Par izstādi

1940. gadi
1950. gadi
1960. gadi
1970. gadi
1980. gadi
1990. gadi
2000. gadi

Albumi
Atmiņas

Avoti
Izstādi sagatavoja

Sabiedrības ideoloģizācija skāra visu – arī jauniešus un bērnus. Pastāvēja organizācija jaunatnei – komjaunatne (no 14 līdz 28 g. vecumam). Tās vadībā skolās darbojās pionieru organizācija, bet pašus mazākos skolēnus (no 7 – 10 gadu vecumam) iesaistīja oktobrēnos, kurus dēvēja par Ļeņina mazbērniem.

1940. gada nogalē Latvijas PSR Izglītības Tautas komisariāts pieņēma lēmumu atvērt iestādi bērnu un jauniešu ārpusstundu darbam, kuru nosauca par Latvijas PSR Pionieru pili.

Tūlīt pēc Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas 1940. gadā (līdz 1941. gada februārim) kādreizējā Prezidenta pilī apmetās Latvijas PSR Tautas komisāru padome,
1941. gada 10. janvārÄ« Latvijas PSR Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu Nr. 40 ”Par RÄ«gas pils nodoÅ¡anu Republikas pionieru vajadzÄ«bām”, un 1941. gada februārÄ« pils ziemeļu daļā tika iekārtota Pionieru pils.

1941. gada 21. februārī Rīgas pilī notika pirmais svinīgais bērnu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu koncerts, ar kuru svinīgi tika atklāta Latvijas PSR Pionieru pils.

Sākotnēji Pionieru pils darbu vadīja Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāts un Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā komiteja.

1941. gadā Pionieru pilī darbojās neliels pulciņu skaits – tehnikas, mākslas un mūzikas daļu – septiņos pulciņos darbojās 415 audzēkņi. Dramatisko kolektīvu vadīja režisors Eduards Smiļģis un Felicita Ertnere, kori – diriģents Jānis Milzarājs.

Sākoties Otrajam pasaules karam, Pionieru pils savu darbu pārtrauca, bet darbu atsāka 1944. gada nogalē, kad skolēni varēja darboties tehnikas, mākslas, sporta, tūrisma un novadpētniecības, naturālistu pulciņos.


