II nodaļa

TELPU PIESAVINĀŠANĀS UN MILITĀRISTU

PATVAĻA

1944.-1952. GADĀ



 

31. LPSR Tautas Komisāru Padomes 1944. gada 1. novembra lēmums Nr 202 par ēku nodošanu bruņutanku remontrūpnīcai Nr. 4

 

1944. gada 1. novembrī

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

LĒMUMS Nr. 202

 

Par ražošanas un dzīvojamo telpu nodošanu

Aizsardzības tautas komisariāta bruņutanku

remontrūpnīcai Nr. 2

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome n o l e m j:

1.   Nodot Aizsardzības tautas komisariāta bruņutanku remontrūpnīcai Nr. 4 tanku remontam šādas ēkas:

                   a) ražošanas mūra ēku (bijusī sporta zāle), kura sastāv no 4                           boksiem ar kopējo platību 7000 m2, atrodas Starta ielā;

b)   divu stāvu mūra ēku Starta ielā Nr. 3 (rūpnīcas pārvaldei);

c)    septiņas koka (dēļu) barakas, kuras atrodas Trikātes ielā (iepretī sporta zālei) ‑ ierindnieku un seržantu kopmītnēm.

2.   Uzdot pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam b. Deglavam piešķirt Aizsardzības tautas komisariāta 4. bruņutanku remontrūpnīcas virsniekiem, inženiertehniskajiem darbiniekiem un strādniekiem nepieciešamo apdzīvojamo papildplatību.

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

priekšsēdētājs (V. Lācis)

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

lietu pārvaldnieks (O. Stanke)

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 426. l.,146. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

32. Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1944. gada 15. decembra lēmuma Nr. 336 pielikums par PSRS Jūras kara flotes tautas komisariātam nododamām ēkām

 

Pielikums Nr. ..

 

Latvijas PSR TKP 1944. gada 15. decembra

LĒMUMS Nr. 336

 

PSRS Jūras kara flotes tautas komisariātam

nododamo ēku saraksts

 

Nr. p. k.

Ēkas adrese

Nozīme

Kopējā platība m2

1.

Rūpniecības ielā Nr. 18

dienesta

1500

2.

Rūpniecības ielā Nr. 4

dzīvojamā

800

3.

Jura Alunāna ielā Nr. 2

dienesta

1000

4.

Elizabetes ielā Nr. 1

dienesta

1000

5.

L. Pils ielā Nr. 12

dienesta

1500

6.

L. Pils ielā Nr. 17

dzīvojamā

700

7.

Tvaika ielā Nr. 42

dzīvojamā

600

8.

Ziemeļu ielā Nr. 5

dzīvojamā

300

9.

Muitas ielā Nr. 3

ķīmiskā laboratorija

200

10.

Maskavas ielā Nr. 69

dzīvojamā

800

11.

Veidenbauma ielā Nr. 19

kazarma

800

12.

Veidenbauma ielā Nr. 19

dzīvojamā

500

13.

Jura Alunāna ielā Nr. 7

dienesta

400

14.

Torņa ielā Nr. 3

noliktavas

3000

 

 

Kopā

13100 m2

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

lietu pārvaldnieks (O. Stanke)

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 135. l., 97. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

33. Rīgas garnizona priekšnieka ģenerālleitnanta Romanovska 1945. gada 2. janvāra lūgums LPSR TKP priekšsēdētājam V. Lācim dot rīkojumu civilām iestādēm neaizņemt PSRS Aizsardzības tautas komisariāta bilancē esošās ēkas

 

SLEPENI

Eks. Nr. 1

 

1945. gada 2. janvārī

 

LPSR TKP priekšsēdētājam

b. LĀCIM

 

Ar 1944. gada 15. novembra vēstuli Nr. 2 garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļa pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam b. Deglavam nosūtīja to ēku un būvju sarakstu, kuras pēc 1941. gada inventarizācijas sarakstiem skaitās Aizsardzības tautas komisariāta bilancē, ar lūgumu neizsniegt orderus šajās mājās.

Norādītais fonds ar tur esošo dzīvokļu inventāru bija paredzēts, lai tur izvietotu ieradušās karaspēka daļas un iestādes. Neraugoties uz mūsu lūgumu, pilsētas izpildu komiteja Aizsardzības tautas komisariāta aizņemtajās mājās izsniedz orderus tām iestādēm, kurām nav sakara ar Aizsardzības tautas komisariātu un konkrēti:

1.   četrstāvu dzīvojamo māju Šķūņu ielā Nr. 15 ar pilsētas izpildu komitejas orderi ir aizņēmis Latvijas vairumtirdzniecības uzņēmums;

2.   divas mājas Strēlnieku ielā ‑ Nr. 6 ‑ piekto stāvu un Nr. 5 ‑ ir aizņēmušas civilās personas;

3.   Ķēniņu ielā Nr. 4 ceturtais stāvs ir nodots pilsētas bibliotēkai un daļa ‑ dzīvokļiem;

4.   dzīvojamās mājas Valdemāra ielā Nr. 9 piektais stāvs ir nodots Valsts drošības pārvaldei, Nr. 51  ‑ 3. stāvs ‑  Iekšlietu tautas komisariātam, Nr. 7 ‑ 3. stāvs ‑ Latvijas PSR prokuratūrai;

5.   noliktava Dzirnavu ielā Nr. 145 ir nodota restorānu trestam;

6.   noliktava Matīsa ielā Nr. 76/78 ir nodota Iekšlietu tautas komisariātam;

7.   piecstāvu dzīvojamā māja Sarkanarmijas ielā Nr. 22/31 un piecstāvu māja Vaļņu ielā Nr. 32 ir nodota Latvijas PSRS Arodbiedrību savienības Centrālajai padomei;

8.   piecstāvu dzīvojamā mājā Alberta ielā Nr. 8 ir iemitinātas civilās personas;

9.   trīsstāvu māja Brīvības ielā Nr. 25 ir nodota LPSR Sociālās nodrošināšanas tautas komisariātam;

10. četrstāvu dzīvojamā māja Bīskapa ielā Nr. 7 ir nodota Kartiņu birojam;

11. sešstāvu dzīvojamā māja Rūpniecības ielā Nr. 19, kura ir pilnīgi apgādāta ar mēbelēm, ir nodota Šoseju un ceļu pārvaldei;

12. divstāvu klubs Lāčplēša ielā Nr. 117 ir nodots Baptistu kopienai. Bez tam ir nodotas vairākas vasarnīcas Jūrmalā.

Lūdzu Jūsu norādījumu pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam b. Deglavam neizdot atļaujas uz tām ēkām, kuras saskaņā ar sarakstu agrāk aizņēma Aizsarzdības tautas komisariāts, bet agrāk izsniegtos orderus anulēt, mājas atbrīvot un nodot tās ar tur esošām dzīvokļu iekārtām Rīgas garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļai.

 

Garnizona priekšnieks

ģenerālleitnants Romanovskis

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 135. l., 25 lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b Deglavam, Ķīsim un Andersonam. Lūdzu nopietni noskaidrot kopā ar tiesībniekiem un dot steidzamu slēdzienu. 8.01.45. V. Lācis.

            1. No b. Andersona ir pieprasīts visu to ēku saraksts, kuras viņi aizņem             saskaņā ar 9. janvāra lēmumu, prot. 2.

2. Jautājums ar garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļu ir nokārtots. Andersons. 15.01.45.

 


 

34. 10. robežapsardzības vienības priekšnieka pulkveža Martjuševa 1945. gada 26. janvāra lūgums LPSR TKP priekšsēdētājam nodot ēkas Iekšlietu tautas komisariāta robežapsardzības karaspēka bilancē

 

SLEPENI

Eks. Nr. 3

 

PSRS IeTK

10. robežapsardzības vienība Nr. 25/10/021

 

1945. gada 26. janvārī

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam

Rīgā

 

K o p i j a: Baltijas apgabala Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka                          priekšniekam Tallinā

IeTK karaspēka 10. robežapsardzības vienība, pamatojoties uz PSRS IeTK Galvenās robežapsardzības karaspēka pārvaldes rīkojumu, dislocējas uz valsts robežas Latvijas PSR, pārvaldes un speciālās apakšvienības dislocējas Rīgas pilsētā.

Pamatojoties uz pilsētas Dzīvokļu pārvaldes orderiem un īres līgumiem, vienība Rīgas pilsētā aizņem šādas ēkas:

1.   Alberta ielā Nr. 9 ‑ pārvalde;

2.   Strēlnieku ielā Nr. 9 ‑ sanitārā lazarete, klubs, virsnieku kopmītnes;

3.   Grostonas ielā Nr. 2 ‑ kazarma;

4.   Annas ielā Nr. 2 ‑ kazarma;

5.   Krāsotāju ielā Nr. 8/10 ‑ garāža un dzīvokļi personālsastāva izvietošana;

6.   Aristida Briana ielā Nr. 8 ‑ noliktavas.

Šo ēku atjaunošanas remonts, uzturēšana un tehniskā ekspluatācija notiek tieši ar vienības spēkiem un robežapsardzības karaspēka iecirkņa materiāliem.

Pastāvot šādai ēku īres sistēmai, vienība iesniegs savus rēķinus par remontu, kas sarežģīs savstarpējo norēķinu kārtošanu.

Lūdzu Jūsu norādījumus par augstākminēto ēku nodošanu IeTK robežapsardzības karaspēka bilancē.

 

10. robežapsardzības vienības priekšnieks

pulkvedis Martjuševs

Vienības komandiera vietnieks

apgādes jautājumos majors Petrosjans

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 135. l., 33. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b. b. Ķīsim, Tabakam un A. Deglavam slēdzienam. 27.01.45. V. Lācis.

Piekrītu nodot tikai nomā. Nodot bilancē ir aizliegts arī ar republikas likumiem, PSRS TKP 1944. gada 31. decembra lēmumu.

1945. g. 30.01. Deglavs.

 


 

35. Sarkankarogotās Baltijas flotes Sevišķā jūras aizsardzības rajona aizmugures dienesta priekšnieka ģenerālmajora Peškova 1945. gada 31. janvāra lūgums LPSR TKP priekšsēdētājam V. Lācim nodot ēkas Jūras kara flotes tautas komisariāta bilancē

 

PSRS Jūras kara flotes tautas komisariāts

Sarkankarogotās Baltijas flotes Rīgas nocietinātā rajona

aizmugures dienesta pārvalde

 

Nr. 402 - s                                                   1945. gada 31. janvārī

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

priekšsēdētājam b. LĀCIM

 

DIENESTA ZIŅOJUMS

 

Ar Latvijas PSR TKP 1944. gada 15. decembra lēmumu Nr. 336 Jūras kara flotes komisariātam Rīgas pilsētā nodotas 14 ēkas ar ilgtermiņa nomas tiesībām. Ņemot vērā, ka Jūras kara flotes karaspēka daļu un iestāžu bāzēšanās Rīgā būs pastāvīga, kā arī ar nolūku pareizi ekspluatēt aizņemtās ēkas, uzturēt tās pastāvīgā kārtībā, lūdzu Jūs kārtējā republikas TKP sēdē izvirzīt jautājumu par norādīto ēku nodošanu Jūras kara flotes tautas komisariāta bilancē. Šajā jautājumā Jums bija personiskas sarunas ar b. b. Korčaginu un Talanovu no Maskavas, kurās Jūs apsolījāt apmierināt Jūras kara flotes tautas komisariāta lūgumu.

Ēku sarakstu, kuras LPSR TKP nodod Jūras kara flotes tautas komisariātam, pievienoju.*

Vienlaicīgi lūdzu nodot Jūras kara flotes tautas komisariāta bilancē Sarkankarogotās Baltijas flotes sanatorijām ēkas Rīgas Jūrmalā. Pilsētas izpildu komitejas māju nodošanas aktu pievienoju.*

 

Sarkankarogotās Baltijas flotes

Sevišķā jūras aizsardzības rajona

aizmugures dienesta priekšnieks

ģenerālmajors Peškovs

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 135. l., 96. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

Tieslietu komisijai. Lūdzu sagatavot jautājumu izskatīšanai Tautas Komisāru Padomē. 7. 02. V. Lācis.

b. Andersonam. Šo jautājumu uzskatīt par slepenu un visu darbu un saraksti veikt slepenā veidā. Slepenās daļas priekšnieks. Paraksts nesalasāms.

 

* Netiek publicēti.

 


 

36. Sarkanās armijas Gaisa kara spēku štāba priekšnieka aviācijas maršala Hudjakova 1945. gada 15. marta ziņojums LK(b)P CK otrajam sekretāram I. Ļebedevam par Ļeņingradas K. Vorošilova vārdā nosaukto aviācijas tehnisko kvalifikācijas celšanas kursu un 2. Ļeņingradas sarkankarogotās aviācijas tehniskās kara skolas pārcelšanu uz Rīgu

 

Ar ziņnesi

 

PSRS Aizsardzības tautas komisariāts

Sarkanās armijas Gaisa kara spēku štābs

 

Nr. 664707-s                                                1945. gada 15. martā

 

Latvijas K(b)P CK otrajam sekretāram

b.   ĻEBEDEVAM

 

1944. gada rudenī pie Jums komandētais aviācijas inženieru dienesta ģenerālmajors Ponomarjovs saņēma Jūsu piekrišanu par Ļeņingradas Gaisa kara akadēmijas izvietošanu Rīgas pilsētā, par ko Latvijas PSR TKP un LK(b)P CK pieņēma attiecīgu lēmumu (LPSR TKP un LK(b)P CK biroja 1944. gada 28. novembra sēdes protokols Nr. 87).

Sakarā ar to, ka PSRS valdība neuzskatīja par iespējamu akadēmijas izvietošanu Rīgā, Valsts aizsardzības komitejas loceklis b. Bulgaņins uzdeva šo jautājumu pārskatīt sekojošā kārtībā:

1.   Ļeņingradas Gaisa kara akadēmiju izvietot Ļeņingradas pilsētā Ļeņingradas sarkankarogoto K. Vorošilova vārdā nosaukto aviācijas tehnisko kvalifikācijas celšanas kursu un 2. Ļeņingradas Ļeņina komjaunatnes vārdā nosauktās kara aviācijas bruņojuma skolas telpās.

2.   Telpas, kuras Rīgā bija piešķirtas Ļeņingradas Gaisa Kara akadēmijai, nodot abām augstākminētajām kara aviācijas tehniskajām mācību iestādēm.

Lūdzu Jūs sniegt vispusīgu palīdzību pie Jums komandētajam Sarkanās armijas Gaisa kara spēku mācību iestāžu pārstāvim inženierpulkvedim M. Grigorjevam un kara skolu priekšniekiem inženierpulkvedim J. Ņikiforovam un inženierpulkvedim I. Blankam jautājumos par atbilstošu nepieciešamo telpu piešķiršanu, LPSR TKP un LK(b)P CK lēmuma pieņemšanu un tā izsniegšanu uz rokas inženierpulkvedim M. Grigorjevam, lai to iesniegtu PSRS Valsts aizsardzības komitejā.

 

Sarkanās armijas

Gaisa kara spēku štāba priekšnieks

aviācijas maršals Hudjakovs

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 4.-5. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

          Pie lietas. Kara sektors. Jautājums izlemts CK. 30.03.45.

 


 

37. Ļeņingradas frontes pavēlnieka vietas izpildītāja ģenerālleitnanta Verjovkina-Rohaļska 1945. gada 19. marta pavēle frontes karaspēkam par karaspēka daļu izvietošanu Aizsardzības tautas komisariāta dzīvokļu fonda telpās

 

1945. gada 19. martā

 

PAVĒLE Nr. 041

Ļeņingradas frontes karaspēkam

 

S a t u r s:

          Par karaspēku daļu izvietošanos Aizsardzības tautas         komisariāta dzīvokļu fonda telpās un pasākumiem, lai           uzlabotu ēku uzturēšanu kārtībā un remontu ‑ atjaunošanas         darbu izvēršanu.

 

Pārbaude ir noskaidrojusi, ka, Sarkanajai armijai atbrīvojot Rīgu, Tallinu un Viborgu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, frontes karaspēks, iestādes, mācību iestādes, kā arī civilās iestādes izvietojās un aizņēma dzīvokļu fondu, neņemot vērā to, kam aizņemtās telpas piederēja. Tā rezultātā, izvietojot šajās pilsētās un vietās armijas aizmugures dienestus, vairākas saglabājušās, Aizsardzības tautas komisariātam piederošās ēkas, izrādījās civilo iedzīvotāju un citu tautas komisariātu resoru aizņemtas, bet karaspēka daļas un iestādes aizņem telpas civilajās mājās un tāds stāvoklis turpina palikt līdz pat šim laikam.

Mēbeles un cits dzīvokļu īpašums, kurš pieder Aizsardzības tautas komisariātam, tiek izsaimniekots, ēku remonts un atjaunošanas darbi netiek veikti, bet minēto pilsētu garnizoni un armijas aizmugures dienesta karaspēka daļas, kuras ir aizņēmušas civiliedzīvotājiem un citiem tautas komisariātiem piederošās ēkas, ar saviem spēkiem un līdzekļiem atjauno to dzīvokļu fondu, kurš nepieder Aizsardzības tautas komisariātam, izlietojot līdzekļus, kuri piešķirti Aizsardzības tautas komisariāta ēku remontam un atjaunošanai.

Lai panāktu vajadzīgo kārtību Aizsardzības tautas komisariātam piederošā dzīvokļu fonda ekspluatācijā, Aizsardzības tautas komisariāta ēku atjaunošanā un uzturēšanā ‑

p a v ē l u:

 

1)   Rīgas, Tallinas, Viborgas, Tartu un Valmieras garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļas, kuras saistītas ar Aizsardzības tautas komisariāta dzīvokļu fonda ekspluatācijas, remontu un atjaunošanas darbu vadību minētajās pilsētās un armijas aizmugurē pakļaut 8., 23. un 67. armijas aizmugures dienesta priekšniekiem, atstājot frontes intendantam tiešu pakļautību DzED.

2)   8., 23. un 67. armijas kara padomēm:

a)    laikā līdz 1945. gada 30. aprīlim veikt karaspēka daļu pārcelšanu uz Aizsardzības tautas komisariāta ēkām, atbrīvojot tās no civilajām iestādēm, citu tautas komisariātu resoriem (vienalga, kas tās būtu aizņēmis) un civilajiem iedzīvotājiem un norādītajā termiņā atbrīvot civilo iedzīvotāju un resoru fondu, kuru patreiz ir aizņēmušas karaspēka daļas un iestādes armijas aizmugures dienesta robežās;

b)   uzskaitīt un savākt visas mēbeles, kuras pieder aizsardzības Tautas komisariātam un kuras atrodas civilo iestāžu un iedzīvotāju lietošanā, sakārtojot tās ekspluatācijas stāvoklī.

8. un 67. armijas kara padomēm noteikt to mēbeļu un inventāra atrašanās vietu, kurš piederēja bijušajam Baltijas kara apgabalam un uzskaitīts bijušajā inventarizācijā, ņemt to uzskaitē un uzskaites sarakstu ar frontes aizmugures dienesta priekšnieku iesniegt man līdz 1945. gada 30. aprīlim.

1941. gada inventarizācijas ziņas par telpu un mēbeļu piederību Aizsardzības tautas komisariātam atrodas pie šo garnizonu DzED priekšniekiem;

c) karaspēka daļu un iestāžu izvietošanas plānu Aizsardzības tautas komisariāta fonda telpās ar frontes aizmugures dienesta priekšnieku iesniegt man līdz 1945. gada 15. aprīlim.

