir saukti 27 kulaki un tautas tiesā pēc civilprasības par nodokļu nenomaksāšanu izskatītas 344 kulaku saimniecību lietas.

Pēc tautas tiesas spriedumiem kulakiem atņemti un kolhoziem, sovhoziem un lopu sagādes kantorim pret samaksu nodoti 327 zirgi, 221 govs un 376 sīklopi.

Mājturības priekšmeti un lauksaimniecības inventārs tiek realizēts patērētāju kooperācijas sistēmā. [..]

 

 

LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas sekretārs A.Jurševičs

 

 

LVA, PA-127. f., 6. apr., 33. l., 17. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

42. No LPSR Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes pārskata par “kulaku” – nodokļu parādnieku sodīšanu

 

[ne vēlāk par 1948. gada decembrī]*

 

 [..]

 

Uz 1949. gada 1. janvāri ar lauksaimniecības nodokli aplikto kulaku saimniecību skaits –                                                              8895

t.sk.,saimniecības, pret kurām pielietoti piespiedu

piedziņas līdzekļi –                                                          4709

tām uzskaitīta:

aramzeme (ha) –                                                              58902

siena pļavas (ha) –                                                           27339

uzliktā lauksaimniecības nodokļa summa (tūkstoši rubļu)

par 1948. gadu ar iepriekšējo gadu parādu pieskaitījumu    112022,8

samaksāts naudā (tūkstoši rubļu) –                                   9422,7

segts ar izņemtiem lopiem un īpašumu (izņemot ēkas)

(tūkstoši rubļu) ‑                                                              24317,5

norakstīts uz pagastu izpildu komitejām nodoto ēku

rēķina (tūkstoši rubļu) –                                                   31299,3

pavisam dzēsti parādi (tūkstoši rubļu) –                            65052,0

nedzēstā parāda atlikums uz 1949. gada 1. februāri

(tūkstoši rubļu) –                                                             48504,1

kulaku skaits, kuri tiesāti kriminālā kārtā ‑                          713

t.   sk., Aizputes apriņķī – 31, Alūksnes – 30, Bauskas – 33, Valkas – 33, Valmieras – 71, Ventspils – 33, Viļakas – 9, Viļānu – 13, Gulbenes –19, Daugavpils –17, Jēkabpils – 31, Jelgavas – 13, Ilūkstes – 23, Krāslavas –15, Kuldīgas – 46, Liepājas – 49, Limbažu – 25, Ludzas – 21, Talsu – 21, Tukuma – 42, Cēsu – 55.

 

 

Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieks (V. Rotčevs)

 

LVA, 327. f., 1. a. apr., 69. l., 1. lp.Kopija. Tulkojums no krievu val.

* datēts pēc dokumenta satura

 

43.  No LPSR Finansu ministrijas atskaites PSRS Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldei par nodokļu ievākšanu

 

1949.gada 2.janvārī

[..]

1948. gada 4. ceturksnī 4206 kulaku saimniecībām ir atņemts īpašums par summu 251146 tūkstoši rubļu. Atņemtā īpašuma skaitā ir 4444 zirgi, 6280 govis, pārējie lopi – 10581.

Bez tam attiecībā pret 1196 kulakiem tiesas lēmumi vēl nav izpildīti un lietas par 1480 kulakiem atrodas tiesas izskatīšanā.

[..]

 

Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieks (V.Rotčevs)

Lauku maksājumu nodaļas priekšnieks (Fļerovs)

 

LVA, 327. f., 7. apr., 156. l., 135. lp. Kopija. Tulkojums no krievu val.

 

44. No LPSR Finansu ministrijas pārskata par piespiedu līdzekļu lietošanu pret nodokļu parādniekiem

 

 

1949.gada 10. janvārī

 

[..]

 

N. p. k.

Operācijas nosaukums

1. ceturksnis

2. ceturksnis

3. ceturksnis

4. ceturksnis

Kopā 1948. gadā

1.

Sastādīts īpašuma apraksts

7865

5022

3979

12614

24530

2.

No tiem dzēsa parādu līdz lietas nodošanai tiesā

2322

2375

1190

2837

8724

3.

Tiesām nodotas lietas

5003

2684

3897

9982

21626

4.

Dzēsa parādu pēc tiesas lēmuma

881

1026

590

5202

7759

5.

