Latvijas Nacionālais arhīvs ir gandarīts par albumu kolekcijas "Latviešu bēgļu dzīve nometnēs Vācijā (1945-1949). Dāvinājums Kārlim Zariņam, ārkārtējo pilnvaru nesējam, Latvijas sūtnim Lielbritānijā" iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā!

Šī kolekcija ir unikāla dokumentāra liecība par latviešu bēgļu ikdienu, cerībām un centieniem saglabāt nacionālo identitāti pēc Otrā pasaules kara. Albumos apkopotās fotogrāfijas un ieraksti - sniedz dziļu ieskatu par dzīvi bēgļu nometnēs Vācijā, kur tūkstošiem latviešu meklēja patvērumu un cerību uz brīvību.

Nominācijai tika iesniegta 14 albumu kolekcija, kas satur unikālas liecības par dramatisku un maz pētītu laika posmu latviešu tautas vēsturē - latviešu bēgļu dzīvi pēc Otrā pasaules kara, pārvietoto personu „Displaced Persons Camps” jeb DP nometnēs Vācijā, kur nonāca aptuveni 140 000 Latvijas iedzīvotāju, bēgot no padomju okupācijas varas represijām.

Latvijas sūtnim Lielbritānijā, ārkārtējo pilnvaru nesējam K. Zariņam pēc latviešu bēgļu nometņu Vācijā apmeklējuma 1949. gadā nometņu pārstāvji dāvināja īpašus albumus, kas fotogrāfijās dokumentēja nometņu dzīvi.

Nominācijas iekļaušana UNESCO Latvijas nacionālajā reģistrā ir būtisks solis dokumentārā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, stiprinot kolektīvo atmiņu un veicinot izpratni par Latvijas vēstures sarežģītajiem posmiem, patiesa cieņas izrādīšana visiem tautiešiem svešumā, kā arī ir spilgts un izteiksmīgs dokumentu kopums, ko var vērtēt kontekstā ar citiem Latvijas Nacionālajā arhīvā esošajiem K. Zariņa diplomātiskās darbības dokumentiem - dienasgrāmatām, korespondenci un visu latviešu trimdas dokumentu klāstu.

Pirms 74 gadiem - 1949. gada 25. martā - notika otra lielākā Baltijas iedzīvotāju deportācija. Tās organizēšana tika veikta saskaņā ar PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepeno lēmumu Nr. 390-138 "Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošu bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas". Minētais dokuments glabājas Krievijas Federācijas Prezidenta arhīva (KFPA) 93. fondā "PSRS Ministru padomes lēmumu un rīkojumu kolekcijas".*

* KFPA, 93. fonds. PSRS MP lēmumu un rīkojumu kolekcija. 1949. gads. Publicēts: История сталинского Гулага: Конец 1920-х-первая половина 1950-х годов: Собрание документов в сeми томах. Т. 1: Массовые репрессии в СССР. С. 517-519.

Dokumentu kopa par Rīgas iedzīvotāju noskaņojumu deportācijas laikā

Dokumentu kopa par Alūksnes apriņķi

Dokumentu kopa par Viļakas apriņķi

Latvijas Nacionālais arhīvs laiž klajā jaunu virtuālo izstādi “Latviešu karavīru dzīve Rietumu Sabiedroto karagūstekņu nometnēs”. Izstāde vērš uzmanību uz latviešu karavīru-leģionāru dzīves apstākļiem Rietumu Sabiedroto (ASV, Lielbritānija), franču un zviedru karagūstekņu nometnēs, ko atspoguļo Latvijas Nacionālā arhīva dokumenti - gūstekņu un aculiecinieku atmiņas, Latvijas Sarkanā Krusta ziņojumi, video liecības u. c. Avotu klāstu papildina Latvijas Okupācijas un Latvijas Kara muzeja vizuālie materiāli.

Pēc Vācijas kapitulācijas Rietumos gūstā kopumā nonāca aptuveni 25 400 latviešu karavīru, kuri tika izkaisīti gūstekņu nometnēs un slimnīcās Vācijā, Francijā, Beļģijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Itālijā, Ēģiptē, Alžīrijā. Gūstniecība nebija viegla. Latviešiem vairāku mēnešu garumā nācās saskarties ar nepietiekamu uzturu, veselībai bīstamiem dzīvošanas apstākļiem un citiem izaicinājumiem. Izstādi, balstoties uz Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejamo dokumentu klāstu, veido septiņas sadaļas - “Latvijas Sarkanais Krusts”, “Vācija”, “Francija”, “Zēdelgema”, “Zviedrija”, “Dienvidi”, “Provokācijas šodien”. Tās stāsta par leģionāru nonākšanu Rietumos, gūstekņu nometņu dzīvošanas apstākļiem, Latvijas Sarkanā Krusta sniegto atbalstu un nemitīgu cīņu pret vācu SS noziedzīgas formācijas piedēvēšanu Latviešu leģionam.