Turpmāk jebkādu karaspēka daļu un iestāžu izvietošanu Aizsardzības tautas komisariāta fonda telpās veikt tikai ar frontes aizmugures dienesta priekšnieka apstiprinājumu;

d)   sastādīt ēku remontu un atjaunošanas darbu plānu un ar frontes aizmugures dienesta priekšnieku iesniegt līdz 1945. gada 25. aprīlim;

e)    krasi uzlabot visu ēku, dzīvokļu un īpašuma ekspluatāciju, nozīmējot katrā kara pilsētiņā atbildīgu virsnieku tā novērošanai;

f)     remontu un atjaunošanas darbu veikšanai sagatavot nepieciešamos celtniecības materiālus no vietējiem resursiem un organizēt uzņēmumus to izgatavošanai.

Par remontu - atjaunošanas darbu plānu izpildi ar frontes aizmugures dienesta priekšnieku ziņot katra mēneša 1., 11. un 21. datumā.

3.   Pēc tam, kad armijas būs iesniegušas, izskatīt fonda esamības un karaspēka daļu izvietošanas plānu aizsardzības tautas komisariāta ēkās, kā arī remontu - atjaunošanas darbu plānus un par rezultātiem ziņot frontes kara padomei to apstiprināšanai.

 

Ļeņingradas frontes

karaspēka pavēlnieka vietas izpildītājs

ģenerālleitnants Verjovkins-Rohaļskis

Kara padomes loceklis

ģenerālleitnants A. Kuzņecovs

Kara padomes loceklis

ģenerālleitnants N. Solovjovs

Frontes štāba priekšnieka vietnieks

ģenerālleitnants Gvozdņevs

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 135. l., 109.-111.lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

38. Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieka A. Petruševa 1945. gada 19. maija lūgums Ļeņingradas frontes intendantam ģenerālmajoram Nartovam saskaņot karaspēka daļu izvietošanu

 

SLEPENI

Eks. Nr. 2

 

Nr. 409-s                                                     1945. gada 19. maijā

 

Ļeņingradas frontes intendantam

ģenerālmajoram b. NARTOVAM

 

 

Lai izvairītos no daudzām nesaskaņotām darbībām no Ļeņingradas frontes karaspēka daļu, bet turpmāk no Ļeņingradas kara apgabala puses, lūdzu dot attiecīgo norādījumu visām garnizonu dzīvokļu ekspluatācijas daļām Latvijas PSR par stingru nepieciešamību garnizonu dzīvokļu ekspluatācijas daļām saskaņot savu darbību ar attiecīgajām pilsētu un apriņķu izpildu komitejām jautājumā par karaspēka daļu izvietošanu Latvijas PSR teritorijā un sadarbību ar tām.

Vienlaicīgi lūdzu paredzēt turpmākās stacionārās izvietošanas plānus un iesniegt tos Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes speciālajā daļā.

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

priekšsēdētāja vietnieks A. Petruševs

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 135. l., 140. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

39. Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1945. gada 21. jūnija lēmums par telpu piešķiršanu Baltijas kara apgabala štāba izvietošanai

 

SLEPENI

Eks. Nr. 2

 

Rīga                                                             1945. gada 21. jūnijā

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

LĒMUMS Nr. 584-s

 

Par telpu piešķiršanu Baltijas kara apgabala

štāba izvietošanai

 

Saskaņā ar Sarkanās armijas mītnes augstākā virspavēlnieka biedra Staļina norādījumu par Baltijas kara apgabala štāba izvietošanu Rīgas pilsētā, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome n o l e m j:

1.   Piešķirt Rīgas pilsētā Baltijas kara apgabala štāba izvietošanai ēkas saskaņā ar pielikumu Nr. 1.

2.   Uzdod Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam b. A. Deglavam, Latvijas PSR izglītības tautas komisāram b. Strazdiņam, LPSR iekšlietu tautas komisāram b. Eglītim, LPSR vietējās kurināmā rūpniecības tautas komisāram b. Žukam, LPSR celtniecības un celtniecības materiālu tautas komisāram b. Kviesim un to citu organizāciju un iestāžu vadītājiem, kuras tiek pārceltas uz citām telpām un sablīvētas, nodrošināt šī lēmuma izpildi un divu dienu laikā atbrīvot tās ēkas, kuras uz laiku tiek nodotas Baltijas kara apgabala štābam. Pielikums Nr. 2.*

3. Uzdot Rīgas garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļai nepieļaut dzīvojamo māju pārbūvēšanu un pārkārtošanu par kazarmām karaspēka daļu izvietošanai.

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

priekšsēdētāja vietnieks J. Ronis

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

lietu pārvaldnieks O. Stanke

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 9. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b. Kalnbērziņam. Iepazīstināt Ļebedevu.

 

* Netiek publicēts.

 


 

40. Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1945. gada 21. jūnija lēmuma Nr. 584-s pielikums par Baltijas kara apgabala štāba izvietošanai pagaidu lietošanā nododamām ēkām

 

Pielikums Nr. 1

 

Latvijas PSR TKP 1945. gada 21. jūnija

LĒMUMS Nr. 584-s

 

Baltijas kara apgabala štāba izvietošanai pagaidu lietošanā

nododamo ēku saraksts

 

 

Nr. p. k.

Mājas adrese

Vai agrāk bija ATK pārziņā

Stāvi

Platība

Nozīme

1.

Brīvības ielā 31

nebija

4

133/4000

nedzīvojamā

2.

Brīvības ielā 34/36

nebija

5

48/960

dzīvojamā

3.

Brīvības ielā 93

nebija

6

170/3400

dzīvojamā

4.

Brīvības ielā 95

nebija

5

66/1400

nedzīvojamā

5.

Antonijas ielā 12

nebija

5

35/700

dzīvojamā

6.

Palasta ielā 9

nebija

2,5

30/700

nedzīvojamā

7.

Raiņa bulv. 13

nebija

3

30/700

nedzīvojamā

8.

Raiņa bulv. 15

nebija

-

1 dzīv./

158

dzīvojamā

9.

Kirova ielā 23

nebija

5

100/2000

dzīvojamā

10.

Kirova ielā 19

nebija

5

60/1300

dzīvojamā

11.

Valdemāra ielā 28

nebija

-

5. ist./100

dzīvojamā

12.

Padomju bulv. 18

nebija

5

2 stāvi

45/700

nedzīvojamā

13.

Skolas ielā 23

nebija

2

21/420

dzīvojamā

14.

Raiņa bulv. 27

bija

5

80/2200

dzīvojamā

15.

Kirova ielā 29, 3. korpuss

bija

3

84/2076

dzīvojamā

16.

Kirova ielā 31

nebija

5

75/1700

dzīvojamā

17.

Kirova ielā 31a

nebija

5

135/3750

dzīvojamā

18.

Sarkanarmi-jas ielā 57

nebija

3

114/2510

fabrika

19.

Strēlnieku ielā 1

nebija

5

60/1900

nedzīvojamā

20.

Smilšu ielā 7

bija

4

69/1800

dzīvojamā

21.

Stabu ielā 23

nebija

5

69/1800

dzīvojamā

22.

Sķūņu ielā 15

bija

5

1412

nedzīvojamā

23.

Lāčplēša ielā 28-30

nebija

2

22/604

dzīvojamā

24.

Ģertrūdes ielā 2 (3.korp.)

nebija

2

34/731

dzīvojamā

25.

Trokšņu ielā 4

nebija

2

70/2118

nedzīvojamā

26.

Amatu ielā 4

nebija

5

100/2500

nedzīvojamā

27.

Kalnciema ielā 12a

nebija

5

25/750

nedzīvojamā

28.

Sverdlova ielā 14, 16,18

nebija

5

25/750

dzīvojamā

29

Smilšu ielā 7

bija

4

69/1800

dzīvojamā

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

lietu pārvaldnieks (O. Stanke)

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 10. lp. Oriģināls. Tulkojums.

41. Baltijas frontes Inženieru pārvaldes Dzīvokļu ekspluatācijas daļas priekšnieka inženierpulkveža Sirotkina 1945. gada 9. jūlija dienesta ziņojums par karaspēka daļu, štābu un personālsastāva izvietošanu Rīgas pilsētā

 

SLEPENI

1945. gada 9. jūlijā

 

DIENESTA ZIŅOJUMS

par karaspēka daļu, štābu un personālsastāva

izvietošanu Rīgas pilsētā uz 1945. gada 8. jūliju

 

1.   Frontes štāba un karaspēka daļu štābu nodrošinātība ar telpām ir šāda:

 

Platība kvadrātmetros

 

nepieciešams

ir

pietrūkst

Frontes štābs

22 810

21 588

1272

Garnizona karaspēka daļu štābi

 

13 000

 

2700

 

10 800

Pavisam

35 810

24 238

11 572

 

Rīgas pilsētā pastāvīgi dislocēto karaspēka daļu personālsastāvs (izņemot virsniekus) izvietots saglabājušajās Aizsardzības tautas komisariāta ēkās.

2.   Rīgā izvietoto karaspēku daļu un frontes štāba ģenerāļu un virsnieku nodrošinātība ar dzīvokļiem:

 

Platība kvadrātmetros

 

 

nepieciešams

ir

pietrūkst

Frontes štāba virsnieki

45 350

6560

38790

Karaspēka daļu virsnieki

 

54 000

 

6000

 

48 000

Pavisam

99 350

12 560

86 790

 

3.   Rīgas pilsētā izvietotajām karaspēka daļām un frontes štābam nepieciešamā kopējā platība:

 

Platība kvadrātmetros

 

 

nepieciešams

ir

pietrūkst

Dzīvokļi

99 350

12 560

86 790

Štābu telpas

35 810

24 238

11 572

Pavisam

135 160

36 798

98 362

 

4. Pašreiz Rīgas pilsētā štābi, karaspēks un hospitāļi aizņēmuši šādas telpas:

 

Platība kvadrātmetros

 

 

 

ATK fonds

pilsētas fonds

pavisam

 

Ļeņingradas frontes karaspēka daļas u. c.

2860

25 100

27 980

 

Garnizona karaspēka daļas

14 302

10 990

25 292

 

Kara skolas un kultūras nami

10 128

17 300

27 428

 

Ļeņingradas frontes hospitāļi

5660

30 291

35 951

 

Pretgaisa aizsardzības 2.korpuss

9445

11 895

21 340

 

Baltijas fronte

39 828

29 930

69 258

 

Pavisam

81 723

125 506

207 229

 

5. Uz Ļeņingradas frontes karaspēka daļu, hospitāļu, citu karaspēka daļu un daļējas pretgaisa aizsardzības artilērijas pulku izvešanas rēķina tiks atbrīvotas šādas platības:

 

Platība kvadrātmetros

 

 

 

ATK fonds

pilsētas fonds

pavisam

 

Ļeņingradas frontes karaspēka daļas

2860

25 100

27 960

 

Ļeņingradas frontes hospitāļi

5660

30 291

35 951

 

Pretgaisa aizsardzības 2.korpusa daļas

-

4805

4905

 

Pavisam

8520

60 296

68 816

 

6. Ja Aizsardzības tautas komisariātam tiks saglabātas tās ēkas, kuras pašreiz faktiski aizņem karaspēks, štābi un hospitāļi, tad platību trūkums būs šāds:

 

 

Kvadrātmetri

Pavisam trūkst platību

98 362

Atbrīvo aizejošās karaspēka daļas

68 816

Pietrūkst

29 546

 

7.   Telpu trūkumu ‑ 29 546 m2 ir paredzēts segt:

 

 

 

 

Kvadrātmetri

1.

Ar štābu telpu sablīvēšanu un to nodošanu virsnieku kopmītnēm

7447

2.

Realizējot Rīgas pilsētas izpildu komitejas 1945. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 18-s par 386 dzīvokļu (ar aptuveno platību ‑ 19 600 m2) piešķiršanu, atskaitot 51 dzīvokli  3060 m2 platībā

16 240

3.

Ar pilsētas papildus fonda piešķiršanu

5659

 

Visi vajadzību aprēķina skaitļi ņemti tikai no zināmajām karaspēka daļām un štābiem, kuri tiks izvietoti Rīgā. Ievedot jaunas karaspēka daļas un štābus, vajadzība pēc telpām atbilstoši palielināsies.

8. Ne visas tās ēkas, kuras atbrīvos Ļeņingradas frontes karaspēka daļas un kuras turpmāk paredzētas frontes štābiem, iestādēm un dzīvokļiem, ir teritoriāli labvēlīgi izvietotas izmitināšanai. Praktiski veicot izvietošanas darbus, ir iespējams nodot pilsētai minētās ēkas un agrāk (1941. gadā) no pilsētas saņemtās atsevišķās mājas, kuras pieder Aizsardzības tautas komisariātam, piemēram:

 

Nr. p. k.

Adrese

Platība m2

Kas aizņēmis

1.

Rūpniecības ielā 19 (mājas otra puse)

1348

Pilsētas dzīvokļu pārvalde

2.

Tērbatas ielā 40

1672

Privātie īrnieki

3.

Brīvības ielā 157

2993

Privātie īrnieki

4.

Brīvības ielā 107

381

Privātie īrnieki

5.

Kalēju ielā 6 un citas

1300

Privātie īrnieki

 

Visas šīs ēkas 1941. gadā piederēja PSRS Aizsardzības tautas komisariātam un tās aizņēma Sarkanās armijas virsnieku dzīvokļi.

To māju kopējā platība, kuras palikušas neskartas un kuras 1941. gadā piederēja Aizsardzības tautas komisariātam, bet tagad tās aizņēmušas privātpersonas, republikāniskās, valsts un Sarkankarogotās Baltijas flotes iestādes, ir 38456 m2.

9.   To platību skaitā, kuras no pilsētas tiek pieprasītas saskaņā ar šī dienesta ziņojuma 6. punktu, nepieciešams iekļaut šādas mājas:

 

Nr. p. k.

Adrese

Kas aizņēmis

Platība

Kas bija aizņēmis 1941. gadā

1.

Valdemāra 11a

Republikas Ārlietu taut. komisariāts

579

Apgabala pavēlnieka dzīvoklis

2.

Baznīcas 25

Republikas Sociālās nodr. taut. komisariāts

1092

Kara padomes loc. un štāba priekšnieka dzīvokļi

3.

Valdemāra 9

Apriņķa prokurors un privātpersonas

2440

Apgabala augstāko virsnieku dzīvokļi

4.

J. Alunāna 1

Republikāniskais spec. tirdz. trests

700

Privātie iedzīvotāji

5.

J. Alunāna 2a

Pārtikas tirdz. taut. kom. tresti

1200

Privātie iedzīvotāji

 

 

Pavisam

6008

 

 

Tas ir, salīdzinot ar papildus pieprasīto platību, 6008-5959 =

149 m2.

10. Brīvās apdzīvojamās platības meklēšana saskaņā ar Rīgas pilsētas izpildu komitejas 1945. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 18-s rajonu dzīvokļu pārvaldēs notiek ļoti lēni. Galvenokārt tiek piešķirti neērti dzīvokļi, ar lielām caurstaigājamām istabām, kas nepieļauj vienā dzīvoklī ievietot vairākas virsnieku ģimenes, pie tam tie nav labiekārtoti.

(..)

11. Ārkārtīgi smags stāvoklis, lai pilsētā izvietotu štābus un personālsastāvu, izveidojies ar mēbelēm, it īpaši ar darbu kabinetu un frontes pavēlniecības dzīvokļu mēbelēšanu. Frontes rīcībā esošais nelielais mēbeļu daudzums galvenokārt sastāv no dažāda veida lētiem mēbeļu modeļiem.

 

Priekšlikumi:

Lūgt Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomi un Latvijas K(b)P Centrālo komiteju:

1. Nodot Aizsardzības tautas komisariāta (Baltijas frontes) rīcībā dzīvokļu vajadzībām frontes Kara padomes un štāba priekšnieka dzīvokļiem:

a)    māju Valdemāra ielā 11a                      ‑ 576 m2

b)   māju Baznīcas ielā 25                          ‑ 1092 m2.

2.   Nodot Aizsardzības tautas komisariātam (Baltijas frontei) pēc īpaša saraksta visas tās ēkas, kuras atbrīvo Ļeņingradas frontes karaspēka daļas un iestādes ‑ 50 296 m2.

3.   Nodot Aizsardzības tautas komisariātam (Baltijas frontei) pēc īpaša saraksta visas tās ēkas, kuras pašreiz faktiski aizņem garnizona karaspēka daļas, neskaitot š. g. jūnijā frontei piešķirtās ēkas ar kopējo platību:

     pavisam aizņemti pilsētas fondā ‑ 125 506 m2.

No šī daudzuma jāsaņem tās platības, kuras atbrīvo Ļeņingradas frontes karaspēka daļas un iestādes ‑ 50 298 m2. Frontes štābam jūnijā piešķirti 22 058 m2. Virsnieku un ģenerāļu dzīvokļiem piešķirti 7263 m2. Jānodod garnizona karaspēka daļām 45 887 m2.

4.   Uzdot Rīgas pilsētas izpildu komitejai pastiprināt 1945. gada 29. jūnija lēmuma izpildi par 386 dzīvokļu piešķiršanu.

5.   Piešķirt Karas padomes un štāba priekšnieka darba kabinetu iekārtošanai nepieciešamo stila mēbeļu daudzumu no tām mēbelēm, kuras atrodas republikas tautas komisariātu rīcībā.

 

Baltijas frontes Inženieru pārvaldes

Dzīvokļu ekspluatācijas daļas priekšnieks

inženierpulkvedis Sirotkins

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 15.-18.. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

42. Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka armijas ģenerāļa I. Bagramjana 1945. gada 12. jūlija pavēle par Baltijas kara apgabala formēšanu

 

SLEPENI

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

Lietu pārvaldes slepenā daļa

 

1945. gada 14. jūlijā

 

PAVĒLE Nr. 1

Baltijas kara apgabala karaspēkam

 

Rīga                                                            1945. gada 12. jūlijā

 

S a t u r s: Par Baltijas kara apgabala formēšanu

 

1. Ar PSRS Aizsardzības tauta komisāra 1945. gada 9. jūlija pavēli Nr. 0139 Lietuvas un Latvijas PSR sastāvā ir saformēts Baltijas kara apgabals. Apgabala pārvalžu formēšana jāveic 1. Baltijas frontes Lauka pārvaldei.

Par Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieku esmu nozīmēts es.

Par apgabala Kara padomes locekli iecelts ģenerālleitnants M. Rudakovs.

Par apgabala štāba priekšnieku iecelts ģenerālleitnants V. Vaškevičs.

Apgabala pārvalde dislocējas Rīgas pilsētā.

2.   Līdz ģenerālleitnanta V. Vaškeviča atbraukšanai apgabala štāba priekšnieka pienākumu izpildi uzdodu 1. Baltijas frontes štāba priekšnieka vietniekam gvardes ģenerālmajoram F. Bobkovam.

3.   Baltijas kara apgabalā iekļaut tās karaspēka apakšvienības, kuras minētas pielikumā Nr. 1.*

Pieņemt apgabala sastāvā tās daļas un iestādes, kuras minētas pielikumā Nr. 2*, lai pēc tam, saskaņā ar Sarkanās armijas Ģenerālštāba norādījumu, nosūtītu uz citiem kara apgabaliem.

 

Baltijas kara apgabala

karaspēka pavēlnieks

armijas ģenerālis Bagramjans

BKA Kara padomes loceklis

ģenerālleitnants Rudakovs

Apgabala štāba priekšnieka vietas izpildītājs

gvardes ģenerālmajors Bobkovs

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 131. l., 1. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

* Netiek publicēts.