Parādnieku skaits, kuru lietas nodotas prokuratūrai viņu saukšanai pie krimināl-atbildības

100

140

2195

1227

3663

 

 

Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieks ( V.Rotčevs)

Lauku maksājumu nodaļas priekšnieks(I.Fļerovs)

 

LVA, 327. f., 7. apr., 156. l., 155. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu val.

*aritmētiskās kļūdas dokumenta kopijā

 

 

 

45.  No LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojuma LK(b)P CK sekretāram F. Titovam par īpašuma atņemšanu “kulakiem “ – nodokļu parādniekiem

 

Slepeni

 

 

Nr. 9-s                                               1949.gada 21.  janvārī

 

 

Latvijas K(b)P CK sekretāram biedram Titovam

ZIŅOJUMS

 

Par to zemes platību apgūšanu 1949. gadā , kuras neizmanto kulaku un vecuma dēļ darba nespējīgo saimniecības

 

 

[..]

Līdz 1948. gada 1. jūnijam republikas finansu orgāni bija uzskaitījuši 9545 kulaku saimniecībās: aramzemi 96052 ha, pļavas – 47072 ha, dārzus – 1728 ha, zirgus – 13403, govis – 23651, aitas – 18386 un cūkas vecākas par 6 mēnešiem – 6864,

1948. gadā no kulaku saimniecībām vajadzēja piedzīt lauksaimniecības nodokli kopā ar iepriekšējo gadu parādiem – 130596 tūkstošus rubļus, no kuriem līdz 1949. gada 1. janvārim piedzīti – 49625 tūkstoši rubļu, bet palicis parāds par – 81481 tūkstoti rubļu jeb 62,4 % no uzrādītās summas.

Šī parādu summa palika kulaku saimniecībām, kurām saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1948. gada 25. oktobra lēmumu atņemts lauksaimniecības inventārs, mājturības īpašums un lopi: zirgi – 4444, govis – 6280 un sīklopi – 10581 par kopējo summu – 25146 tūkstoši rubļi.

Kulaku nedzēstā parāda atlikums daļēji tiks saņemts uz lopu un īpašuma realizācijas rēķina par vēl nerealizētām 1196 tiesu lietām, bet parāds par summu apmēram 70 miljoniem rubļu tiks norakstīts uz kulaku saimniecību norakstīšanas rēķina, kuras pagastu izpildu komitejām tiek nodotas bez maksas.

Sakarā ar to, ka kulaku lielais vairākums sabotē lauksaimniecības nodokļa brīvprātīgu nomaksu, nodokļu maksājumu piedzīšana no kulaku saimniecībām 1948. gadā lielā mērā notika piespiedu kārtā. Līdz 1949. gada 1. janvārim vairāk nekā 5 tūkstošiem kulaku, kuriem pieder apmēram 60 tūkstoši hektāru aramzemes un 30 tūkstoši ha pļavu, atņemti ražošanas līdzekļi, lai viņi turpmāk paši nevarētu nodarboties ar lauksaimniecību. [..]

 

Latvijas PSR finansu ministrs

finansu dienesta 3. ranga valsts padomnieks A. Tabaks

 

 

LVA, PA-101. f., 12. apr., 86. l., 6.-7. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

46. No LPSR MP priekšsēdētāja vietnieka M. Guļaņicka runas LK(b)P X kongresā par nodokļu piedzīšanu no “kulakiem”

 

1949. gada 25. janvārī

 

[..]

Mūsu valsts nodokļu politika un to pazīmju paplašināšana, kuras nosaka republikā, noteiktās kulaku saimniecības deva iespēju daudz pilnīgāk atrast un aplikt kulaku elementus, taču pati nodokļu summu piedzīšanas prakse un organizācija notika pilnīgi neapmierinoši. Uz 1949. gada 1. janvāri kulaku saimniecību parādu summa ir vairāk nekā 81 miljons rubļu.

Galvenais iemesls tam bija nesavlaicīga piedzīšanas piespiedu mēru pielietošana, t. i., īpašuma aprakstīšana, lietu izskatīšana tiesās un ātra īpašuma izņemšana kulaku saimniecībās.

Papildus atļauja kulaku saimniecībām par parādiem ar tiesas palīdzību atņemt saimniecības ēkas nedeva mums gaidīto finansiālo efektu, jo gandrīz nav kam šīs ēkas realizēt un tās nācās nodot pagastu izpildu komiteju bilancē, bet parādus norakstīt. [..]