Dokumenti
Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lēmums par Rīgas pils nodošanu Republikas pionieru pils ierīkošanai.
1941. gada 10. janvāris.
Latvijas Valsts arhīvs, 270. f., 1. apr., 42. l., 71. lp. Kopija.
Latvijas PSR Pionieru pils 1941. gada budžets. 1940. gada oktobris.
Latvijas Valsts arhīvs, 700. f., 1. apr., 280. l., 1.–6. lp. Kopija.
Republikas Pionieru pils budžetā paredzēta mākslinieciskā sektora (kora, simfoniskā orķestra, stīgu orķestra, baleta studijas, tēlojošās mākslas studijas, rokdarbu pulciņa un "akrobātiskā kolektīva"), teātra studijas, tehniskās nodaļas, militārās nodaļas, "ceļojošā kluba", marionešu teātra u.c. finansēšana.
Republikas Pionieru pils, iekšējās pārbūves projekts. Iesniegts Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāta Administratīvi saimnieciskajā pārvaldē 1941. gada 7. februārī.
Latvijas Valsts arhīvs, 700. f., 1. apr., 307. l., 1., 2. lp. Oriģināls.
Būvprojektā paredzēts izlauzt 2 mūra sienas pirmajā stāvā un iebūvēt pagaidu estrādi 4. stāvā. Būvprojekta autors – arhitekts Ļevs Vitlins.
Rīgas pilsētas Ugunsdzēsības pārvaldes atzinums par Pionieru pils iekšējās pārbūves projekta atbilstību ugunsdrošībai. 1941. gada 12. februāris.
Latvijas Valsts arhīvs, 700. f., 1. apr., 307. l., 3. lp. Oriģināls.
Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāta Būvniecības daļas arhitekta K. Krastiņa paskaidrojuma raksts Izglītības tautas komisariātam par Pionieru pils garāžas fasādes pārveidojumiem. 1941. gada jūnijs.
Latvijas Valsts arhīvs, 700. f., 1. apr., 307. l., 6. lp. Oriģināls.
Latvijas Izglītības tautas komisariāta Būvniecības daļas arhitekta K. Krastiņa izstrādātais un izglītības tautas komisāram Pēterim Valeskalnam apstiprināšanai iesniegtais Pionieru pils garāžas pārveidotās fasādes rasējums. 1941. gada 9. jūnijs.
Latvijas Valsts arhīvs, 700. f., 1. apr., 307. l., 7. lp. Oriģināls.
Latvijas PSR izglītības tautas komisāra Pētera Valeskalna 1941. gada 5. jūnija pavēle par algām iestāžu darbiniekiem.
Latvijas Valsts arhīvs, 700. f., 1. apr., 348. l., 90., 90. o. p. lp. Noraksts.
Pavēlē minētas arī Pionieru pils darbinieku algas.
Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas sekretāra Indriķa Pinkša un Latvijas PSR izglītības tautas komisāra Kārļa Strazdiņa lūgums Latvijas Komunistiskās boļševiku partijas Centrālās komitejas pirmajam sekretāram Jānim Kalnbērziņam un Latvijas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājam Vilim Lācim par iespējami ātru lēmuma – nodot Rīgas pils telpas Pionieru pils rīcībā – pieņemšanu. 1944. gada augusts.
Latvijas Valsts arhīvs, 270. f., 1. apr., 162. l., 1., 2. lp. Oriģināls.
Lūgumā ieteikts uzdot Rīgas pilsētas izpildkomitejai līdz 20. decembrim veikt nepieciešamos remontus pilī, bet Valsts plānam izdalīt celtniecības materiālus pils remontam, 500 litrus benzīna decembra mēnesim, lai ne vēlāk kā 1944. gada 25. decembrī varētu atklāt Pionieru pili, un bērni tajā varētu sagaidīt Jauno gadu un pavadīt ziemas brīvdienas.
Latvijas PSR Pionieru pils direktores Helēnas Klestrups parakstītais Pionieru pils darba plāns 1946./1947. mācību gadam – no septembra līdz martam.
Latvijas Valsts arhīvs, 700. f., 5. apr., 46. l., 1–10. lp. Oriģināls.
Plāns paredzēja dažādu pulciņu un nodaļu – tehnisko, militāro, sporta, māksliniecisko, mūzikas, tēlotājmākslas studijas izveidošanu, kā arī kabinetu un laboratoriju - arhitektūras un celtniecības, elektrotehnisko – iekārtošanu. Pionieru pilī nodarbināto bērnu skaits tika plānots – 1606. Pionieru pilij bija jāsniedz metodiskā palīdzība skolu pionieru vadītājiem, kā arī jāveic ideoloģiskais darbs ar pionieru aktīvu. Būtiska vieta plānā bija atvēlēta Pionieru pils lektoriju darbam – tika ieplānotas 64 lekcijas par vēstures, tehnikas, astronomijas, bioloģijas un literatūras tēmām. Plāns paredzēja arī organizēt t.s. pionieru masu pasākumus un salidojumus, pionieru ugunskurus un "bērnu rītus".
Latvijas PSR Pionieru pils darba atskaite par Jaungada eglītes un ziemas brīvdienu pasākumiem 1947. gadā.
Latvijas Valsts arhīvs, 700. f., 5. apr., 46. l., 15., 16. lp. Oriģināls.
Atskaitē teikts, ka no 31. decembra līdz 10. februārim notikušas 20 Jaungada eglītes, kurās piedalījušies 13 200 dažāda vecuma bērni. Pasākumus apmeklējis un skolēnus Jaunajā gadā apsveicis LK(b)P CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš, Latvijas PSR APP priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins un Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Arnolds Deglavs. Atskaitē sniegts telpu iekārtojuma apraksts – "Baltajā zālē attēlotas Latvijas senās pagātnes ainas – Lāčplēša cīņa par savas tautas brīvību, vācu barons lēkā zem velna pātagas; no latviešu tautas dziesmām zināmā melnā čūska, kas jūrā uz akmens miltus maļ, bet augstu pie griestiem sniega karaliene purina spilvenus un zemi pārklāj ar baltu, pūkainu sniegu. Zāles stūrī – maza latviešu būdiņa, kurā dzīvo vecītis, kas, izdzirdot bērnu balsis, iznāk un stāsta pasaku par Latvijas pagātni un pils vēsturi. Lielajā skatītāju zālē viss ir pilnīgi citādi – tur paveras fantastiskās nākotnes – zinātnes un tehnikas valstības – ainas. Lielu popularitāti bērnu vidū ir ieguvis slidkalniņš, kura garums sasniedz 13 metrus, no kura bērni no Baltās zāles pagātnes nokļūst skatītāju zālē... Pionieru aktīva kabinets brīvdienās pārvērties par (pneimatisko ieroču) šautuvi...Brīvdienu laikā izšautas vairāk kā 10 000 patronas.... Bez tam Pionieru pils sporta zālē norisinājās pilsētas skolu sacensības basketbolā..."
Pionieru pils direktores Helēnas (Jeļenas) Klestrups personālā kadru uzskaites lapa.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-15500. f., 2. apr., 8579. l., 4., 4. op., 5., 5. op. lp. Oriģināls.
H. Klestrups Pionieru pils direktores amatā bija no 1940. gada oktobra līdz 1941. gada jūnijam un no 1945. gada maija līdz 1951. gada septembrim.
Pionieru pils direktores Austras Mottes personālā kadru uzskaites lapa.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-15500. f., 2. apr., 2986. l., 2., 2. o. p., 3., 3. o. p. lp. Oriģināls.
A. Motte Pionieru pils direktores amatā bija no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada martam.

1941.gada 24.jūnijā izsniegtā darba apliecība.
Rīgas Skolēnu pils arhīvs.

Diplomi, pateicības un atzinības raksti

Albuma lapaspuse.
Rīgas Skolēnu pils arhīvs.