 


 

43. Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka armijas ģenerāļa I. Bagramjana 1945. gada 23. jūlija pavēle par kārtības nodrošināšanu Rīgas Jūrmalas vasarnīcu rajonā

 

SLEPENI

Eks. Nr. 22

 

Rīgā, 1945. gada 23. jūlijā

 

PAVĒLE Nr. 09

Baltijas kara apgabala karaspēkam

 

S a t u r s: Par kārtības nodrošināšanu Rīgas Jūrmalas vasarnīcu                                    rajonā

 

Līdz pat šim laikam karaspēka daļas un iestādes turpina patvaļīgi izvietoties Rīgas pilsētas vasarnīcu rajonos.

Bezsaimnieciskuma rezultātā vasarnīcas tiek sagrautas. Karaspēka daļas, iestādes un atsevišķas militārpersonas, aizbraucot, aizved mēbeles un iekārtas, ar ko nodara valstij zaudējumus.

Garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļa tā vietā, lai veiktu pasākumus šādas ālēšanās novēršanai, sāka dalīt varu ar Vasarnīcu trestu, kas radīja valdības noteiktās vasarnīcu fonda izmantošanas kārtības pārkāpumus.

Lai nodibinātu pienācīgu kārtību Rīgas garnizona vasarnīcu rajonos,

p a v ē l u:

1.   Tās vasarnīcas, kuras atrodas Rīgas Jūrmalas zonā, nodot Vasarnīcu tresta pārziņā un turpmāk aizņemt tikai pēc saskaņošanas ar vasarnīcas trestu.

2.   Rīgas garnizona priekšniekam ģenerālleitnantam Samarskim:

a)    palielināt Rīgas Jūrmalas kara komandatūras strēlnieku nodaļu līdz 15 cilvēkiem un veikt patrulēšanu nakts laikā uz to karaspēka daļu un iestāžu rēķina, kuras izvietotas pilsētā;

b)   izvest no Rīgas pilsētas vasarnīcu rajoniem šādas karaspēka daļas un iestādes: Ļeņingradas frontes politsastāva kursus, Jūras kara flotes tautas komisariāta pārcelšanas darbu ražošanas 2. izlūkgrupu, 345. Atsevišķo ložmetēju ‑ artilērijas bataljonu, Ļeņingradas frontes jaunāko leitnantu kursus, pretgaisa aizsardzības 2. korpusa 1530. zenītartilērijas pulka 3. divizionu, hidrometeodienesta atpūtas namu, 138. atsevišķo tiltu celtniecības bataljonu, Iekšlietu tautas komisariāta dzelzceļa apsardzes 6 bataljonus, 10. robežsargu pulka 9 robežapsardzības vienības, 130. Latviešu strēlnieku korpusa apakšvienības un nocietinātā rajona apakšvienības.

Piešķirt 15 vasarnīcas latviešu korpusa virsnieku sastāvam un 10 vasarnīcas Rīgas jūras līča apsardzes 345. ložmetēju artilērijas bataljona virsnieku sastāvam;

c)    aizliegt karaspēka daļu un iestāžu izvietošanu vasarnīcu rajonos bez kara apgabala štāba atļaujas;

d)   nekavējoties noņemt karaspēka daļu un iestāžu nolikto apsardzi pie neaizņemtajām vasarnīcām. Vasarnīcas pret aktu nodot Vasarnīcu trestam;

e)    noteiktā veidā pārtraukt karaspēka daļu un iestāžu bezsaimniecisko attieksmi pret vasarnīcu telpām. Aizliegt mēbeļu un iekārtu aizvešanu no vasarnīcām;

f)     nodibināt pienācīgu militāru kārtību norādītajā rajonā, saucot pie atbildības tās personas, kuras pārkāpj valdības noteikto vasarnīcu izmantošanas kārtību.

3.   Rīgas garnizona DzED priekšniekam nodot Vasarnīcu trestam visas tās vasarnīcas, kuras agrāk aizņēma karaspēka daļas un iestādes, kopā ar tajās esošajām mēbelēm, nepieļaujot to izņemšanu.

4.   Kara apgabala intendantam atstāt garnizona DzED rīcībā ģenerāļu un virsnieku sastāvam nepieciešamo vasarnīcu skaitu, noformējot to nodošanu Vasarnīcu trestam ar Latvijas PSR TKP valdības komitejas palīdzību.

5.   Rīgas garnizona priekšniekam ģenerālleitnantam b. Samarskim par šīs pavēles izpildi ziņot man 1945. gada 30. jūlijā.

 

Baltijas kara apgabala

karaspēka pavēlnieks

armijas ģenerālis (Bagramjans)

Baltijas kara apgabala Kara padomes loceklis

ģenerālleitnants (Rudakovs)

Kara apgabala štāba priekšnieks

ģenerālleitnants (Vaškevičs)

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 131. l., 16.-17. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

Lasīju. Iepazīstināt b. Roni, Plūdoni, Čadajevu, Stanki. V. Lācis. 3.08.45. g.

Plūdonis. 4.08.

Stanke. 4.08.


 

44. Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka armijas ģenerāļa I. Bagramjana 1945. gada 3. augusta lūgums LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam V. Lācim piešķirt kara apgabalam ēkas un dzīvokļus

 

SLEPENI

 

PSRS Aizsardzības tautas komisariāts

Baltijas kara apgabala

karaspēka pavēlnieks

 

1945. gada 3. augustā

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

priekšsēdētājam b. V. LĀCIM

 

K o p i j a: LK(b)P CK sekretāram b. J. Kalnbērziņam

 

Ar Rīgas pilsētas izpildu komitejas 1945. gada 26. jūnija lēmumu Nr. 392 Rīgas garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļai tika uzdots nodot pilsētas Dzīvokļu pārvaldei mājas Pārdaugavā, Meža ielā Nr. 4 un Sētas ielā Nr. 1. Šis lēmums tika pieņemts tajās laikā, kad šīs mājas vēl aizņēma hospitāļi.

Saskaņā ar norunu ar Jums un pamatojoties uz Aizsardzības tautas komisariāta 1942. gada 20. februāra pavēli, es š. g. 6. jūlijā izdevu pavēli, ar kuru uzdevu savam vietniekam ģenerālleitnantam Kosarevam izvest karaspēka daļas un hospitāļus no dzīvojamām mājām un visas atbrīvotās mājas nodot kara apgabala Dzīvokļu ekspluatācijas daļai, lai tur izvietotu virsnieku sastāvu, jo Rīgas pilsētas izpildu komitejai no tās rīcībā esošā dzīvokļu fonda nav iespējas nodrošināt ar dzīvokļiem kara apgabala virsnieku sastāvu.

Saskaņā ar dienesta ziņojumu, kuru kara padomes loceklis ģenerālleitnants Rudakovs iesniedza LK(b)P CK (b. Ļebedevam) kopējā nepieciešamā apdzīvojamā platība kara apgabala štāba un garnizona karaspēku daļu dzīvokļiem ir 99 350 m2, no kuriem 60 000 m2 paredzēts saņemt uz to māju un hospitāļu rēķina, kurus atbrīvo Ļeņingradas frontes un pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas.

Līdz š. g. 1. augustam no 8 tūkstošiem štāba un garnizona karaspēka daļu virsniekiem dzīvokļos izvietoti tikai 650 cilvēki. Pārējie atrodas kazarmu dzīvokļos vai nometnēs. Pēc nometņu laika izbeigšanās un karaspēka izvietošanas ziemas mītnēs jautājums par virsnieku sastāva dzīvokļiem kļūs katastrofāls.

Mājā Meža ielā Nr. 4 tagad izvietotas 45 virsnieku ģimenes un mājā Sētas ielā Nr. 1 ‑ kara apgabala politsastāva virsnieku kursi ‑ 300 cilvēki.

Kara apgabala rīcībā nav telpu, lai atbrīvotu augstākminētās mājas. Tādai ievērojamai virsnieku skaita pārcelšanai, bez šaubām, būs virkne negatīvu parādību, kas prasīs Rīgas pilsētas izpildu komitejai piešķirt atbilstošu apdzīvojamo platību. Minētās mājas ir dzīvokļu tipa un pārveidot tās par Radiopunktu laikā, kad pilsētā ir liels dzīvokļu fondu trūkums, nav lietderīgi un ir pretrunā ar PSRS TKP norādījumiem par dzīvokļu fonda saglabāšanu.

Es Jūs lūdzu:

1.   Dot norādījumu par māju Meža ielā Nr. 4 un 4a un Sētas ielā Nr. 1 nodošanu Baltijas kara apgabalam.

2.   Piešķirt tiesības Baltijas kara apgabalam izvietot virsnieku sastāvu tajās pilsētas fonda dzīvojamās mājās, kuras atbrīvo karaspēka daļas un hospitāļi.

3.   Uzdot Rīgas pilsētas izpildu komitejai pilnīgi nodrošināt kara apgabalu ar virsnieku sastāvam nepieciešamajiem dzīvokļiem.

 

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks

armijas ģenerālis I. Bagramjans

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 131. l., 22.-23. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

Lasīju. V. Lācis. 3.08.45. g.

Plūdonis. 9.08.

 


 

45. Izvilkums no Rīgas pilsētas izpildu komitejas 1945. gada 4. augusta lēmuma par iedzīvotāju pārcelšanu no Bolderājas un Daugavgrīvas

 

Kopija

1945. gada 4. augustā

 

Rīgas pilsētas izpildu komitejas

LĒMUMS

 

Par iedzīvotāju pārcelšanu no Bolderājas un Daugavgrīvas

 

Pamatojoties uz LK(b)P CK 1945. gada 21. marta lēmumu, protokols Nr. 103, § 5 “Par teritorijas atsavināšanu PSRS Jūras karas flotes tautas komisariāta Rīgas jūras kara bāzes celtniecībai”, Rīgas pilsētas izpildu komiteja n o l ē m a:

1. Līdz 1945. gada 20. augustam veikt iedzīvotāju pārcelšanu no Bolderājas-Daugavgrīvas ciemata saskaņā ar noteikto atsavināšanas plānu, piešķirot pārceļamajiem atbilstošu apdzīvojamo platību, bet māju īpašniekiem piešķirot pēc vērtības līdzvērtīgas atsevišķas dzīvojamās mājas sekojošā kārtībā:

a)    zvejniekus un viņu ģimenes, skaitā 30 ģimenes, kuras ir zvejnieku arteļa biedri, pārcelt uz tām piešķirtajām mājām ciematā “Buļļuciems” un “Stirnasrags” Rīgas Jūrmalas rajonā;

b)   fabriku “Lignums”, “Ķemmdzija”, Ceļu satiksmes tautas komisariāta kokmateriālu rūpnīcas un “Būvkeramikas” strādniekus un viņu ģimenes, skaitā 26 ģimenes, izvietot mājās, kuras pieder fabrikām “Lignums”, “Ķemmdzija”, “Būvkeramika” un Ceļu satiksmes tautas komisariāta kokmateriālu rūpnīcai;

c)    Bolderājas skolu skolotājus un iestāžu kalpotājus, skaitā 16 ģimenes, izvietot Rīgas pilsētas Ļeņina rajonā;

d)   nestrādājošo iedzīvotāju ģimenes, skaitā 86, izvietot tām piešķirtajās mājās Asaros, Mellužos un Dubultos Rīgas Jūrmalas rajonā.

(..)

9. Lūgt Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieku dot rīkojumu karaspēka daļai l. p. 43690, kura aizņem fabrikas “Lignums” māju, to atbrīvot, lai atbrīvotajā mājā varētu izvietot tos fabrikas “Lignums” strādniekus, kuri jāpārceļ no Daugavgrīvas, kā arī dot rīkojumu karaspēka daļām Nr. 13837 un 01473 atbrīvot to Daugavgrīvas ciematā aizņemtās mājas, lai tās nodotu celtniecības priekšniekam b. Afanasjevam.

(..)

 

Rīgas pilsētas izpildu komitejas

priekšsēdētājs A. Deglavs

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 373. l., 243.- 245. lp. Kopija. Tulkojums.

 


 

46. Ģenerālmajora Peškova 1945. gada 9. augusta lūgums Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam A. Deglavam piešķirt dzīvokļus Baltijas flotes zemūdeņu brigādes virsniekiem

 

SLEPENI

Eks. Nr. 3

 

1945. gada 9. augustā

 

Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam

b.   DEGLAVAM

 

K o p i j a: LPSR TKP priekšsēdētājam b. Lācim

        LK(b)P CK sekretāram b. Kalnbērziņam

 

Ar jūras kara flotes tautas komisāra lēmumu Sarkankarogotās Baltijas flotes sarkankarogotā zemūdeņu brigāde tiek pārdislocēta uz Rīgas pilsētu kā uz pastāvīgu bāzēšanās vietu.

Ņemot vērā brigādes personālsastāva lielos nopelnus dzimtenes labā Tēvijas kara laikā, personālsastāva ilgstošu prombūtni no savām ģimenēm, kā arī zemūdens flotes dienesta specifiku un grūtības, sarkankarogotās zemūdeņu brigādes personālsastāvam nepieciešamas vislabāk iekārtotas un ērtas dzīvojamās telpas.

Pievienojot augstākā, vecākā un vidējā virsnieku sastāva, Padomju Savienības varoņu un virsdienesta zemūdeņu speciālistu sarakstus, es lūdzu Rīgas pilsētas Dzīvokļu pārvaldes priekšnieka norādījumus par 261 dzīvokļa piešķiršanu Sarkankarogotās Baltijas flotes Rīgas kara ostai. No tiem 61 dzīvokli Rīgas pilsētas centrālajos rajonos augstākā un vecākā virsnieku sastāva un Padomju Savienības varoņu vajadzībām un 200 dzīvokļus citos Rīgas pilsētas rajonos vidējā virsnieku sastāva un virsdienesta speciālistu vajadzībām.

P i e l i k u m ā: saraksts uz 8 lapām tikai pie 1. un 4. eksemplāra.*

 

Ģenerālmajors Peškovs

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 26. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b.     Kalniņš iepazīstināts. 16.07. Paraksts nesalasāms.

 

* Netiek publicēts.


 

47. PSRS Jūras kara flotes tautas komisariāta pilnvarotā pulkveža Kostišina 1945. gada 13. augusta ziņojums LPSR TKP priekšsēdētājam V. Lācim, LK(b)P CK sekretāram J. Kalnbērziņam un Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniekam armijas ģenerālim I. Bagramjanam par sarkankarogotās krasta aizsardzības karaskolas pārcelšanu uz Rīgu

 

SLEPENI

Eks. Nr. 2

 

PSRS JKF Tautas komisariāta pilnvarotais

pulkvedis V. Kostišins

 

1945. gada 13. augustā

 

ZIŅOJUMS Nr 01

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājam b. V. LĀCIM

Latvijas K(b)P CK sekretāram b. J. KALNBĒRZIŅAM

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniekam

Padomju Savienības varonim armijas ģenerālim b. I. BAGRAMJANAM

 

K o p i j a: PSRS Jūras kara flotes tautas komisāra vietniekam flotes                       admirālim b. I. Isakovam

 

Saskaņā ar Jūsu piekrišanu izvietot Rīgas pilsētā JKF sarkankarogoto krasta aizsardzības karaskolu un no tā izrietošajiem apstākļiem veikti šādi pasākumi:

a)    tie skolas kursanti, kuri pabeiguši praksi rūpniecības uzņēmumos Ļeņingradā, Saratovā, Krasnojarskā un Čeļabinskā, telegrāfiski ir aizturēti prakses objektos, lai no turienes dotos uz skolas pastāvīgās dislokācijas vietu ‑ Rīgas pilsētu, jo skolu atpakaļ uz Vladivostoku nosūtīt nav iespējams;

b)   sakarā ar to, ka skolu Vladivostokā nav iespējams nokomplektēt ar maiņas sastāvu (kursantu uzņemšana pirmajos kursos), ko radījuši kara apstākļi Tālajos Austrumos, kursantu uzņemšana no rietumu apgabaliem pārcelta uz Rīgu;

c)    speciālā komanda skolas pieņemšanas pasākumu veikšanai, kura savlaicīgi bija izsaukta no Vladivostokas un gaidīja izsaukumu Sevastopolē, pa telegrāfu ir izsaukta uz Rīgu.

Ņemot vērā ārkārtīgi ierobežotos termiņus, lai izpildītu organizatoriskos un remontu-celtniecības pasākumus skolas izvietošanai Rīgas pilsētā, es neatlaidīgi lūdzu pieņemt lēmumu par JKF sarkankarogotās krasta aizsardzības karaskolas izvietošanu pēc viena no ziņojumā Jums izklāstītajiem izvietošanas variantiem un skolai paredzēto ēku steidzamu atbrīvošanu.

 

PSRS JKF tautas komisariāta pilnvarotais

pulkvedis Kostišins

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 27.-28. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b. Kalnbērziņš ir iepazīstināts.

b. Celovs ir iepazīstināts.

b. Krūmiņam. Pasekojiet, kā šis jautājums tiks izlemts Tautas Komisāru Padomē. 3.10.45.

Paraksts nesalasāms.

LPSR TKP lēmums Nr. 805 pieņemts 1945. g. 31.08.

Tālāk teksts nesalasāms.

 


 

48. Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka vietnieka materiālās apgādes jautājumos ģenerālmajora Novikova 1945. gada 23. augusta lūgums LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam V. Lācim piešķirt telpas Baltijas kara apgabala pretizlūkošanas pārvaldei “Smerš”

 

1945. gada 23. augustā

 

LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam

V.  LĀCIM

 

Baltijas kara apgabala pretizlūkošanas pārvaldes ”Smerš” patreizējā izvietošana pilnīgi neatbilst šīs ieroču šķiras darba specifiskajām prasībām.

Lai pārvaldei radītu nepieciešamos darba apstākļus, es lūdzu Jūsu lēmumu tās izvietošanai nodot divas mājas:

1.   Māju Strēlnieku ielā Nr. 9 ar lietderīgo platību 2300 m2. Šo māju dzīvokļiem ir aizņēmis Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka 10. robežsargu vienības personālsastāvs, kura tagad tiek pārcelta uz Pārdaugavu.

2.   Māju Strēlnieku ielā Nr. 7 ar lietderīgo platību 483 m2. Šajā mājā dzīvo 17 Rīgas pilsētas civiliedzīvotāji, kuri aizņem 356 m2 un Rīgas pilsētas dzīvokļu nodaļas strādnieki.

Kara apgabala pretizlūkošanas pārvaldes “Smerš” izvietošana šajās mājās nodrošinās tās normālu darbu.

 

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka

vietnieks materiālās apgādes jautājumos

ģenerālmajors Novikovs

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 131. l., 58. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

49. LPSR Tautas Komisāru Padomes 1945. gada 31. augusta lēmums Nr. 805 par PSRS JKF sarkankarogotās krasta aizsardzības karaskolas izvietošanu Rīgas pilsētā

 

1945. gada 31. augustā

 

LPSR Tautas Komisāru Padomes

LĒMUMS Nr. 805

 

Par PSRS JKF sarkankarogotās krasta aizsardzības

karaskolas izvietošanu Rīgas pilsētā

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

1.   Apmierināt PSRS Jūras kara flotes tautas komisariāta iesniegumu par JKF sarkankarogotās krasta aizsardzības karaskolas izvietošanu Rīgas pilsētā uz bijušās fabrikas “Holmas manufaktūra” ēku bāzes.

2.   Turpmāk, līdz speciālu ēku uzcelšanai, nodot Jūras kara flotes tautas komisariātam minētajiem mērķiem zemāk norādītās telpas Rīgas pilsētā:

a)    bijušās fabrikas “Holmas manufaktūra” ēkas Mazajā Nometņu ielā Nr. 16 tajās robežās, kuras norādītas pievienotajā kopijā no pilsētas plāna.