 

LVA, PA-101. f., 12. apr., 2. l., 132. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

 

 

47. No LPSR Augstākas tiesas priekšsēdētāja J.Grīnberga ziņojuma LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam  par nodokļu parādnieku sodīšanu

 

Slepeni

Eks.Nr.1

 

1949. gada 23.februārī

 

 

Latvijas PSR Augstākā tiesa                                                                        

 

Latvijas K(b)P CK sekretāram b. Kalnbērziņam

 

[..]

 

Republikas tautas tiesās ienākošās lietas pēc finansu orgānu iesniegumiem par īpašuma atņemšanu, lai segtu nodokļu parādus, arvien palielinās.

Ja 1948. gada 3. ceturkšņa laikā ienāca 2855 lietas par nodokļu parādu piedzīšanu, tad 4. ceturksnī tādu lietu bija jau 9610 [..].

Lielais vairākums atbildētāju šajās lietās ir vidējās un mazturīgās saimniecības.

Nodokļu piedzīšana no zemniekiem ar tiesas palīdzību tādā lielā daudzumā liecina par finansu orgānu slikto darbu, kuri tā vietā, lai darba zemnieku vidū veiktu izskaidrošanas darbu, izdara īpašuma aprakstīšanu un prasa tiesas ceļā šo īpašumu izņemt.

Secinājumu par finansu orgānu slikto darbu apstiprina arī tas, ka 1948. gada 4. ceturksnī tautas tiesas pārtrauca 1385 lietas par nodokļu parāda piedzīšanu, jo parādnieki līdz tiesai parādus bija dzēsuši. [..]

 

 

Latvijas PSR Augstākas tiesas priekšsēdētājs J.Grīnbergs

 

 

LVA, PA-101. f., 12. apr., 83. l., 15. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

48.  No LPSR Finansu ministrijas pārskata par nodokļu piedziņu uz 1949. gada 1. aprīli

 

[ ne vēlāk par 1949.gada martu]*

[..]

 

Uz 1949. gada 1. janvāri tiesās atrodošos lietu skaits                   3269

                                      t. sk. par kulakiem                              1522

Apriņķu finansu nodaļu neizpildītie lēmumi                                 2574

                                      t. sk. par kulakiem                              1068

Nodotās lietas tiesās pēc 1949. gada 1. janvāra                           4452

                                      t. sk. par kulakiem                              1749

Saņemtie tiesu lēmumi pēc 1949. gada 1. janvāra                        4879

                                      t. sk. par kulakiem                              2433

Izpildītie tiesu lēmumi pēc 1949. gada 1. janvāra                         5238

                                      t. sk. par kulakiem                              2669

t. sk.  par īpašuma izņemšanu                                          4061

                                      t. sk. kulakiem                                    2637

Izņemtā īpašuma vērtība (tūkstoši rubļu)                                    10437

                                      t. sk. kulakiem                                    8789

 

Izņemti:

zirgi - 2038,

t. sk. kulakiem - 1244

govis - 22871,

t. sk. kulakiem - 1959

pārējie lopi - 3561,

t. sk. kulakiem - 2435

 

          Uz 1949. gada 1. aprīli palika neizpildīti tiesu lēmumi - 2215,

t.   sk. par kulakiem - 832

 

[..]

 

 

Latvijas PSR finansu ministrs

finansu dienesta 3. ranga valsts padomnieks(A.Tabaks)

Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietnieks (Zosēns)

 

 

 

LVA, 327. f., 1.a. apr., 68. l., 24. lp.Kopija.Tulkojums no krievu val.

*datēts pēc dokumenta satura

 

 

49. Informācija laikrakstā “Cīņa”  par nodokļu parādnieces sodīšanu Vecpiebalgas pagastā

 

1949. gada 4. martā

Sodīta nodokļu nemaksātāja

Vecpiebalgas pagasta “Ragažas” ir budžu saimniecība. Saimniece   E. Stiprā nekārtoja saistības ar valsti, nemaksāja nodokļus, sabotēja padomju iestāžu rīkojumus. Finansu iestādes, lai piedzītu uzlikto nodokli, aprakstīja saimnieces mantu.

Cēsu apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa sodīja E. Stipro ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

 

Cīņa, 1949. gada  4. marts.

 

 

50.  No LPSR MP lēmuma Nr. 246 par 1948. gada lauksaimniecības nodokļa ievākšanas rezultātiem

 

      1949. gada 9. martā

 

Latvijas PSR Ministru Padome

 

LĒMUMS Nr. 246

Par 1948. gada lauksaimniecības nodokļa realizēšanas rezultātiem

 

[..]

 

Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1.Uzlikt par pienākumu Latvijas PSR Finansu ministrijai

(b. Tabakam):

a) līdz 1949. gada 1. maijam likvidēt lauksaimniecības nodokļa parādus,

b) stingri kontrolēt, kā iecirkņu nodokļu inspektori iekasē parādus, veikt nepieciešamos organizatoriskos darbus pagastos un praktiski palīdzēt nodokļu inspektoriem viņu darbā,

c) nekavējoties sākt 1949. gada lauksaimniecības nodokļa ņemšanas priekšdarbus, līdz 1949. gada 1. jūnijam pārbaudīt šo darbu gaitu republikas apriņķos. [..]

2.Uzlikt par pienākumu apriņķu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām:

[..]

b) neļaut atlaist lauksaimniecības nodokļa parādus maksātspējīgām saimniecībām,

     c)  līdz 1949. gada 10. aprīlim rīkot speciālas apspriedes ar pagastu un ciemu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem par lauksaimniecības nodokļa parādu likvidēšanu, kā arī par saimniecību grāmatu vešanu ciema padomēs.

3.Uzlikt par pienākumu Latvijas PSR Tieslietu ministrijai

(b. Jablonskim) stingrāk kontrolēt, kā tiesas izlemj finansu orgānu nodotās lietas par nodokļa nemaksātājiem un gādāt, lai tās izlemtu likumā noteiktajos termiņos.

   4.Uzlikt par pienākumu republikāniskajam Šķirnes lopu sagādes kantorim (b. Lopatinam) un Latvijas PSR Gaļas un piena rūpniecības ministrijai (b. Grāvītim) nepārtraukti pieņemt no finansu orgāniem lopus, kas atņemti parādniekiem, bet Latvijas Patērētāju biedrību savienībai (b. Porjadinam) – pieņemt pārējo mantu, kas jārealizē caur tirdzniecības organizācijām, tai skaitā arī lauksaimniecības inventāru.

 

Latvijas PSR Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietnieks (M. Plūdonis)

Latvijas PSR Ministru Padomes

lietu pārvaldnieks I. Bastins

 

LVA, 270. f., 2. apr., 772. l., 24.- 26. lp. Oriģināls.

 

 

 

 

51. Informācija  laikrakstā “Cīņa” par nodokļu parādnieka sodīšanu Kuldīgas apriņķī

1949. gada 24. martā

 

Sodīts par nodokļu nemaksāšanu

Budzis Jānis Neiders Kuldīgas apriņķī izvairījās no nodokļu samaksas.

Kuldīgas apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa Neideru sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

 

Cīņa, 1949. gada  24. marts.

 

 

 

52. No LPSR tieslietu ministra A. Jablonska runas LK(b)P pagastu komiteju sekretāru, pagastu partorgu un partijas lauku pirmorganizāciju sekretāru apspriedē par zemnieku sodīšanu

 

1949.gada 8. aprīlī

 

[..]

 

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz kādu neciešamu parādību, kāda tagad laukos ir novērojama. Tā ir cenšanās saukt pie tiesas atbildības lielas darba zemnieku masas, it īpaši, piedzenot lauksaimniecības nodokli. Lūk, ko liecina skaitļi šajās lietās.

Tādu lietu ienākšana pieaug no ceturkšņa uz ceturksni. Pagājušajā gadā pie tiesas atbildības ir saukti 20839 zemnieki, no tiem pēdējā ceturksnī - 10000. No visām tautas tiesās ienākušajām civillietām 45% sastāda lietas par lauksaimniecības nodokli. Tam vēl jāpieskaita tās lietas, kurās pie atbildības sauc kriminālā kārtā, kurās notiesā ar brīvības atņemšanu. Pie tām vēl jāpieskaita lietas, kurās pie atbildības sauc par valsts piegāžu savlaicīgu neizpildi un savlaicīgu kokmateriālu sagādes neizpildi [..].  Ja tā tas turpināsies arī uz priekšu, tad mēs pie atbildības sauksim visus zemniekus [..].