3.   Uzdot Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam b. A. Deglavam:

a)    līdz 1945. gada 20. augustam (tā tekstā) atbrīvot tās telpas, kuras ar šo lēmumu tiek nodotas JKF tautas komisariātam, pārvietojot iestādes, kuras tās aizņem, uz citām ēkām;

b)   piešķirt JKF tautas komisariātam Rīgas pilsētā nepieciešamo dzīvokļu daudzumu JKF sarkankarogotās krasta aizsardzības karaskolas virsnieku un pasniedzēju izvietošanai.

4.   Uzdot Latvijas PSR Valsts plāna komisijai (b. Veldre) piešķirt JKF sarkankarogotajai krasta aizsardzības karaskolai vietējās rūpniecības minimāli nepieciešamos celtniecības materiālus remontu un atjaunošanas darbu veikšanai piešķirtajās ēkās. Izpildes termiņš ‑ 1945. gada 25. augusts (tā tekstā).

5.   Uzdot LPSR Mežrūpniecības tautas komisariātam (b. Gustsons) un LPSR Vietējās rūpniecības tautas komisariātam (b. Ļebedevs) izvietot JKF sarkankarogotās krasta aizsardzības karaskolas pasūtījumus klašu un kazarmu mēbeļu izgatavošanai, daļēji izmantojot pasūtītāja darbaspēku.

Pasūtījumu izpildes termiņš ‑ 1945. gada 15. oktobris.

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

priekšsēdētājs (V. Lācis)

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

lietu pārvaldnieks (O. Stanke)

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 29. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

Rīkojumu deva LPSR TKP priekšsēdētājs Lācis. 1945. g. 5.10.

Paraksts nesalasāms.

 


 

50. Baltijas kara apgabala dzīvokļiem aizņemto vasarnīcu saraksts Rīgas Jūrmalā

 

1945. gada septembris

 

Nr. p. k.

Adrese

m2

 

1. Rīgas Jūrmala

 

1.

Meierovica prospekts 38

394

2.

Meierovica prospekts 36

500

3.

Meierovica prospekts 31

318

4.

Meierovica prospekts 31

74

5.

Dzintaru [prospekts] 3

415

6.

Dzintaru [prospekts] 3

298

7.

Dzintaru [prospekts] 3

67

8.

Dzintaru [prospekts] 5

323

9.

Ķemeru iela 42/44

257

10.

Bulduru prospekts 100

270

11.

Bulduru prospekts 57

312

12.

Bulduru prospekts 57

160

13.

Bulduru prospekts 55

207

14.

Bulduru prospekts 55

179

15.

Bulduru prospekts 55

54

16.

Bulduru prospekts 114

284

17.

Kara (domājams, Kāpu) iela 77

500

18.

Kara (domājams, Kāpu) iela 77

414

19.

Kara (domājams, Kāpu) iela 77

405

20.

Kara (domājams, Kāpu) iela 77

60

21.

Kara (domājams, Kāpu) iela 77

28

22.

Rotas iela 9

238

23.

Rotas iela 9

109

24.

Bulduru prospekts 101

303

25.

Bulduru prospekts 103

278

26.

Bulduru prospekts 105

382

27.

Bulduru prospekts 107

351

28.

Bulduru prospekts 109

433

29.

Bulduru prospekts 111

314

30.

Bulduru prospekts 113

404

31.

Bulduru prospekts 131

276

32.

Meža iela 113

345

33.

Meža iela 212

320

34.

Rotas iela 2

384

35.

Rotas iela 4

290

36.

Rotas iela 6

315

37.

20. līnija 4

274

38.

Rotas iela 1

244

39.

Meža prospekts 117

281

40.

Meža prospekts 125

294

41.

Dzintaru prospekts 7

263

42.

Dzintaru prospekts 8

310

43.

Dzintaru prospekts 9

247

44.

Dzintaru prospekts 11

327

45.

Dzintaru prospekts 13/15

405

46.

Dzintaru prospekts 17

375

47.

Smiltenes iela 3/5

251

48.

Bulduru prospekts 1

283

49.

Bulduru prospekts 1

121

50.

Bulduru prospekts 3

145

51.

Bulduru prospekts 3

37

52.

Bulduru prospekts 3

239

53.

Bulduru prospekts 5

141

54.

Bulduru prospekts 5

225

55.

Bulduru prospekts 5

80

56.

Bulduru prospekts 4

378

57.

Bulduru prospekts 7

398

58.

Bulduru prospekts 7

1401

59.

Bulduru prospekts 10

578

60.

Bulduru prospekts 9

860

61.

Bulduru prospekts 11

366

62.

Bulduru prospekts 11

77

63.

Bulduru prospekts 11

102

64.

Bulduru prospekts 13

958

65.

Bulduru prospekts 13

154

66.

Bulduru prospekts 15

103

67.

Bulduru prospekts 15

188

68.

Bulduru prospekts 49

915

69.

Bulduru prospekts 75

323

70.

Bulduru prospekts 121

480

71.

Bulduru prospekts 138

426

72.

Bulduru prospekts 65

454

73.

Bulduru prospekts 86

388

74.

Brīvības ielā 110

440

75.

Vienības prospekts 20

589

 

Vecāķi

 

76.

Jūras prospekts 15

193

77.

Jūras prospekts 15

197

78.

Daugavas prospekts 4

203

79.

Daugavas prospekts 7

210

80.

Upes prospekts 19

179

81.

Upes prospekts 19

325

82.

Upes prospekts 19

44

83.

Upes prospekts 11

499

84.

Upes prospekts 6

200

85.

Rīgas prospekts 10

376

86.

Rīgas prospekts 4

260

87.

Rīgas prospekts 13/15

464

88.

Rīgas prospekts 14

338

89.

Rīgas prospekts 21

107

90.

Rīgas prospekts 21

219

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 47.-49. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

51. LK(b)P Rīgas pilsētas komitejas sekretāra K. Novikova un Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieka Ansona 1945. gada 11. septembra ziņojums VK(b)P CK Latvijas biroja priekšsēdētājam N. Šataļinam un LK(b)P sekretāram J. Kalnbērziņam par karaspēka daļu aizņemtajām telpām Rīgas pilsētā

 

PILNĪGI SLEPENI

Rīgā, 1945. gada 11. septembrī

 

VK(b)P CK Latvijas biroja priekšsēdētājam b. N.ŠATAĻINAM

Latvijas K(b)P CK sekretāram b. J. KALNBĒRZIŅAM

 

Sakarā ar Baltijas kara apgabala štāba dislokāciju Rīgā un ievērojama skaita karaspēka daļu ievešanu, kuras pilsētā aizņēmušas 532 mājas ar apdzīvojamo platību 387 559 m2 un dzīvokļus ar kopējo platību 285 532 m2, bet pavisam ‑ 673 191 m2, jeb 21,7 % no kopējā pilsētas dzīvokļu fonda, bez tam Rīgas Jūrmalā karaspēka daļas aizņēmušas 28340 m2 (90 mājas), ir radies pilnīgi nenormāls stāvoklis.

Latvijas K(b)P Rīgas pilsētas komiteja un pilsētas izpildu komiteja lūdz Jūsu iejaukšanos, lai pārtrauktu kā karaspēka daļu, tā arī štāba turpmāko izvietošanu Rīgas pilsētā.

Vairāki pilsētas rajoni ir pārpildīti ar karaspēka daļām, kā, piemēram, Staļina rajons, kur karaspēka daļas aizņēmušas 38,2 % apdzīvojamās platības, Ļeņina rajonā ‑ 38,8 %, Sarkanarmijas rajonā ‑ 41 %, Kirova rajonā ‑ 51,1 %, Proletāriešu rajonā ‑ 17,5 % un Maskavas rajonā ‑ 13,6 %.

Tas viss radījis ārkārtīgas grūtības demobilizēto, reevakuēto un repatriēto izvietošanā.

Sakarā ar to, ka apgabala pavēlniecība turpina kategoriski uzstāt to, lai arī turpmāk kara apgabalam tiktu piešķirtas kā mājas, tā arī liels skaits dzīvokļu (pašreiz papildus pieprasīti 450 dzīvokļi un 8 mājas virsnieku izmitināšanai bez tam pārsūtīšanas punktam ‑ 2 mājas, lauku pastam ‑ 1 un viesnīca), pēdējos mēnešos civiliedzīvotāji (izņemot militārpersonas un viņu ģimenes) apdzīvojamo platību nesaņem, bet tajā pat laikā Kirova rajonā apdzīvojamās platības saņemšanu gaida 915 strādnieki un kalpotāji, Staļina rajonā ‑ 412 ģimenes,  Proletāriešu rajonā ‑ apmēram 400.

Lūdzam jūs izvirzīt apgabala pavēlniecībai jautājumu par to karaspēku daļu, kuras izvietotas dzīvojamās mājās, pārvietošanu kazarmu stāvoklī un daļas štābu, kuri izvietoti pilsētas centrā, izvešanu.

Lūdzam arī dot norādījumu Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei par to, lai pārtrauktu to dzīvojamo namu nodošanu dažādu iestāžu izvietošanai, kuras dažādiem resoriem nodevušas 341 māju ar kopējo platību 205 000 m2.

Tām iestādēm un organizācijām, kurām telpas ir ārkārtīgi nepieciešamas, piešķirt mājas, kurās vajadzīgs atjaunošanas remonts, jo pilsētas celtniecības organizācijām nav pa spēkam tās sakārtot.

P i e l i k u m ā:      1. Izziņa par karaspēka daļu un militārpersonu                                      aizņemtajām mājām un dzīvokļiem.

                   2. Izziņas (pa rajoniem) par karaspēka daļu                                          aizņemtajām apdzīvojamām platībām.*

 

Latvijas K(b)P Rīgas pilsētas komitejas sekretārs K. Novikovs

Rīgas pilsētas izpildu komitejas

priekšsēdētāja vietnieks Ansons

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 38.-39. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b, Ļebedevam. Nepieciešams kopā ar TKP sagatavot CK un TKP lēmuma projektu par karaspēka daļu izvietošanas kārtību Rīgas pilsētā. J. Kalniņš. 15.9.45.

 

* Netiek publicētas.

 


 

52. Izziņa par Baltijas kara apgabala nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību un Rīgas pilsētas dzīvokļu fonda ekspluatācijas sakārtošanu

 

IZZIŅA

par Baltijas kara apgabala nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību un Rīgas pilsētas dzīvokļu fonda ekspluatācijas sakārtošanu, kura sastādīta uz 1945. gada 21. septembri uz  pie Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja b Lāča notikušās apspriedes stenogrammas pamata

 

Rajona izpildu komitejas nosaukums un izpildu komitejas priekšsēdētāja vārds

Viss dzīvokļu fonds (m2)

Tajā skaitā karaspēka daļu un militārpersonu aizņemtie m2

 

Aizņemts

 

Bezsaim-nieku platība m2

 

 

pavisam

no tā nenoformēti

karas-

pēka d. un militār-personas

civilie iedzī-votāji

 

Sarkanarmijas-Čeipsta

271 870

146 809

34 800

54,0

46,0

Ļeņina-Grams

216 000

94 371

32 760

44,0

56,0

Maskavas-Bendrups

200 000

32 290

?

16,0

84,0

Kirova-Antons

113 6000

500 000

3000

26,0

74,0

Staļina-Šillerts

418 000

158 340

19 678

38,0

62,0

Proletāriešu-Matrozis

713 000

186 946

?

25,0

75,0

Pavisam

2954 870

918 120

31,0

69,0

Bez tam: Rīgas Jūrmala-Luika

447 259

43 222

24 336

396 289

 

Slikti notiek māju noformēšana karaspēka daļām. Piemēram, Sarkanarmijas rajonā Platones ielā 23 mājā vasarnīcā dzīvo 3 karavīri. Karaspēka daļa aizbrauc. Pēc pulkveža Masļukova norādījuma tajā ieiet citas militārpersonas, nenoformējot to attiecīgā militārajā organizācijā. Māja Platones ielā 23 ir piešķirta Skolotāju namam, taču to bez ordera aizņem militārpersonas.

Bieži ir gadījumi, kad telpas bez attiecīgas atļaujas tiek pārbūvētas. Tā, piemēram, 4 stāvu māja Bauskas ielā ar izpildu komitejas lēmumu ir paredzēta Bērnu slimnīcas medicīnas māsu kursiem, taču māju aizņēmusi karaspēka daļa Nr. 57910 un sākusi tās iekšējo pārbūvi. Ļeņina rajonā 10. robežsargu vienība saņēma māju, kuras teritorijā ir mazi šķūnīši. Šos šķūnīšus tagad bez attiecīgas atļaujas nojauc. Karaspēka daļa Nr. 53706 aizņem 52 mājas, taču īres maksu nemaksā. Maskavas rajonā īpaši slikts stāvoklis ir ar māju remontiem. Rajonā nav neviena dzīvokļa, kuros nebūtu vajadzīgs remonts. Īpaši liels remonts nepieciešams tām mājām, kurās agrāk bija izvietots vācu karaspēks. Bieži ir arī māju patvaļīgas ieņemšanas gadījumi. Piemēram, Padomju bulvārī Jūras flote medikamentu noliktavas vajadzībām aizņem 8 istabu dzīvokli.

Novēroti daudzi nejēdzīgas attieksmes gadījumi dzīvokļu lietā. Marijas ielā māju Nr. 70 aizņem rūpnīca Nr. 29. Labi dzīvokļi ar visām ērtībām, parketa grīdas ‑ tas viss ir pārvērsts pilnīgi nelietojamā stāvoklī.

Īpaši slikts stāvoklis ar māju noformēšanu ir Staļina rajona Mežaparkā. Līdz šim laikam karaspēka daļas nav noformējušas 95 mājas ar kopplatību 19 673 m2. Daudzas mājas stāv tukšas. Tām pielikta apsardze, kura rajona izpildu komitejas darbiniekus mājās neielaiž.

Biedrs Matrozis (Proletāriešu rajons) vērsa uzmanību uz to, ka karš ir beidzies un līdz ar to zudusi nepieciešamība atstāt karaspēka daļas pilsētā. Piemēram, Valdemāra ielā mājas Nr. 40, 45, 47, 48, 57/59, 65 aizņem Iekšlietu tautas komisariāta pulks. Tādējādi kazarmas ierīkotas labās dzīvojamās mājās. Dažās istabās sienas ir izjauktas, remonts netiek veikts, centrālā apkure nedarbojas utt.

Nepieciešams karaspēka daļas no pilsētas centra dzīvojamām mājām pārcelt uz pilsētas nomali, uz speciāli ierādītām telpām.

Aktuāli ir tagad izvirzīt jautājumu arī par dzīvokļu sablīvēšanu un pašsablīvēšanos. Pirmām kārtām tajos dzīvokļos, kurus pilsētā aizņem “mietpilsoņi”.

Nedaudz saspringts stāvoklis ir ar tām karaspēka daļām, kuras no jauna ierodas Rīgā, kā arī ar demobilizētajiem un Tēvijas kara invalīdiem. Tā, piemēram, Kirova rajonā sakrājušies 1307 iesniegumi par apdzīvojamās platības piešķiršanu. To vidū ir arī daudz atbildīgo darbinieku iesniegumu.

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 82.-83. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

53. LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja V. Lāča 1945. gada 21. septembrī sasauktās apspriedes pieraksts par Baltijas kara apgabala apgādāšanu ar apdzīvojamo platību un Rīgas pilsētas dzīvokļu fonda sakārtošanu

 

1945. gada 21. septembrī

 

APSPRIEDE

pie LPRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja jautājumā par Baltijas kara apgabala nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību un Rīgas pilsētas dzīvokļu fonda sakārtošanu

 

P i e d a l ī j ā s: no LPSR TKP ‑     TKP priekšsēdētājs b.Lācis, Kara daļas priekšnieks b. Šarapovs, Komunālās saimniecības daļas priekšnieks b. Čadarainis;

no BKA ‑ģenerālmajors Safronovs, apakšpulkvedis Semeničevs, ģenerālmajors Ļeontjevs, pulkvedis Belousovs, pulkvedis Gudzi, apakšpulkvedis Volkovs, apakšpulkvedis Ļipins, majors Kuzņecovs, kapteinis Simkins;

 

Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Deglavs, Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks b. Ansons, partijas pilsētas komitejas sekretāre b. Degteva;

no Iekšlietu tautas komisariāta ‑  milicijas priekšnieks b. Košeļevs;

LPSR prokurora vietnieks

b. Čerkesovs;

 

Kirova rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Antons;

Staļina rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Šillerts,

Proletāriešu rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Matrozis,

Maskavas rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Bendrups,

Sarkanarmijas rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Čeipsta,

Rīgas Jūrmalas izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Luika,

Ļeņina rajona Dzīvokļu daļas priekšnieks b. Grams.

Biedrs Lācis:

Mēs šeit esam sapulcējušies, lai uzklausītu rajonu izpildu komiteju priekšsēdētājus par to, kāds ir dzīvokļu saimniecības stāvoklis. Ir vesela rinda signālu, kuri liek mums satraukties. Mēs tagad uzklausīsim rajonu izpildu komiteju priekšsēdētājus, apmainīsimies domām un izdarīsim atbilstošus secinājumus.

 

Biedrs Čeipsta (Sarkanarmijas rajons):

Pārdaugavā dzīvokļu fonds ir 271 870 m2. Kā mēs šo dzīvokļu fondu sadalījām? Karavīru ģimenes aizņēma 59 dzīvokļus, demobilizētie ‑ 100 dzīvokļus, atbraucēji un Tēvijas kara invalīdi ‑ 635 dzīvokļus un karavīri ‑ 1383 dzīvokļus.

Bez tam karavīru vajadzībām paņemtas 120 mājas. No 120 mājām noformētas 23 mājas un nenoformētas 97 mājas jeb 464 dzīvokļi.

Tādējādi no kopējā dzīvokļu fonda rajonā civiliedzīvotāji ir aizņēmuši 54 % un karavīri ‑ 46 %. Es šeit domāju gan Baltijas kara apgabala karavīrus, gan arī Jūras kara flotes karaspēka daļas.

Pie mums slikti notiek māju noformēšana. Lūk, piemēram, ņemsim Platones ielu Nr. 23. Šī māja ir vasarnīca. Tajā dzīvo 3 cilvēki, karavīri. Karaspēka daļa aizbrauc, bet tajā pēc pulkveža Masļukova norādījuma jau iegājuši jauni cilvēki. Kamdēļ šo māju nevar noformēt attiecīgā organizācijā? Māja atrodas antisanitārā stāvoklī. Māja Platones ielā Nr. 2/3 ‑ šī māja ir atdota Skolotāju namam, bet tajā iegāja biedri karavīri un atļauju neprasa. Dzīvo bez ordera. Cita māja ‑  Merkus (domājams, Medus) ielā Nr. 20. Tur iekārtojās divi biedri, neraugoties uz to, ka šī māja atdota Bērnu dārzam.

Es uzskatu, ka šī lieta jāsakārto.

Rajonā bez orderiem aizņemti 287 dzīvokļi. Man ir Aizsardzības tautas komisariāta biedru saraksts. Viņi raksta, ka esot aizņēmuši tādus un tādus dzīvokļus un lūdz Dzīvokļu daļu to noformēt r orderiem. Ir jānoformē likumīgi.

Bauskas ielā ir četrstāvu māja. Ar izpildu komitejas lēmumu tā paredzēta bērnu slimnīcas medicīnas māsu kursiem. Šo māju aizņem karaspēka daļa Nr. 571910. Mūs tajā neielaiž. Kaut ko tur pārbūvē. Bet pārbūvei nepieciešama atļauja. To vajag noformēt ar valsts dokumentiem.

Bez tam mums nav noformētas 97 mājas, bet, ja tās nav noformētas, tad arī par tām netiek maksāts. Mēs vietējā budžetā ciešam būtiskus zaudējumus, jo jātaisa remonts, bet samaksa par dzīvokļiem netiek saņemta. Šis jautājums būs jārisina. No vairāk nekā 200 dzīvokļiem samaksa neienāk. Es esmu pārtraucis noformēt dokumentus šiem 200 dzīvokļiem, kuri aizņemti patvaļīgi. Arī māju pārvaldniekiem ar šiem dzīvokļiem ir daudz rūpju.

 

Biedrs Grams (Ļeņina rajons):

Pavisam rajonā ir 216 000 m2 apdzīvojamās platības. Karaspēka daļas aizņēmušas 1150 dzīvokļus ar platību 34 372 m2 un 11 mājas ar platību 59 999 m2. No šī skaita 52 mājas vēl līdz šim laikam nav noformētas, 156 dzīvokļus aizņēmušas garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas rajona militārpersonas. Arī tie nav noformēti.

Ir gadījumi, ka dzīvoklis tiek aizņemts, bet saimnieks tajā nedzīvo trīs, četrus mēnešus un neparādās.

Bija arī gadījumi, kad biedrs Sidorovs vecos orderos ierakstīja jaunus uzvārdus, lai nevajadzētu noformēt nepareizi aizņemtās mājas.

10. robežsargu vienība saņēma mājas, kuru teritorijā atrodas mazi šķūnīši un šos šķūnīšus robežsargu vienība tagad likvidē. Un, neraugoties uz to, ka pavēlniecība zin par šo šķūnīšu nojaukšanu, tā nekādus pasākumus neveic.

Karaspēka daļa Nr. 53706 aizņem 52 mājas, bet par dzīvokļiem nemaksā un maksāt negrib.

Nedzīvojamais fonds. No 28 762 m2 platības karaspēka daļu darbnīcas aizņem 3992 m2, taču to vairāk vai mazāk remontē.

Alus rūpnīcā 15. gaisa armija izmanto tikai 1/3 platības, 2/3 ir vajadzīgs remonts, bet tas netiek veikts.

 

Biedrs Luika (Rīgas Jūrmala):

Rīgas Jūrmalā 7748 m2 no dzīvokļu fonda ir nacionalizēti. Bezsaimnieku platība ir 396 289 m2. Karaspēka daļas aizņem (nodots ilgtermiņa lietošanā) 18 886 m2, patvaļīgi aizņem platību 11 563 m2, nav noformēti ‑ 12 773 m2 platības, kuras aizņem patvaļīgi: Maņeviča kursi ‑ 500 m2, tilta celtniecība ‑ 400 m2, Atpūtas nams ‑ 280 m2, karaspēka daļa Nr. 67873 ‑ 680 m 2, karaspēka daļa Nr. 45870 ‑ 200 m2.

 

Biedrs Lācis:

Attiecībā uz patvaļīgi aizņemto platību. Vai pie Jums kāds ir griezies ar lūgumu par šīs platības piešķiršanu un kas tika darīts, lai ar to nodrošinātu?

 

Biedrs Luika:

Trests vienu reizi griezās, taču līdz šim laikam nav noformējis. Ir arī vēl platības, kuras aizņēmusi Baltijas kara apgabala sanatorija Bulduros ‑ 1248 m2. Patvaļīgi vasarnīcu aizņēmis armijas ģenerālis Jerjomenko ‑ 320 m2. Viņš to līdz pat šim laikam nav noformējis un nedomā noformēt. Taču es ceru, ja Jūrmalā kārtība būs.

Tagad karaspēka daļas aiziet.

 

Biedrs Lācis:

Bet kāds Jūrnalā ir vispārējais stāvoklis?

 

Biedrs Luika:

Var teikt, ka stāvoklis Rīgas Jūrmalā nav slikts. Agrāk ‑ aprīlī ‑ maijā ‑ bija sliktāk tādēļ, ka tur atradās karaspēka daļas, taču pēc Baltijas kara apgabala pavēlnieka b. Bagramjana pavēles stāvoklis ir uzlabojies par 75 procentiem.

 

Biedrs Lācis:

Vai Jūrmalā ir kārtības pārkāpumu gadījumi?

 

Biedrs Luika:

Bija gadījums, kad kārtību pārkāpa tā karaspēka daļa, kura cēla tiltu.

 

Biedrs Lācis:

Kādi pasākumi tiek veikti? Vai komandants tiek galā?

 

Biedrs Luika:

Tagad kārtība labāka, taču vēl arvien ir neapmierinoša. Milicija un komandantūra ne visai tiek galā tādēļ, ka nav cilvēku. Katrā rajonā ir tikai pa diviem miličiem ‑ viens pilnvarotais un viens palīgs.

 

Biedrs Lācis:

Bet vai vietējā apsardze ‑ sargi ir?

 

Biedrs Luika:

Sargi ir, bet viņiem nav ieroču un, kad ierodas apbruņoti karavīri, viņi neko nevar izdarīt. Mēs dodam iedzīvotājus, kuriem var izsniegt ieročus, lai apsargā uz vietas. Es domāju, ka tas būs labāk nekā nekas.

 

Biedrs Bendrups (Maskavas rajons):

Mums rajonā ir pavisam 200 000 m2 apdzīvojamās platības ‑ 294 mājas. Es te domāju nacionalizētos namus. No kopējā māju skaita karaspēka daļas aizņēmušas 36 mājas ar platību 18 383 m2 un bez tam 481 dzīvokli ar platību 12 687 m2. Tādā veidā 31 000 m2 lielu platību aizņēmušas karaspēka daļas un militārpersonas. Bez tam pilsētas Dzīvokļu pārvalde karaspēka daļai remontam nodevusi piecstāvu namu Maskavas ielā 53 ar platību apmēram 1200 m2.

Tai rajona daļai, kurā agrāk atradās vāciešu kazarmas, nepieciešams remonts. Daudzas mājas ir sagrautas, nojauktas un tādējādi jautājums par apdzīvojamo platību ir ārkārtīgi saspringts. Rajonā nav neviena dzīvokļa, kuru varētu piešķirt bez remonta. Mēs kopā ar garnizona Dzīvokļu  Ekspluatācijas daļas pārstāvjiem izdarījām pārbaudi, kuras rezultātā mēs neatradām nevienu pašu veselu dzīvokli.

Mūsu rajons saņēma uzdevumu ‑ piešķirt apdzīvojamo platību garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļai, taču mums sūta lielu skaitu cilvēku ‑ invalīdus, demobilizētos, lai viņiem piešķirtu apdzīvojamo platību. Bet man nav neviena paša dzīvokļa demobilizētajiem. Šajā gadījumā mēs pārkāpjam valdības lēmumu par demobilizēto nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību.

Ar remontiem veicas slikti, galvenokārt celtniecības materiālu trūkuma dēļ. No 71 objekta, kurš mums jāizremontē, pašreiz remontā atrodas tikai 16 objekti. Pārējos mēs neiekļaujam darbā celtniecības materiālu trūkuma dēļ.

No 36 mājām , kuras aizņēmušas karaspēka daļas, daudzas līdz šim laikam nav noformētas, dzīvokļu īres maksa netiek maksāta un karaspēka daļu pārstāvji paziņo, ka viņi arī nemaksāšot. Valsts budžets, bez šaubām, uztur visu armiju, taču vietējam budžetam nav asignējumu. Tātad tās namu pārvaldes, kuras nesaņem īres maksu, pārdzīvo smagu finansiālo stāvokli. Patvaļīgi aizņemta māja Gogoļa ielā 21, platība ‑ 219 m2. Šo māju ieņēma tiešā veidā.

Garnizona dzīvokļu ekspluatācijas daļa nolika pie mājas automātistus. Tagad tajā dzīvo sarkanarmieši. Šo māju ieņēma šī gada augusta sākumā vai vidū. Kā tā bija bez logiem, tā arī bez tiem ir vēl pašlaik. Ar valdības komisijas lēmumu šī māja nodota atjaunošanai Ceļu satiksmes tautas komisariāta Kara atjaunošanas pārvaldei. Bija noslēgts līgums ar pilsētas Dzīvokļu pārvaldi par to, lai uzsāktu remontu. Bet remontu uzsākt nevar, jo tur stāv automātisti un mājā nevienu neielaiž. Māja Gogoļa ielā 12 ‑ to 1944. gada 15. oktobrī ieņēma tā karaspēka daļa, kura atjaunoja dzelzceļa tiltu. Karaspēka daļa aizbrauca. Mēs domājam to māju izmantot demobilizēto izvietošanai. Dzīvokļi tur ir labi. Mēs domājam demobilizētos sagaidīt kā pienākas. Taču garnizona dzīvokļu ekspluatācijas pārvalde arī tur pielika automātistus. Tiesa, mēs pratām kādu dzīvokļu skaitu atdot demobilizētajiem, taču pārējie dzīvokļi ir aizņemti. Māja stāv tukša. Tai ir nepieciešams remonts. Es tajā nevaru ieiet tamdēļ, ka tur ir citi saimnieki, kuri mani iekšā nelaiž. Nācās nosūtīt milicijas darbiniekus, lai automātistu apsardzi noņem.

Jāsaka, ka tām karaspēka daļām, kuras griezās pie mums un pēc saskaņošanas ar Pilsētas padomi, mēs dažas mājas iedevām, lai tās mājas izremontētu un vēlāk ar orderiem sadalītu virsniekiem. Ir arī mazas mājiņas, kuras jāremontē, jāsakārto. Tās stāv tukšas. Mēs neesam spējīgi veikt visu remontu. Māja Gogoļa ielā Nr. 51 ‑ šeit remonts ir aizkavējies. Tas notiek, taču tas nenodrošinās tās nodošanu ekspluatācijā līdz ziemas sākumam.

Attiecībā par kārtību rajonā. Pēdējā laikā kārtībā ievērojami uzlabojusies. Rajonā ir kara komandantūra. Tā ievieš kārtību. Visas nekārtības, kuras notiek rajonā, komandantūra likvidē. Sakari ar miliciju ir nodibināti. Bija tāds gadījums. Kāda karaspēka daļa gatavojās aizbraukt. Iekrāva visas mēbeles, kuras atradās tās aizņemtajās telpās un sāka aizvest uz Škeras (Šķirotavas) staciju. Mēs nosūtījām savus pārstāvjus. Kara komandants mums šajā lietā palīdzēja.

 

Biedrs Lācis:

Mēs ļoti bieži dzirdam par automātistiem. Kam ir dotas tiesības novietot automātistus pie mājas vai apkārt mājai. Ir jābūt kopīgam saimniekam.

 

Biedrs Safronovs:

Tas ir pārpratums. Lieta ir sekojoša: māju karaspēka daļa aizņem saskaņā ar aizsardzības tautas komisāra pavēli. Atdot to pilsētai vai atstāt karaspēka daļai var tikai ar kara apgabala Kara padomes lēmumu. Kamēr šāda lēmuma nav, militārās iestādes izliek apsardzi, lai armijas mantas netiktu izvazātas. Vienreiz uz visiem laikiem jānoskaidro, ka visas tās mājas, kuras aizņem karaspēka daļas, tās var atdot atpakaļ, ja zūd pēc tām nepieciešamība, tikai ar kara apgabala Kara padomes lēmumu. Taču, ja māja mums ir ne īpaši nepieciešama, mēs vienmēr varam vienoties.

Tieši pirms mēneša kara apgabala Kara padome iesniedza Tautas Komisāru Padomei to ēku sarakstu, kuras mēs pilsētā aizņemam, lai pēc tam par šīm ēkām tiktu pieņemts lēmums ‑ nodot tās mums vai atstāt pilsētai. Līdz šim šāds lēmums nav pieņemts. Pie kam biedrs Čadarainis nedēļu pēc saraksta iesniegšanas paziņoja, ka lēmums tiks pieņemts divu nedēļu laikā. Bet šā lēmuma nav.

Lūk, uz tā pamata arī rodas pārpratumi.

 

Biedrs Deglavs:

Aizsardzības tautas komisariāta pavēle Nr. 130 nosaka, ka visas mājas, kuras aizņem militārās iestādes, var tikt atbrīvotas ar kara apgabala Kara padomes lēmumu.

Mēs ienācām pilsētā armijas rindās. Toreiz mēs nevarējām mājas noformēt. Tagad karaspēka daļas mājas aizņem patvaļīgi.

 

Biedrs Safronovs:

Mēs nepareizi raugāmies uz šī jautājuma atrisināšanu: karš ir beidzies, atdodiet mums to, ko jūs esat aizņēmuši. Tas ir nepareizi. Ņemiet vērā, biedri, ka karš ir beidzies. Taču mēs dzīvojam tādā vietā, kur karaspēka daļu ir daudz un mēs nezinām ‑ paliks tās šeit vai aizies. Būs vajadzīgi vēl mēneši divi, lai šajā lietā būtu skaidrība. Kādēļ mēs mājas neremontējam? Mēs pa īstam nevaram tās remontēt, kamēr mums nebūs stingra lēmumu par to ‑ ir nodotas šīs mājas mums vai nav.

 

Biedrs Antons (Kirova rajons):

Kirova rajonā ir 1136 000 m2 apdzīvojamās platības. Karaspēka daļas ir aizņēmušas 30 000 m2. Daļu no patvaļīgi aizņemtajiem dzīvokļiem es esmu noformējis. Ir apmēram 100 nenoformēti dzīvokļi, kaut arī cilvēki tur dzīvo.

Kopā ar kara apgabala pārstāvjiem mēs sameklējām dzīvokļus, sastādījām aktu. Pēc tam man atdeva atpakaļ 98 orderus, kuri bija izrakstīti pēc saraksta. Tagad nākas pēc pilsētas izpildu komitejas rīkojuma izsniegt 120 orderus. 69 dzīvokļos ir jāizdara iedzīvotāju sablīvēšana. Sastopam šķēršļus. Mēs neesam noteikuši apstiprinātu brīdinājumu attiecībā uz pašsablīvēšanos.

Es gribētu pajautāt, lūk, par ko: mani aplenc atsevišķi virsnieki. Nāk no rajona izpildu komitejas veselas grupas, pa diviem līdz desmit cilvēkiem ar garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļas zīmītēm tieši pie priekšsēdētāja. Es lūgtu, lai mani norobežo no šiem apmeklētājiem. Iedzīvotāji sūdzas, ka viņi netiekot pie manis uz pieņemšanu, jo militārpersonas atnāk bez rindas.

Attiecībā uz tiem dzīvokļiem, kurus aizņēmušas karaspēka daļas un kuri netiek izmantoti pēc nozīmes. Piemēram, Padomju bulvāris. Jūras flote aizņem vienu dzīvokli, kuru pārvērtusi par medikamentu noliktavu. Bet dzīvoklis ir ļoti labs ‑ astoņas istabas. Nejēdzīga attieksme pret dzīvokļa  izmantošanu ir no rūpnīcas Nr. 29 (militārā rūpnīca) puses Marijas ielā 70. Brīnišķīgi dzīvokļi ar visām ērtībām, parketa grīdām ‑ viss novests līdz pilnīgi nederīgam stāvoklim. Es izveidoju komisiju, tā pieņēma lēmumu, piespieda izremontēt noteiktā laikā.

Ir tādas mājas, kuras tiek sagrautas. Nepieciešams veikt steidzamus pasākumus.

Attiecībā uz demobilizētajiem. 375 demobilizētos es nodrošināju ar apdzīvojamo platību, taču demobilizēto plūsma bija ļoti liela un tā turpinās līdz šim laikam. Es lūdzu mani norobežot no tās, jo mani resursi tuvojas izsīkumam. No 22. augusta līdz šai dienai es esmu nodrošinājis ar apdzīvojamo platību 700 demobilizētos, karavīru ģimenes, invalīdus un citus. Man ir 1307 iesniegumi par apdzīvojamās platības piešķiršanu. To vidū arī atbildīgu darbinieku iesniegumi.

Es gribētu lūgt nedaudz samazināt spiedienu uz Kirova rajonu, lai es varētu palīdzēt mūsu iestāžu atbildīgajiem darbiniekiem, bet tagad man nākas teikt, ka dzīvokļu nav.

465 dzīvokļi ir jāremontē.

Pilsētas dzīvokļu pārvalde ir noteikusi tādu kārtību ‑ visus sūtīt uz Kirova rajonu. Uz vienu dzīvokli 15-20 iesniegumi. Vienalga, kurš arī neatnāktu, visi grib dabūt dzīvokli tuvu pie darba vietas. Bet mūsu rajons atrodas pilsētas centrā, kur izvietojies liels iestāžu skaits.

 

Biedrs Šillerts (Staļina rajons):

Mūsu rajonā ir 1022 dzīvojamās mājas ar platību 418 000 m2, tajā skaitā karaspēka daļas aizņem 188 mājas ar apdzīvojamo platību 115 000 m2. Aizņemto dzīvokļu ‑ istabu skaits ir 2202 ar platību 43 000 m2, bet pavisam ir aizņemti 158 304 m2 platības.

Slikts stāvoklis ar apdzīvojamo platību ir Mežaparkā. Pašreiz 95 mājas ar 19 678 m2 nav noformētas. Daudzas mājas ir tukšas, neviens tajās nedzīvo, bet sargi tur stāv un aiziet apskatīt tās mēs nevaram. Es minēšu piemēru.

Pirms diviem mēnešiem rajona komitejas sekretāram tika izrakstīts orderis uz vienu nelielu vasarnīcu ar trīs istabām. Kad šīs istabas atbrīvoja, mēs aizbraucām uz turieni, paņemot līdzi komandantūras pārstāvi, jo mūs brīdināja, ka šajā vasarnīcā dzīvojot militārpersonas. Mēs iegājām dzīvoklī, sasveicinājāmies ar majoru, kurš tur atradās. Es paskaidroju majoram, ka uz šīm istabām ir izsniegts orderis un jautāju, no kāds daļas viņš ir. Šis majors ne vārda netiecis, piegāja pie telefona un nekavējoties izsauca trīs automātistus. Kad es jautāju, kādam nolūkam automātisti vajadzīgi, viņš atbildēja: “Bet ko jūs te staigājat, mūs traucējat”. Nācās pārliecināt majoru, lai viņš savu rīkojumu atceļ. Bet dzīvoklis vēl līdz šai dienai atrodas tā majora pārziņā.

 

Biedrs Lācis:

Vai majora uzvārds ir zināms?

 

Biedrs Šillerts:

Nav zināms, bet var uzzināt.

Ir tādas mājas, kurās dzīvo, bet grūti noteikt ‑ kas.

Meža prospektā 18 ir ziņas, ka tur dzīvo ģenerālis, aizņem vienu istabu, bet sešas ir tukšas. Tāds pats stāvoklis ir Meža prospektā 20. Runā, ka tur dzīvojot ģenerālis. Iekļūt tur mēs nevaram, jo tur stāv sargkareivis. Liela daļa dzīvokļu Mežaparkā nav noformēta, pavisam 93 dzīvokļu ar 296 istabām. Tas ir vairāk nekā 6000 m2 apdzīvojamās platības.

Ir ļoti daudz ļaunprātību ar orderiem. Lūk, piemēram, atnāk apakšpulkvedis, Padomju Savienības varonis. Aizņēma dzīvokli, bet to nenoformēja. Es viņam tūdaļ pat orderi noformēju. Pēc dažām dienām noskaidrojas, ka viņam jau bijis orderis uz citu dzīvokli, bet tas viņam neesot paticis un viņš pārcēlās uz citu rajonu.