 

LVA, PA - 101. f., 12. apr., 63. l.,180. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

53. No LPSR finansu ministra V.Leča rīkojuma Daugavpils apriņķa izpildu komitejas Finansu daļas vadītājam J.Šilovam par “kulaku” saimniecību meklēšanu un aplikšanu ar nodokļiem

 

 

Latvijas PSR Finansu ministrija          

Izraksts no cirkulāra

 

 

 

Nr.04-392                                                    1949. gada 29. jūlijā

 

 

 

Daugavpils apriņķa finansu daļas vadītājam b. ŠILOVAM

Par 1949. gada lauksaimniecības nodokli

 

Saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1949. gada 16. jūlija lēmumu Nr. 3144 "Par lauksaimniecības nodokli Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR 1949. gadā" un Latvijas PSR Ministru Padomes 1949. gada 27. jūlija lēmumu Nr. 795, LPSR Finansu ministrija paziņo:

[..]

II. Ministru Padome uzdeva darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejām:

a) nodrošināt to kulaku saimniecību, kurām ir Latvijas PSR Ministru Padomes 1947. gada 27. augusta likumā Nr.761 noteiktās pazīmes, pilnīgu atrašanu, pabeidzot kulaku saimniecību sarakstu un raksturojumu sastādīšanu un apstiprināšanu ne vēlāk par 1949. gada 1. augustu.

Tās kulaku saimniecības, kuras apstiprinātas aplikšanai ar lauksaimniecības nodokli un pieskaitījumu 1948. gadā un kuras nav izslēgtas no kulaku sarakstiem pēc sūdzību izskatīšanas, kā arī tās, kuru īpāšnieki nav atstājuši apriņķi, tiek iekļautas kulaku saimniecību sarakstos un apstiprinātas apriņķa izpildu komitejā, lai tās 1949. gadā apliktu ar lauksaimniecības nodokli un pieskaitījumu, sastādot jaunus raksturojumus.

 

Latvijas PSR finansu ministrs (V. Lecis)

 

LVA, PA,- 116. f., 8. apr., 85. l., 4. lp. Apstiprināts izraksts. Tulkojums no krievu val.

 

 

54. LPSR finansu ministra vietnieka F. Manoilo ziņojums LPSR MP par nodokļu un apdrošināšanas parādu norakstīšanu zemnieku saimniecībām

Slepeni

 

Latvijas PSR finansu ministra vietnieks

 

Nr. 255-s               Rīgā                      1949.gada 19.septembrī

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomē

b. N. ZAHAROVAM

 

Latvijas PSR Finansu ministrija paziņo, ka visi LPSR Ministru Padomes lēmumi 1949. gada 28.07., 29.07., 30.07., 3.08. - par nodokļu un apdrošināšanas parādu norakstīšanu saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1949. gada 25. jūnija lēmumu "Par pasākumiem sakarā ar Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR zemnieku saimniecību kolektivizāciju" ir izpildīti un parādi norakstīti.

Pavisam pēc maksātāju personiskajiem kontiem ir norakstīti parādi:

1. No tām saimniecībām, kuras iestājušās kolhozos:

a) lauksaimniecības nodoklis 20062 saimniecībām par summu 30973,6 tūkstošiem rubļu;

b) obligātā likmētā apdrošināšana no 9234 saimniecībām par summu 1009,6 tūkstošiem rubļu.

2. No ārpus republikas izsūtītajām saimniecībām:

a) lauksaimniecības nodoklis 2290 saimniecībām par summu 20989,3 tūkstošiem rubļu;

b) neprecēto, vientuļo un mazģimeņu PSRS pilsoņu nodoklis no 2069 maksātājiem par summu - 251,7 tūkstošiem rubļu;

c) ienākuma nodoklis no 221 maksātāja par summu 455,7 tūkstošiem rubļu;

d) obligātā likmētā apdrošināšana no 1196 saimniecībām par summu 435,6 tūkstošiem rubļu;

Pavisam norakstīto nodokļu parāds 52670,3 tūkstoši rubļu un obligātās likmētās apdrošināšanas parāds - 1445, 2 tūkstošiem rubļu;

Uz 1949. gada 1. septembri nodokļu parāds ir 58706,0 tūktoši rubļu salīdzinājumā ar 118184,7 tūkstošiem rubļu 1949. gada 1. augustā.

 

Latvijas PSR finansu ministra vietnieks F. Manoilo

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 440. l., 30. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.



Uz saturu