Tā nav mūsu darīšana ‑ aiztikt tās mājas, kuras nodotas karaspēka daļām. Taču tās mājas, kuras aizņemtas patvaļīgi, nav noformētas, pakļaujas rajonam. Šajā lietā ir jādara skaidrība.

Bija tāds gadījums, ka kādu profesoru militārpersonas 1,5 diennakti turēja ieslēgtu dzīvoklī. Un tomēr pēc būtības tiem cilvēkiem, kuri ņirgājās par profesoru, nekāds sods netika uzlikts.

Ir vēl viens jautājums, par kuru es gribētu šeit parunāt. Tas ir par māju nodošanu. Rajona izpildu komiteja nezin, kādas mājas ir atdotas un kam tās ir atdotas. Neuzskata par vajadzīgu pakonsultēties ar rajona izpildu komitejas priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku. Pie mums atnāk ar lēmumu, ka tāda un tāda māja ir atdota tādai un tādai organizācijai un, ka nepieciešams pārvietot iedzīvotājus. Bet, kad sākam pārcelšanu, tad redzam, ka telpas jau ir aizņemtas. Mēs nevaram šo lēmumu izpildīt. Un nekādas izejas nav.

Ir vairākas mājas, kuras mums ir nodotas, bet mēs par to nezinām. Ko nozīmē nodot māju? Kuram mēs prasīsim par šīs mājas stāvokli? Viss tiek darīts ļoti ātri. Cilvēki jau dzīvo, bet māju nododam pēc tam. Telpu nodošanā jānodibina kārtība.

Kāds stāvoklis ar izvietošanu ir vispār? Mūsu rajonā ir 500 iesniegumi, kuri saņemti no pilsoņiem par dzīvokļu piešķiršanu. Es varētu šos iesniegumus apmierināt uz Mežaparka rēķina, taču uz šo rajonu neviens negrib iet, jo tas ir tālu no centra un ar transportu ir slikti. Šos lūgumus mēs nevaram apmierināt, jo mums šodien nav pat pusmetra, kur varētu kādu izvietot. Ir 15 iesniegumi uz vienu istabu. Ir 78 demobilizēto un Tēvijas kara invalīdu iesniegumi. Jautājums par dzīvokļiem ir smags. Vajag veikt sablīvēšanas pasākumus. Jāsaka, ka karaspēka daļas dzīvo ļoti brīvi. It īpaši tas attiecas uz Iekšlietu tautas komisariāta darbiniekiem. Divi, trīs cilvēki aizņem dzīvokli ar piecām, sešām istabām.

Es uzskatu, ka rajona saimnieks ir rajona izpildu komiteja un ar rajona izpildu komitejas viedokli ir jārēķinās. Likums jāpilda neatkarīgi no tā, vai tā ir militārā vai civilā organizācija. Bet mēs esam rupji izpildītāji un izsniedzam tikai izziņas.

 

Biedrs Matrozis (Proletāriešu rajons):

Proletāriešu rajonā karaspēka daļas aizņēmušas 78 mājas jeb 150 000 m2 apdzīvojamās platības. Daudzas mājas, kuras aizņēmušas karaspēka daļas, nav noformētas. Viena karaspēka daļa aizbrauc, cita atbrauc. Pie tām grūti piekļūt.

Es gribētu pakavēties pie šāda fakta. Karš ir beidzies un man šķiet, ka zudusi nepieciešamība atstāt karaspēka daļas pilsētā. Ņemsim, piemēram, Valdemāra ielas mājas Nr. 40, 45, 47, 64, 57/59, 65 ‑ sešas mājas aizņem Iekšlietu tautas komisariāta pulks. Viņi pilsētas centrā, māju labos dzīvokļos ir iekārtojuši kazarmas. Dažās istabās ir izjauktas sienas. Remonti netiek veikti. Jumts tek. Centrālapkure nav kārtībā. Laiks padomāt par to, lai kazarmas no dzīvojamiem namiem tiktu izvāktas. Dzīvokļi iet bojā.

Es neatkārtošu to, ko teica iepriekšējie biedri. Manā rajonā stāvoklis ir tāds pats.

Attiecībā par izvietošanu. Mums ir iespēja iedot dzīvokļus aiz Gaisa tilta. Taču neviens šādu dzīvokli negrib ņemt. Man ir ļoti šaurs rajons, bet tagad ir jādod apmēram 40 istabas sablīvēšanai. Aiz Gaisa tilta militārpersonas dzīvokļus neņem. Saka, ka strādājot pilsētā un vēlu atgriežoties. Es, diemžēl, nekā cita piedāvāt nevaru. Rezervē dzīvokļi ir, bet tie jāremontē. Remonts nepieciešams neliels ‑ apmetums nobiris. Bet dzīvokļi ir labi. Taču ņemt tos negrib.

 

Biedre Degteva (Partijas pilsētas komitejas sekretāre):

Rīgas pilsētā mums ir 8044 mājas ar apdzīvojamo platību 3107 000 m2. Karaspēka daļas aizņem 532 mājas ar platību 387 651 m2 jeb 21,7 %. Karaspēka daļas pēc īpatsvara aizņem daudz liekas platības. Taču mēs neesam par to, lai karaspēka daļas atstātu bez dzīvokļiem. Mēs gribam apmierināt virsnieku un ģenerāļu vajadzības. Bet mēs esam arī par to, lai pilsētā nodibinātu kārtību, lai pilsētas centrā namus ar dzīvokļiem nepārvērstu par kazarmām. Mums ir iespējas karavīrus un kazarmas izvietot pilsētas nomalēs.

Ņemsim, piemēram, Kirova ielu ‑ to gandrīz visu aizņēmušas karaspēka daļas. Pēc pulksten 12 ‑ harmonikas, dziesmas utt. Pilnīga nekārtība.

Kamdēļ karavīri un kazarmas jāizvieto pilsētas centrālajās ielās ‑ Brīvības, Valdemāra? Tādēļ pilsētas izpildu komiteja un partijas pilsētas komiteja uzskata, ka tam nolūkam, lai nodibinātu pilsētā absolūtu kārtību un, lai karaspēka daļām nebūtu pretenzijas pret mums un no mūsu puses pret karaspēka daļām, nepieciešams izveidot autoritatīvu komisiju. Tie, kuri pārbaudīja agrāk, nespēja iesniegt precīzas ziņas.

Komisijai jānosaka tās mājas, kuras nodotas kara apgabala štābam, kuras ‑ karaspēku daļām dzīvokļiem un tās, no kurām ir iespējams pārcelt uz nomalēm.

Attiecībā par kārtību pilsētā. Bez kara apgabala štāba ziņas atsevišķu daļu komandieri neizsūta savas patruļas. Jūs sakāt, ka tas tiek darīts tikai pēc kara apgabala Kara padomes rīkojuma. Bet mums ir ziņas, ka patruļas izsūta atsevišķi virsnieki. Otrkārt. Nepieciešams izlemt jautājumu par sablīvēšanu. Ņemsim, piemēram, Staļina rajonu. Tas attiecas uz Iekšlietu tautas komisariāta iestādēm. Dažos 7-8 istabu dzīvokļos dzīvo 1-2 cilvēki. Neviens pie viņiem nevar piekļūt. Viņi visu laiku ir darbā. Treškārt. Lūgums biedram Eglītim. Ir vesela rinda dzīvokļu, kuri ir aizzīmogoti. To īrnieki arestēti un izvesti no Latvijas PSR. Šie dzīvokļi netika ne rajonu dzīvokļu pārvaldēm, ne Dzīvokļu pārvaldei. Dzīvokļu vairākums pāriet Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta iestāžu pārziņā. Dzīvokļus aizņem bez orderiem. Tādu dzīvokļu ir ļoti daudz ‑ apmēram 600. Lūdzu nodibināt šeit kārtību.

Līdz šim pilsētā ir daudz iestāžu, celtniecības kantoru, kuri aizņem dzīvojamos namus. Marijas, Brīvības ielā ir daudz veikalu ar lieliem gaismas laukumiem. Šīs iestādes no dzīvojamiem namiem jāpārceļ uz nedzīvojamām telpām. Nevar pieļaut, ka milzīga māja tiek izmantota neracionāli.

Attiecībā par remontiem. Mēs izsludinājām sagatavošanās mēnesi ziemai ‑ no 1945. gada 18. oktobra līdz 18 novembrim. Partijas rajonu komitejas ķērās pie darba pa īstam: tika iesaistīti iedzīvotāji, uzņēmumi. Bet tās mājas, kuras aizņēmušas karaspēka daļas, stāv netīras, piedrazotas un šo māju remontdarbus veikt neatļauj. Ja karaspēka daļa aizņēmusi māju pilsētā, tātad tai jāpakļaujas vietējai kārtībai. Ja izsludināts sagatavošanās mēnesis ziemai, tad ir jāiekļaujas tajā un jāsakārto tās mājas, kurās karaspēka daļas atrodas. Tiesa, ir cilvēki (viens pulkvedis), kuri dzīvokļus remontē ar saviem spēkiem. Viņi, neraugoties uz to, ka ieņem augstu amatu, palīdz pilsētai.

Partijas pilsētas komitejas lūgums Baltijas kara apgabalam ‑ piedalīties pilsētas sagatavošanā ziemai. Citādi iznāk tā: māja, kuru nav aizņēmusi karaspēka daļa, stāv tīra, sakārtota. Bet līdzās telpas, kuras aizņēmusi karaspēka daļa: lejas stāvos uz logiem vesela kaudze netīrumu, putekļu. Lielā vairumā uz trotuāra izmētāti papīri. Tas ir Kirova ielā 29. Pilsētā kārtība jāievēro. Attiecībā par dzīvokļu apmaksu. Bez dzīvokļu īres maksas mēs maksājam arī par ūdeni un par kanalizāciju.

 

Biedrs Deglavs (Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs):

Es piekrītu tiem rajonu izpildu komiteju priekšsēdētājiem, kuri šeit uzstājas. Patiešām stāvoklis tāds ir. Pie manis kabinetā viņi daudz asāk runā par tām nekārtībām, kuras notiek rajonos.

Kādēļ iznācis tā, ka pēdējā laikā ap šo izmitināšanu radies tik saspringts stāvoklis? Tas ir tādēļ, ka ieradusies liela saimniecība ‑ kara apgabals, kuru vajag izvietot ļoti īsā laikā. Iekšlietu tautas komisariāts, citas nelielas karaspēka daļas, kuras ieradās agrāk, ir jau izveidojušās, pie tam diezgan brīvi. Bet tagad vajag izvietot kara apgabalu. Pamatos izvietošana tuvojas nobeigumam, palikušas nelielas pretenzijas. Tagad priekšā stāv pamatīga tīrīšana. Vajag paskatīties vai ir nepieciešams atstāt pilsētā kazarmas. Bet varbūt tās var pārvietot uz nomalēm. Tāpat arī daudzas celtniecības organizācijas, kuras šeit nav vajadzīgas.

Karaspēka daļām kārtība jāievēro. 10. robežsargu vienība patiešām rada nejēdzības. Mašīnas stāv parkos, lauž kokus. Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī, māja Nr. 31 ‑ šī vieta ir vienkārši piecūkota.

 

Biedrs Eglītis (iekšlietu tautas komisārs):

Biedri! Šīm orģijām ir jādara gals. Es saprotu rajonu izpildu komiteju priekšsēdētājus un biedru Deglavu ‑ izrādās, ka viņi nav pilsētas saimnieki. Pret militārpersonām viņi ir bezspēcīgi. Šis jautājums jāaplūko objektīvi.

Visas tās telpas, kuras piederēja Aizsardzības tautas komisariātam, palika Baltijas kara apgabalam. Šeit runa ir par tām mājām, kuras karaspēka daļas aizņēmušas patvaļīgi. Kuras militārpersonas un garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļas aizņem mājas ‑ nav zināms. Rajonu padomes neko nevar izdarīt. Karavīriem ir jāsaprot, ka tagad augstākā vara pilsētā ir civilā vara un bez tās atļaujas nevienam nav tiesību aizņemt telpas.

Es iesniedzu priekšlikumu ‑ izveidot autoritatīvu komisiju, kura izlemtu visus šos jautājumus.

 

Biedrs Lācis:

Tāda komisija ir jau izveidota. Tajā darbojās Latvijas K(b)P CK sekretārs b Ļebedevs un Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks b. Ronis. Jābūt arī vēl trešajam komisijas loceklim ‑ no Baltijas kara apgabala.

 

Biedrs Eglītis:

Jāizlemj jautājumi: kā izmantot ēkas, vai atstāt karaspēka daļas pilsētā, vai arī tās pārvietot. Kā likums, karaspēka daļai jābūt izvietotai nomalēs, tur jāizveido kara pilsētiņa. Pilsētā ir jāatstāj štābi. Tikmēr, kamēr mēs neizvietosim karaspēka daļas, kārtības pilsētā nebūs. Komisijai jānodibina kārtība un mūsu pienākums ir šo komisiju atbalstīt, palīdzēt tai.

Es pilnīgi piekrītu b. Degtevai par to, ka mājas tiek aizņemtas, bet remontētas netiek. Ja, piemēram, remonts ir mazs, nobrucis apmetums, tad taču to var izlabot ar saviem spēkiem. Militāriem cilvēkiem ir jāraugās, lai apkārt viņu mājām būtu tīrība. Daļas komandierim jāprasa, lai telpas būtu tīras, lai tās neietu bojā.

Attiecībā par izvietošanu. Es ar apmierinājumu vienu daļu karaspēka daļu aizsūtīšu, ja tām piedāvās telpas. Viens mūsu bataljons aizņēmis bijušās skolas ēku. Aizņēmis likumīgi. Ir orderis. Šīs telpas karaspēka daļai neder. Biedrs Deglavs dod mums citas telpas ‑ dzīvojamo namu. Arī tas ir nelietderīgi. Uz 14. bataljona telpām pārcēlās partijas Ļeņina rajona komiteja, bet uz rajona komitejas telpām ‑ bataljons. Bet ir ļoti žēl, ka bataljons aizņem tādas telpas. Mēs pārvietojam, bet neapdomājam.

Par pilsētas dzīvojamo fondu. Militārpersonām pieder daudz lieko platību, bez tās platības, kura viņām ir paredzēta. Rajonu izpildu komiteju uzdevums ir piešķirt virsniekiem dzīvokļus no civilā fonda. Bet, ja daudz platības ir karavīriem, kādēļ tad būtu jāizdara spiediens uz rajonu izpildu komitejām?

Ir atsevišķi gadījumi, kad Iekšlietu tautas komisariāta darbinieki aizņem lielus dzīvokļus. Bet viņus vajag sablīvēt. Vajag uz brīvo platību izrakstīt orderus.

Patreizējais galvenais uzdevums ‑ palīdzēt autoritatīvajai komisijai tās darbā. Tas ir jādara gan Iekšlietu tautas komisariāta iestādēm, gan partijas organizācijām, karavīriem, milicijai. Jāpieliek visas pūles, lai karaspēka daļas tiktu izvietotas. Tad nekādu nepatikšanu nebūs. Lai kara apgabalu izvietotu pilsētā, apdzīvojamās platības ir pietiekoši.

 

Biedrs Šarapovs (Tautas Komisāru Padomes Kara daļa):

Pie mums Tautas Komisāru Padomes aparātā ir Ļeņingradas frontei dots rīkojums par to, ka visas militāro iestāžu ēkas, kuras tām bija 1941. gadā, tām paliek. Bet tās, kuras iedotas papildus ‑ atņemtas.

Otrs jautājums. Izmantojot kara apgabala pārstāvju klātbūtni, es gribu pievērst uzmanību vietējās dzelzceļa stacijas darbam. Komandants ar savu darbu netiek galā. Pasažieru iesēšanās laikā nekās kārtības nav. Mēs komandantam palīdzam, taču tomēr līdz pat šim laikam kārtības nav.

 

Biedrs Ļeontjevs (Iekšlietu tautas komisariāts):

Jautājums ir izvirzīts pareizi ‑ ko un kur var izvietot. Manas divīzijas 36. pulka aizņemtās telpas nav kazarmas, bet dzīvokļi. Telpas Valdemāra ielā 36 pulks aizņem kopš 1940. gada. Tās ir piešķīrusi Tautas Komisāru Padome. Pēc tam, kad Rīgu ieņēma vācieši, viņi tur novietoja savus zaldātus. Man ir jāziņo, biedri Lāci, ka līdz pat šim laikam, šīs telpas mūsu rīcībā nav nodotas, neraugoties uz mūsu neatlaidīgajām prasībām. Naudu man nedod un nedos tik ilgi, kamēr es neizsūtīšu aktu par šo telpu nodošanu mums. Kā tā var strādāt?

Tam nolūkam, lai nepiesārņotu māju, es uz savu atbildību un risku iztērēju 60 000 rubļus, iekārtoju sabiedriskās atejas. Bet augstāk minēto iemeslu dēļ remontus taisīt es nevaru.

Pie šīm telpām es neturēšos. Ja man dotu kazarmu tipa telpas, es ar prieku pārceltos uz tām. Bet pašreiz tur dzīvot nevar, jo tur trīs gadus atradās vācieši.

Autoritatīvajai komisijai jāņem vērā, ka tuvojas ziema un tādēļ karaspēka daļām jādod tādas telpas, kur varētu izvietot tās apakšvienības, kuras pašreiz atrodas perifērijā. Šīm apakšvienībām jāapkalpo Rīgas pilsēta un tās valdības iestādes.

 

Biedrs Čadarainis:

Ir daļējs lēmums par telpu iedalīšanu. Taču tā galvenais trūkums ir tas, ka neviena māja nav nodota ar aktu, bet garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļa šo jautājumu nevirza uz priekšu. Ir jāsastāda akts un tajā jānorāda, kas jādara, lai mājas sakārtotu. Šis darbs jāizdara līdz ziemai.

Kādēļ pie mums aizkavējās māju nodošana? Sarakstus atsūtīja, tas tiesa, bet kad aizbraucu pārbaudīt, tad izrādījās, ka vairāku māju nav: daļa no tām ir nojaukta vai tur, kur karavīru nebija, dzīvo civilie iedzīvotāji. Vairākas mājas neizmanto pēc to nozīmes.

Attiecībā par atsaukšanos uz pavēli Nr. 330. Pavēlē skaidri teikts, ka ar kara apgabala Kara padomes lēmumu tiek atbrīvotas tās ēkas, kuras nodotas militāro organizāciju rīcībā. Bet pavēlē nekas nav teikts par tām mājām, kuras aizņemtas patvaļīgi. Par tām ir jārunā atsevišķi – nodot tās kara iestādēm vai nē. Maskavas rajonā karaspēka daļas aizņēmušas vairāk nekā 50 mājas. No tām četras mājas nodotas militārajām organizācijām. Ļoti grūti noteikt, kurai organizācijai māja pieder. Karaspēka daļa pasaka savu pasta kastītes numuru. Kamēr mēs neesam pārbaudījuši, kāda karaspēka daļa kādu māju aizņem, valdības lēmumu nevar pieņemt. Nevar nodot māju kāda rīcībā, ja tās nav, jeb, ja to nav aizņēmis Baltijas kara apgabals.

Ir gadījumi, kad dzīvokļu orderi tiek atdoti atpakaļ tādēļ, ka dzīvokļus nevar izmantot. Bet tajā pat laikā dzīvokļus bija aizņēmuši virsnieki. Kādēļ orderi tiek atdoti atpakaļ? Vajadzēja norādīt konkrētus dzīvokļus, cilvēkus, kuri orderus atdeva. Atbildi uz šo jautājumu rajonu izpildu komitejas nav devušas.

 

Biedrs Hanņikovs (Baltijas kara apgabals):

Autoritatīvas komisijas izveidošana atvieglina jautājumu par karaspēka daļu izvietošanu. Rajonu izpildu komiteju priekšsēdētāju uzstāšanās parādīja viņu bezspēcību. Vara bez kaujas nepadodas. Ja cīnītājs, komandieris, pārkāpj padomju kārtību, tas vēl nenozīmē, ka to pārkāpj visa pavēlniecība. Pie mājas stāv automātists. Bet pie kā jūs esat griezušies, lai noskaidrotu, kas par lietu? Tautas Komisāru Padomē? Mēs esam pārvērtuši Tautas Komisāru padomi par dzīvokļu nodaļu. Bet ar šo lietu jānodarbojas izpildu komiteju priekšsēdētājiem. Ko tas nozīmē, ka rajonu izpildu komitejas nekā nevar izdarīt? Ir viena padomju vara, kurai pakļauti visi. Var vienmēr aiziet līdz kara apgabala pavēlniecībai, tikt skaidrībā, noskaidrot pārpratumus. Bet jūs esat vienkārši nolaiduši rokas.

Par izvietošanu. Man liekas, ka, esot tādai lielai apdzīvojamai platībai, šeit var izvietot veselus divus kara apgabalus. Es uzskatu, ka nepieciešams pārskatīt izvietošanu. Man ir dienesta telpas, manuprāt, labākās Rīgā. Tās varētu izmantot racionālāk. Nepieciešams rīkoties saimnieciskāk.

Es domāju, ka tad, ja rajonu izpildu komiteju priekšsēdētāji pie darba ķersies pa īstam, kārtība tiks nodrošināta.

 

Biedrs Safronovs:

Šeit visi ir par kārtību, taču kārtību nodrošināt mēs nevaram. Mēs rajoniem palīgā iedevām 150 virsniekus. Bet kas no tā iznāca? Virsnieki staigāja ar otršķirīgiem cilvēkiem, bet dažkārt ar civilo pārstāvjiem un meklēja dzīvokļus. Rajonu izpildu komitejas no šās lietas novērsās, bet partijas pilsētas komiteja un pilsētas izpildu komiteja izsauca rajonu izpildu komiteju vadītājus, lai šo darbu nokārtotu. Taču atkal nekas nenokārtojās. Pēc būtības viss palika sākotnēja stāvoklī.

Tagad ir Tautas Komisāru Padomes lēmums par 200 dzīvokļu piešķiršanu kara apgabalam. 100 ir jāsameklē un 12 dzīvokļi – ģenerāļiem. Mēs nosūtījām pārstāvjus uz rajoniem. Rajoni uzrakstīja adreses un virsniekiem bija jāstaigā un jāapskata dzīvokļi. Ja staigās virsnieki, izņemot politisku skandālu, mēs neko citu neiegūsim. Tātad mēs atkal stāvam uz nepareiza ceļa. Jautājums jāizvirza dziļāk. Jūs esat saimnieki, jūs dodat rīkojumus, jūs arī darāt. Ja ir nepieciešama palīdzība, mēs iespēju robežās palīdzēsim. Bet iespējas mums ir.

Mēs esam par kārtību. Tātad, organizēsim darbu tā, lai jūs būtu saimnieki, bet mēs – palīgi. Un nevis otrādi: jūs – malā, bet pa mājām staigā virsnieki ar sētniekiem. Tādā veidā mēs kārtību nenodrošināsim. Atļaujiet man pateikt atklāti, kādēļ, esot tik lielai platībai, mēs nevaram šo jautājumu atrisināt. Pilsētā nav radīta kārtība, lai uzskaitītu un izmantotu dzīvokļu fondu. Visas tās komisijas, kuras bija izveidotas, visu tikai vēl vairāk sajauca. Šis sajukums padziļinās vēl arī tādēļ, ka pilsētā ir daudz saimnieku: gan biedrs Ronis, gan biedrs Čadarainis, gan CK ar to nodarbojas, kā arī partijas pilsētas komiteja. Bet tā rezultātā mēs visu esam tikai sajaukuši. Tagad šī jautājuma atrisināšana ir jāņem rokās kā nākas, tad kārtība tiks nodrošināta.

Attiecībā uz karavīriem. Protams, virkne pretenziju ir pareiza. Atsevišķas nejēdzības tiek pieļautas. Izlemsim jautājumu tā. Tagad mums galvenajos rajonos ir savi pārstāvji. Rakstiet šiem pārstāvjiem iesniegumu uz mana vārda. Norādiet vainīgā uzvārdu, vārdu un tēva vārdu. Kad es tādu iesniegumu saņemu, es tūdaļ nekavējoties uz to reaģēju. Pārkāpējiem galvu neglaudam. Šodien daudz runāja par pārkāpumiem, taču nevienu dzīvokli, nevienu uzvārdu nenosauca. Šie jautājumi ir jārisina konkrēti. Jūs veltīgi domājat, ka pārkāpēji paliek nesodīti. Mēs pārkāpumu faktus neatstājam bez jebkādas reaģēšanas.

Lai nodibinātu kārtību, izlemtu strīdīgos jautājumus, es lūdzu:

1.   Pēc iespējas ātrāk nodot tās mājas, kuras aizņem karavīri, viņu rīcībā. Šāds lēmums, pirmkārt, nedos iemeslu runām par patvaļīgi aizņemtām telpām un, otrkārt, mēs tūdaļ ķersimies tām klāt un sakārtosim. Mēs varēsim tur ieguldīt remontu līdzekļus.

2.   Es lūdzu izpildīt lēmumu, kurš tika pieņemts pirms pusotra mēneša par virsnieku jau aizņemtajiem dzīvokļiem Rīgas pilsētā un iekļaut tos to dzīvokļu skaitā, kuri tiek nodoti kara apgabalam.

3.   Visas tās mājas, kuras aizņem garnizona karaspēka daļas, neatkarīgi no tā, vai par to (māju) ir pieņemts lēmums atstāt mums vai nodot citam. Lūgums jautājumu saskaņot ar mums. Visu to iespējams izlemt bez grūtībām. Piezvanīt un pajautāt – kā rīkoties? Tad varētu katru reizi personīgi izlemt jautājumu par to – atstāt pilsētai vai nodot mums.

4.   Attiecībā par orderu atdošanu. Pareizi, no 900 orderiem, kurus mēs esam izsnieguši uz vienistabu dzīvokļiem, bet Tautas Komisāru Padomes lēmums bija uzskatīt par virsnieku dzīvokļiem trīsistabu dzīvokļus, 200 orderi tika atdoti atpakaļ. Taču šie orderi bija izsniegti uz sliktiem dzīvokļiem, ko apstiprināja arī pārbaude.

Lai turpmāk nebūtu nepamatotu runu, izveidosim komisiju – no jūsu puses pārstāvis un no mūsu puses pārstāvis. Ja dzīvoklis ir pilnvērtīgs – sauksim virsnieku pie atbildības.

5.   Visiem mums ir viena vēlēšanās un centieni – izvietot karaspēka daļas un garnizona virsniekus. Šis jautājums jārisina tā, lai izvietotu virsniekus un, lai pilsēta nebūtu apvainota. Šādas komisijas izveidošanai es rekomendēju, lai katrs karaspēka daļas komandieris, katrs rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs iesniegtu visu to māju sarakstus, kuras mēs pilsētā aizņemam. Lai būtu uzskaitītas visas tās mājas, kuras aizņem kara apgabals un kara apgabala garnizona karaspēka daļas, visas tās mājas, kuras aizņem Iekšlietu tautas komisariāts, Valsts drošības tautas komisariāts, Jūras flote. Šādi saraksti jāsastāda savā rajonā un jādod mums pārbaudei. Mēs uz katru rajonu nosūtīsim pa vienam cilvēkam.

Šis darbs jāizdara nekavējoties, tādēļ, ka tas būs sagatavošanas darbs autoritatīvajai komisijai.

 

Biedrs Lācis:

Es uzskatu, ka mūsu apspriede apstiprina tā lēmuma nepieciešamību, kuru Centrālā komiteja un Tautas Komisāru Padome pieņēma par Speciālās autoritatīvās komisijas izveidošanu trīs cilvēku sastāvā – b. b. Ļebedevs, Ronis. Komisijas trešo locekli es patreiz nevaru nosaukt – tā ir Baltijas kara apgabala darīšana. Līdz 1945. gada 10. oktobrim komisijai darbs ir jāpadara līdz galam un jānosaka galīgi – kādas mājas kādai organizācijai ir nodotas.

Mums mērķis ir viens. Nevar sadalīt “mēs” un “jūs”. Tāda pieeja nekur nav derīga. Vēlēšanās mums visiem ir viena – kara apgabals ir jāizvieto. Visas tās organizācijas, kurām jābūt izvietotām mūsu pilsētā, ir jānodrošina ar telpām. Iespējas tādai izvietošanai ir, taču ir arī juceklis, kuru nepieciešams novērst. Kārtībai jābūt. Nepieciešams sadarboties. No abām pusēm ir dažas neizdarības. Ja no rajonu izpildu komiteju puses mēs dzirdam pārmetumus par to, ka atsevišķas militārpersonas pieļāvušas pārkāpumus, tad tas vēl nenozīmē, ka kara apgabals savus cilvēkus nekontrolē. Kara apgabals var arī nezināt, konkrētu iesniegumu nav. Tas apgrūtina kara apgabalu veikt savlaicīgus pasākumus pret pārkāpējiem.

No otras puses, ne visi pilsētas aparātā grib nodibināt kārtību, ne visi ir padomju cilvēki un ne visi būs priecīgi, kad mēs šo jautājumu atrisināsim. Ir elementi, kuri ieinteresēti, lai šis juceklis turpinātos bezgalīgi. Kadrus nepieciešams pārbaudīt. Daudz aparātā ir tādu cilvēku, kuri darbu bremzē. Dažam labam nav izdevīgi, lai mēs nodibinātu kārtību. Dažs labs ņem kukuļus. Tādiem cilvēkiem strādāt nebūs interesanti. Nepieciešams pārbaudīt kadrus, it īpaši tos kadrus, kuri nodrošina dzīvokļu sadali.

Par sablīvēšanu. Ir tādi signāli, ka sablīvēšanu nāksies izdarīt tik un tā. Ir daudz mietpilsoņu, kuri dzīvo 5 - 6 istabās. Neviens negrib viņus sablīvēt, bet vispirms iet pie strādnieka, pie atbildīga darbinieka. Tas ir nepieļaujami. Pilsētas izpildu komitejai un rajonu izpildu komitejām šī lieta ir jāizbeidz.

Ja mēs sāksim sablīvēt Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta darbiniekus, militāro resoru darbiniekus, lai nebūtu strīdu, pārpratumu, tad katru reizi vajag jautājumu izlemt kopīgi ar attiecīgās organizācijas pārstāvjiem. Es uzskatu, ka vienu otru var ievietot arī pie atbildīgā darbinieka. Ja šis cilvēks ir piemērots. Tāda kārtība jāievēro katrā rajonā, katrā atsevišķā gadījumā.

Par atsevišķu māju nodošanu. Mēs šodien dzirdam daudz piezīmju par to, ka mājas netiek uzturētas pienācīgā kārtībā. Nododot māju karaspēka daļai, ir jāsastāda akts, norādot tajā, kādā stāvoklī tā tiek nodota, lai organizācija būtu atbildīga par pilnvērtīgu stāvokli. Par mājas nodošanu akts ir jāsastāda noteikti, tad skaidrība būs.

Komisija ir izveidota, tā uzsāk darbu un viss jautājumu komplekss, par kuriem šeit bija runa – iestāžu pārvietošana no dzīvojamiem namiem, kazarmu izvešana, sablīvēšana – tiks izlemts.

Apspriedes stenogramma tiks atdota komisijai. Tā iepazīsies ar mūsu sarunām, secinājumiem, priekšlikumiem, un varēs izmantot savā darbā.

Atliek novēlēt vienu – mēs strādājam vienas lietas labā. Iespējas ir. Ar labu gribu visu var izdarīt.

 

Biedrs Safronovs:

Es lūdzu rajonu izpildu komitejas apstiprināt, lai tās neaizkavētu darbu par 200 dzīvokļu sablīvēšanu un 100 dzīvokļu sameklēšanu.

 

Biedrs Lācis:

Es uzskatu, ka tās ņems to vērā.

 

Apspriedes priekšsēdētājs (V. Lācis)

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11. l., 55. - 82. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

54. Rīgas pilsētas Ļeņina rajona izpildu komitejas 1945. gada 18. septembra lēmums par civiliedzīvotāju pārcelšanu no Daugavgrīvas ciemata

 

1945. gada 18. septembrī

 

Ļeņina rajona izpildu komitejas

LĒMUMS Nr.12

 

Par civiliedzīvotāju pārcelšanas gaitu no Daugavgrīvas ciemata

 

Noklausījusies Daugavgrīvas ciemata civiliedzīvotāju pārcelšanas rajona komisijas priekšsēdētāja b. Liepiņa ziņojumu, rajona izpildu komiteja konstatē, ka pārcelšanas organizācija, acīmredzot, nenodrošina pārcelšanas sekmīgu gaitu.

Visi valdības noteiktie pārcelšanas termiņi pagājuši, uzdevuma izpilde ir izjaukta.

Pēc 1945. gada 10. jūlijā paveiktās iedzīvotāju precīzās skaitīšanas un viņu īpašuma uzskaites datiem Daugavgrīvas ciematā dzīvoja 234 ģimenes. Iekšlietu tautas komisariāta speciālās celtniecības trestam vajadzēja nodot 97 privātās mājas un Rīgas pilsētas Dzīvokļu pārvaldei ‑ 17 mājas, bet pavisam ‑ 112 Daugavgrīvas ciemata mājas.

No visa ciematā dzīvojošā ģimeņu skaita pārcelšanai nebija pakļautas 72 kuģubūves rūpnīcas strādnieku un Baltijas flotes kalpotāju ģimenes. Līdz š. g. 10. jūlijam jau bija pārceltas 10 ģimenes. Atlika pārcelt 152 ģimenes. Laikā no š. g. 10. jūlija līdz 18. septembrim ir pārceltas tikai 76 ģimenes. Vēl no Daugavgrīvas ciemata jāpārceļ 76 ģimenes un no Bolderājas vienas daļas ‑ 14 ģimenes, bet pavisam ‑ 90 ģimenes.

Tā vietā, lai organizētu plānveidīgu pārcelšanu un to forsētu, b. Liepiņš darbu atstāja pašplūsmā, neveicot nekādu pārcelto un pārceļamo uzskaiti. Pirmā kārtā pārceļot galvenokārt trūcīgos iedzīvotājus, viņš radīja pamatu tam, lai rastos partijas un padomju iestāžu kritika.

Vienlaicīgi tam, b. Liepiņš nodarbojās ar acu apmānīšanu un maldināja augstāk stāvošās partijas un valdības iestādes, sistemātiski iesniedza nepamatotas, izdomātas ziņas par pārcelšanas gaitu. Tā, piemēram, pēc b. Liepiņa informācijas augstāk stāvošajām iestādēm vienā laikā vajadzēja pārcelt tikai četras ģimenes, bet pēc tam šis skaitlis tika palielināts līdz 22 ģimenēm. Aktīva pārcelšanās bija novērojama tikai no š. g. 15. līdz 30. septembrim.

Līdz š. g. 18. septembrim trestam ir nodotas tikai 87 mājas, no tām 19 mājas vēl nav noformētas ar nodošanas aktiem, jo šajās mājās vēl dzīvo tie iedzīvotāji, kuri jāpārceļ.

No teiktā ir skaidrs, ka b. Liepiņš kā rajona  pārcelšanas komisijas priekšsēdētājs nav nodrošinājis valdības uzdotā uzdevuma sekmīgu izpildi.

Ļeņina rajona izpildu komiteja n o l ē m a:

1)   atzīt, ka pārcelšanas komisija b. Liepiņa vadībā nav tikusi galā ar savu darbu un nav nodrošinājusi valdības uzdevuma sekmīgu izpildi;

2)   atbrīvot b. Liepiņu no komitejas priekšsēdētāja pienākuma un izteikt rājienu par darba neizpildīšanu un nepatiesu ziņu iesniegšanu;

3)   par civiliedzīvotāju pārcelšanas no Daugavgrīvas ciemata un Bolderājas daļas komisijas priekšsēdētāju iecelt b. Anguļinski, bet par komisijas locekļiem apstiprināt b. b. Jonoroviču, Zariņu, H. Popi un V. Liepiņu;

4)   uzdot komisijas priekšsēdētājam b. Anguļinskim pabeigt pārcelšanu līdz š. g. 25. septembrim; pēc pārcelšanas pabeigšanas iesniegt rajona izpildu komitejai atskaiti par visu pārcelšanas laiku. Atskaites iesniegšanas termiņš ‑ 1945. gada 25. septembris;

5)   ieteikt Rīgas pilsētas milicijas 11. nodaļas priekšniekam nosūtīt uz Daugavgrīvas ciematu piecus miličus, lai sniegtu komisijai palīdzību;

6)   uzdot rajona dzīvokļu daļas vadītājam b. Kokinam nodot komisijas rīcībā 20 dzīvokļus vai istabas, lai tur izmitinātu no Daugavgrīvas un Bolderājas pārvietotos un, lai pēc tam viņus noformētu vispārnoteiktajā kārtībā;

7)   pieņemt zināšanai Iekšlietu tautas komisariāta speciālās celtniecības tresta priekšnieka pulkveža Afanasjeva paziņojumu par to, ka viņš komisijai pēc tās iesniegumiem piešķir nepieciešamo kravas automašīnu un strādnieku skaitu ‑ līdz 15 kravas automašīnām un līdz 200 strādniekiem ik dienas.

 

Ļeņina rajona izpildu komitejas

priekšsēdētāja vietnieks (paraksts)

 

LVA, 1437. f., 2. apr., 3. l., 52. - 53. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

55. LK(b)P CK celtniecības daļas vadītāja vietnieka Timofejeva 1945. gada 13. oktobra ziņojums LK(b)P CK sekretāram I. Ļebedevam par LPSR Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta aizņemtajiem dzīvokļiem Rīgas pilsētā

 

1945. gada 13. oktobrī

 

Latvijas K(b)P CK sekretāram

I.     ĻEBEDEVAM

 

Daru Jums zināmu, ka pašreiz brīvas apdzīvojamās platības Rīgas pilsētā tikpat kā nav, bet izvietošana notiek sablīvēšanas kārtībā, pie tam ārkārtīgi smagi. Ir fakti, ka dzīvokļos pat nelaiž iekšā. It īpaši tas attiecas uz Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta darbiniekiem. Minu faktus:

1.   LPSR VDTK vecākais inspektors kapteinis Korčagins ne tikai neielaida dzīvoklī, bet māju pārvaldniekam b. Apsītim atņēma pat orderi un izdeva par to kvīti.

2.   Zaubes ielas 4. nama 14. dzīvoklī dzīvo VDTK kapteinis b. Martinovs, kurš ar ģimeni 3 cilvēku sastāvā aizņem 4 istabu dzīvokli 79 m2 platībā. Viņam pēc normas pienākas 3x9+4=31 metri. Tas ir, viņam ir liekas 2 istabas.

3.   Zaubes ielas 14. nama 8. dzīvoklī dzīvo IeTK leitnants b. Rubcovs, kurš aizņem 4 istabu dzīvokli ar platību 79 m2. Pēc normas b. Rubcovam ar ģimeni 3 cilvēku sastāvā pienākas 3x9+4=31 m2. Tas ir, viņam ir lieka platība 48 m2 jeb 2 istabas.

4.   Valdemāra ielā Nr. 37 dzīvoklī Nr. 3 dzīvo IeTK transporta nodaļas darbinieks majors Memļevs ar ģimeni 4 cilvēku sastāvā un aizņem 6 istabu dzīvokli ar platību 154 m2, kuram pēc normas pienākas 4x9+4 =40 m2. Tas ir, viņam liekā platība ir 114 m2.

5.   Valdemāra ielā Nr. 37 dzīvoklī Nr. 5 dzīvo IeTK darbinieks majors Ņikitins ar ģimeni 3 cilvēku sastāvā un aizņem 6 istabu dzīvokli ar platību 154 m2, kuram pēc normas pienākas 3x9+4=31 m2. Tas ir, b. Ņikitinam, aizņemot šo dzīvokli, ir lieka platība: 154-41=123 m2.

Pēc Rīgas pilsētas Dzīvokļu daļas priekšnieka b. Hmeļevska ziņām, Rīgas pilsētā lielu dzīvokļu skaitu aizņem IeTK un VDTK ierindas darbinieki, kuri dzīvo bez pierakstīšanās un kuriem ir liela liekā platība. Taču viņi nekādiem likumiem nepakļaujas un ar pilsētas Dzīvokļu daļas un rajonu dzīvokļu daļu darbiniekiem pat nerunā.

Vienlaicīgi ar to, daru Jums zināmu, ka pašreiz Rīgas pilsētā ir neviens vien simts VDTK un IeTK  aizzīmogotu dzīvokļu, kuru saimnieki ir vai nu izsūtīti, vai atrodas izmeklēšanā un apcietinājumā. Sakarā ar to, ka Rīgas pilsētā atgriežas daudz demobilizēto no Sarkanās armijas un ir nepieciešams pirmām kārtām apgādāt viņus ar apdzīvojamo platību (šobrīd ir vairāk nekā 2000 demobilizēto iesniegumu par apdzīvojamās platības piešķiršanu), bet pilsētas Dzīvokļu pārvalde ir bezspēcīga šo jautājumu atrisināt, jo republikas prokuratūra rīkojas saskaņā ar PSRS TKP 1937. gada 17. oktobra lēmumu par dzīvokļu apdzīvojamās platības izmantošanu, t. i. ‑ saskaņā ar šo nolikumu atrastā liekā platība var tikt dzīvokļa īrniekam atņemta tikai tiesas ceļā trīs mēnešu laikā pēc brīdinājuma.

Lai uzlabotu stāvokli un ātrāk apmierinātu ar apdzīvojamo platību virsniekus un demobilizētos, es Jūs lūdzu:

a)    dot norādījumu LPSR iekšlietu tautas komisāram un valsts drošības tautas komisāram par to, lai pilsētas Dzīvokļu nodaļas darbiniekiem tiktu izsniegtas speciālas  apliecības ar tiesībām veikt visas tās apdzīvojamās platības inventarizāciju, kuru aizņem IeTK un VDTK darbinieki;

b)   izlemt jautājumu par IeTK un VDTK aizzīmogotajiem dzīvokļiem, lai ātrāk tos atvērtu un nodotu pilsētas Dzīvokļu daļas rīcībā;

c)    noregulēt jautājumu par pilsētas un dzīvokļu daļu attiecībām ar prokuratūru, lai izņemtu lieko platību un iemitinātu tur īrniekus.

P i e l i k u m ā:      VDTK inženiera-inspektora kapteiņa Korčagina

kvīts par atņemto orderi.*

 

LK(b)P CK celtniecības daļas

vadītāja vietnieks Timofejevs

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11.l., 107.-108. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b. b. Novikam, Eglītim.

            Lūdzu Jūs izskatīt šo iesniegumu, veikt nepieciešamos pasākumus un      ziņot CK. Ļebedevs. 22.10.45.

            Noņemtas kopijas ar b. Ļebedeva rezolūciju un nosūtītas b. Eglītim un   Novikam. 1945. g. 23.10. Paraksts nesalasāms.

 

* Netiek publicēta.

 


 

56. LPSR valsts drošības tautas komisāra ģenerālmajora A. Novika 1945. gada 31. oktobra ziņojums LK(b)P CK sekretāram I. Ļebedevam par LPSR Valsts drošības tautas komisariāta darbinieku aizņemtajiem dzīvokļiem

 

1945. gada 31. oktobrī

 

LK(b)P CK sekretāram

b.   I. ĻEBEDEVAM

 

Atbildot uz Jūsu norādījumu sakarā ar LK(b)P CK celtniecības daļas vadītāja vietnieka b. Timofejeva vēstuli, paziņoju, ka LPSR Valsts drošības tautas komisariāta administratīvā un saimniecības nodaļa pašreiz veic tās apdzīvojamās platības uzskaiti, kuru aizņem komisariāta darbinieki.

Atrastā liekā apdzīvojamā platība tiks ņemta uzskaitē un tajā sablīvēšanas kārtībā tiks iemitināti tie darbinieki, kuri pie mums darbā ierodas no jauna.

Tajos dzīvokļos, kurus aizņem mūsu darbinieki, liekās platības nodošana dzīvokļu nodaļām un tādu personu iemitināšana, kurām nav sakara ar Valsts drošības tautas komisariātu, nav vēlama.

Sakarā ar augstāk teikto, es lūdzu Jūsu norādījumu par to, lai LPSR Valsts drošības tautas komisariātam tiktu piešķirtas tiesības patstāvīgi izdarīt sablīvēšanu tajos dzīvokļos., kurus aizņem mūsu darbinieki.

Attiecībā par Valsts drošības tautas komisariāta “simtiem” aizzīmogoto dzīvokļu vēstules autors šo skaitli ir stipri pārspīlējis. Pašreiz VDTK skaitās tikai divi aizzīmogoti dzīvokļi, par kuru īpašniekiem tiesu iestādes jautājumu vēl nav izlēmušas.

 

LPSR Valsts drošības tautas komisārs

ģenerālmajors (Noviks)

 

LVA, PA-101. f., 8. apr., 11.l., 112. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b. Plūdonim. Kas par lietu? Lūdzu paskaidrot, Ļebedevs 4.11.45.

            Pie lietas. b. Ļebedevam ziņots personīgi. Paraksts nesalasāms.

 


 

57. Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1946. gada 19. marta lēmums par LPSR TKP 1946. gada 23. janvāra lēmuma Nr. 40 “Par pasākumiem, lai nodrošinātu ar dzīvokļiem Sarkanās armijas virsniekus un ģenerāļus” realizāciju

 

1946. gada 19. martā

 

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas

LĒMUMS Nr. 219

 

Par LPSR TKP 1946. gada 23. janvāra lēmuma Nr. 40

“Par pasākumiem, lai nodrošinātu ar dzīvokļiem Sarkanās armijas virsniekus un ģenerāļus” realizāciju

 

Rīgas pilsētas izpildu komiteja n o l ē m a:

1)   Saskaņā ar Latvijas PSR TKP 1946. gada 23. janvāra lēmumu Nr. 40 ieteikt rajonu izpildu komiteju priekšsēdētājiem piešķirt Baltijas kara apgabala Dzīvokļu ekspluatācijas daļai sekojošu skaitu istabu:

 

 

Pavisam

līdz 1.04

2. kvartālā

3. kvartālā

Kirova rajonā

340

140

100

100

Staļina rajonā

200

85

75

40

Proletāriešu rajonā

200

80

70

50

Maskavas rajonā

100

40

30

30

Sarkanarmijas rajonā

160

80

40

40

Ļeņina rajonā

200

100

50

50

Pavisam:

1200

525

365

310

 

2) Uzdot rajonu izpildu komiteju priekšsēdētājiem, piešķirot apdzīvojamo platību Baltijas kara apgabala garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļai, vadīties no šāda LPSR TKP izskaidrojuma:

a)    piešķiramās platības skaitā iekļaut pēc 1945. gada 11. decembra (PSRS TKP lēmuma Nr. 3063 pieņemšanas datums) Baltijas kara apgabalam nodotās platības, kā arī līdz 1945. gada 11. decembrim nodotās, bet neapgūtās platības. Piemēram, tās mājas, kuras nodotas atjaunošanai, bet līdz 1945. gada 11. decembrim apdzīvošanai nav nodotas;

b)   vidēji par vienu istabu skaitīt 18 m2;

3)   Šī lēmuma izpildes kontroli uzdot pilsētas dzīvokļu daļas priekšniekam b. Hmeļevskim.

 

Rīgas pilsētas izpildu komitejas

priekšsēdētājs (Deglavs)

Rīgas pilsētas izpildu komitejas sekretārs (Kurpnieks)

 

LVA, 1400. f., 2. apr., 12.l., 108. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

58. LPSR TKP priekšsēdētāja vietnieka J. Roņa 1946. gada 23. jūnija ziņojums BKA karaspēka pavēlniekam I. Bagramjanam par apdzīvojamās platības piešķiršanu BKA Rīgas garnizonam

 

SLEPENI

Eks. Nr. 3

 

Nr. 674-s                                                     1946. gada 23. jūnijā

 

BKA karaspēka pavēlniekam armijas ģenerālim

I.     BAGRAMJANAM,

atbildot uz 1946. g. 14.04. Nr. 042359 un 1946. g. 2.05. Nr. 649

 

Latvijas K(b)P CK sekretāram I. ĻEBEDEVAM,

atbildot uz 1946. g. 23.04. Nr. 188-s

 

Pēc Rīgas izpildu komitejas ziņām no 1945. gada 11. decembra (attiecīgā PSRS TKP lēmuma izdošanas datums) līdz 1946. gada 1. jūnijam Rīgas pilsētas dzīvokļu iestādes Baltijas kara apgabala virsniekiem kā dzīvokļus piešķīrušas 1717 istabas ar apdzīvojamo platību 32 381 m2.

Bez tam Baltijas kara apgabalam piešķirtas četras mājas, kurās jāveic atjaunošanas darbi, ar 397 istabām, kuru apdzīvojamā platība ir 8042 m2 (Kirova ielā 22, Parka ielā 2, Marijas ielā 9 un Strēlnieku ielā 9).

Tādējādi Baltijas kara apgabalam augstāk norādītajā laika periodā piešķirtas 2194 istabas ar platību 40 423 m2 1200 istabu (ar platību 21 600 m2) vietā, kāds skaits bija paredzēts LPSR TKP 1946. gada 21. janvāra lēmumā Nr. 40.

 

Latvijas PSR TKP priekšsēdētāja vietnieks

J.    Ronis

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 230.l., 250. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

59. Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja V. Lāča 1947. gada 27. jūnija ziņojums PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldniekam J. Čadajevam par karaspēka aizņemtajām ārstniecības iestādēm

 

SLEPENI

Eks. Nr. 3

 

Nr. 629-s                                                     1947. gada 27. jūnijā

 

PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldniekam

b.   J. ČADAJEVAM

 

Latvijas PSR Ministru Padome, iepazinusies ar PSRS Ministru Padomes lēmuma projektu “Par to veselības aizsardzības iestāžu ēku atbrīvošanu, kuras ne pēc to tiešās nozīmes izmanto citi resori”, pilnīgi tam piekrīt un lūdz pielikumā Nr. 2 iekļaut šādus objektus, kurus aizņem militārie resori:

1.   Rīgas pilsēta, Ģimnastikas iela Nr. 1 ‑ psihiatriskā kolonija. Aizņem Baltijas kara apgabala komandējošā sastāva kursi. Jāatbrīvo līdz 1947. gada 1. oktobrim.

2.   Rīgas pilsēta, Maskavas iela Nr. 122/128 ‑3. pilsētas slimnīca. Aizņem Sevišķā jūras aizsardzības rajona hospitālis. Jāatbrīvo līdz 1947. gada 15. septembrim.

3.   Rīgas pilsēta, Grēcinieku iela Nr. 34 ‑ 5. pilsētas poliklīnika. Aizņem BKA krasta aizsardzības kursi. Jāatbrīvo līdz 1947. gada 15. septembrim.

4.   Madonas pilsēta ‑ pilsētas poliklīnika. Aizņem BKA karaspēka daļa. Jāatbrīvo līdz 1947. gada 15. augustam.

P i e z ī m e: Sevišķā jūras aizsardzības rajona hospitālis, kurš                                 aizņem 3. pilsētas slimnīcas ēku, pilnīgi var izvietoties                            Rīgas pilsētas garnizona hospitāļa telpās.

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs (V. Lācis)

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 272.l., 144. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

60. Latvijas PSR Ministru Padomes 1947. gada 13. augusta lēmums par Rīgā un Rīgas apriņķī PSRS Bruņoto spēku ministrijas Jūras kara flotes aizņemto ēku nodošanu tās lietošanā

 

SLEPENI

Eks. Nr. 1

 

Izejošais Nr. 817-s                              1947. gada 19. augustā

 

Latvijas PSR Ministru Padomes

LĒMUMS Nr. 718-s

 

Par Rīgā un Rīgas apriņķī PSRS Bruņoto spēku ministrijas Jūras kara flotes aizņemto ēku nodošanu tās lietošanā

 

1947. gada 13. augustā

 

Latvijas PSR Ministru Padome n o l e m j:

1.   Nodot PSRS Bruņoto spēku ministrijas Baltijas flotes Sevišķajam jūras aizsardzības rajonam ilgtermiņa nomā saskaņā ar “Nolikumu par vietējām finansēm” 21. pantu ēkas Rīgas pilsētā un Rīgas apriņķī saskaņā ar pielikumu Nr. 1.

2.   Tās ēkas, kuras pašreiz aizņem PSRS Bruņoto spēku ministrijas Jūras kara flote un kuras uzskaitītas pielikumā Nr. 2, atstāt vietējo padomju pārziņā, nododot tur aizņemto apdzīvojamo platību Jūras kara flotes garnizoniem.

3.   Uzdot Baltijas flotes Sevišķā jūras aizsardzības rajona pavēlniekam kontradmirālim b. Čerokovam līdz 1947. gada 1. oktobrim atbrīvot pašreiz PSRS Aizsardzības ministrijas Jūras kara flotes aizņemtās ēkas, kuras uzskaitītas pielikumā Nr. 3, nododot tās Rīgas pilsētas izpildu komitejai, lai tās izmantotu pēc saviem ieskatiem.

4.   Uzdot Rīgas pilsētas un Rīgas apriņķa izpildu komitejām, kā arī Baltijas flotes Sevišķajam jūras aizsardzības rajonam divu dekāžu laikā noslēgt līgumus par to ēku ilgtermiņa izmantošanu, kuras tiek nodotas Sevišķajam jūras aizsardzības rajonam saskaņā ar pielikumu Nr. 1.

5.   Uzdot kontradmirālim b. Čerokovam un Latvijas PSRS komunālās saimniecības ministram b. Ķīsim, piesaistot Rīgas pilsētas izpildu komiteju, līdz 1947. gada 1. oktobrim saskaņā ar Latvijas PSR TKP 1941. gada 13. marta lēmuma Nr. 373

6. punktu pārbaudīt, cik pareizi pēc noteiktajām normām un Jūras kara flotes Rīgā izvietotā personālsastāva lieluma tiek izmantotas aizņemtās platības un par pārbaudes rezultātiem ziņot Latvijas PSR Ministru Padomei.

Šis lēmums stājas spēkā 1947. gada 15. augustā un visi Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Ministru Padomes pieņemtie lēmumi par ēku piešķiršanu un nodošanu PSRS Bruņoto spēku ministrijas Baltijas flotes Sevišķā jūras aizsardzības rajona lietošanā Rīgā un Rīgas apriņķī ar šo lēmumu tiek anulēti.

 

Latvijas PSR Ministru Padomes

priekšsēdētājs V. Lācis

Latvijas PSR Ministru Padomes

lietu pārvaldnieks I. Bastins

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 247.l., 46.-47. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 


 

61. Latvijas PSR Ministru Padomes 1947. gada 13. augusta lēmuma Nr. 718-s pielikums Nr. 1 par ēku nodošanu Baltijas flotes Sevišķajam jūras aizsardzības rajonam

 

Ēku saraksts, kuras tiek nodotas PSRS Bruņoto spēku

ministrijas Baltijas flotes Sevišķajam jūras aizsardzības

rajonam saskaņā ar “Nolikuma par vietējām finansēm” 21. pantu

 

Nr. p. k.

Adrese

Ēku nozīme uzcelšanas laikā

Stāvu skaits

Sienu materiāli

Derīgā platība m2

Kas aizņēmis

Piezīmes

1

2

3

4

5

6

7

8

1.

Slokas 24

noliktava

2

ķieģeļu

630

noliktava

 

 

 

garāža

1

koka

1000

k/d garāža

 

 

 

ražošanas

1

ķieģeļu

540

k/d darbnīcas

 

 

 

 

1

ķieģeļu

480

k/d darbnīcas

 

 

 

katlu māja

1

ķieģeļu

73

katlu māja

 

2.

Vītolu 8

raž.

1

koka

875

k/d darbnīcas

 

3.

Muitas 3

dienesta

1

ķieģeļu

150

dienesta

 

 

 

šķūnis

1

ķieģeļu

56

šķūnis

 

4.

Lubānas 39

raž. dzīvojamā m.

2

ķieģeļu

281

k/d darbnīcas

 

5.

Nolik-tavas 5

raž. dzīvojamā m.

2

koka

260

kazarma

 

 

Muitas 4

raž. dzīvojamā m.

5

ķieģeļu

1760

dienesta

 

6.

Parka 1

raž. dzīvojamā m.

5

ķieģeļu

2358

kazarma

 

7.

Parka 1a

raž. dzīvojamā m.

5

ķieģeļu

2217

kazarma

 

 

8.

 

Parka 4

 

raž. dzīvojamā m.

 

6

 

ķieģeļu

 

2867

 

māc. korpuss

 

9.

Citadeles 1

dienesta

3

ķieģeļu

1638

dienesta

 

10.

Citadeles 2

dzīvojamā m.

6

ķieģeļu

2100

māc. korpuss

 

11.

Eksporta 4

dzīvojamā m.

5

ķieģeļu

2300

dienesta un māc. korpuss

 

12.

Eksporta 5

dzīvojamā m.

5

ķieģeļu

2200

māc. korpuss

 

13.

Vīlandes 8

dzīvojamā m.

4

ķieģeļu

1470

dienesta

 

14.

Sverd-lova 19

dzīvojamā m.

3

ķieģelu

291

dienesta

 

 

 

dzīvojamā m.

3

ķieģeļu

740

kazarma

 

 

 

garāža

1

ķieģeļu

490

garāža

 

15.

Ausekļa 22

dzīvojamā m.

3

ķieģeļu

480

dienesta

 

16.

Vaļņu 18

dzīvojamā m.

5

ķieģeļu

1140

dienesta un kazarma

 

17.

Kun-dziņsala

12. līnija 5

dzīvojamā m.

1

koka

120

dienesta

 

18.

Grēci-nieku 34

dienesta

6

ķieģeļu

989

kazarma un dienesta

 

19.

Maska-vas 53

dzīvojamā

m.

5

ķieģeļu

1680

kazarma un dienesta

 

 

 

šķūnis

1

ķieģeļu

260

k/d šķūnis

 

20.

Maska-vas 6

37. nolik-tava

noliktava

2

ķieģeļu

436

k/d noliktava

 

21.

Maska-vas 6

37.a noliktava

noliktava

1

koka

253

k/d noliktava

 

22.

Maska-vas 14a

51. nolik-tava

noliktava

2

ķieģeļu

408

k/d noliktava

 

23.

Maska-vas 14a

55. nolik-tava

noliktava

2

ķieģeļu

612

k/d noliktava

 

24.

Maska-vas 14a

56. nolik-tava

noliktava

2

ķieģeļu

468

k/d noliktava

 

25.

Bukaišu 1/2

ražošanas

1

ķieģeļu

1800

k/d darbnīcas